Mūziķi aktualizē jautājumu par Latvijā radītas mūzikas kvotas ieviešanu radio

Agnese Cimuška-Rekke "RIGaLIVE" sesijā FOTO: publicitātes

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radītos zaudējumus mūzikas nozarei, biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība / Latvijas Mūzikas eksports" aktualizējusi savulaik jau publiski apspriesto jautājumu par Latvijā radītas mūzikas minimālās kvotas ieviešanu radio programmām.

Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke uzskata, ka radio programmās ne mazāk kā 40% no visa fonogrammu raidīšanas laika būtu izmantojamas fonogrammas latviešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas. Priekšlikums noteikt šādu prasību radio stacijām kā obligātu jau esot iesniegts Kultūras ministrijā (KM).

Cimuška-Rekke skaidroja, ka saskaņā ar minēto priekšlikumu jaunrades fonogrammām ir jābūt izdotām, fiksētām un reģistrētām Latvijā aizvadīto 36 mēnešu laikā. Tās būtu fonogrammas latviešu, angļu, krievu valodā. Biedrības izpilddirektore uzskata, ka radio programmās raidīšanas laikā no plkst.7 līdz 20 būtu jāizmanto ne mazāk kā puse no šīm fonogrammām.

Cimuška-Rekke informēja, ka šonedēļ notika darba sapulce ar KM Mediju politikas nodaļas pārstāvjiem. Tikšanās reizē piedalījās arī pārstāvji no Pašnodarbināto mūziķu biedrības un plašsaziņas līdzekļiem.

Plānots, ka KM Mediju politikas nodaļas pārstāvji sasauks kopā arī Latvijas mūzikas padomi un nozares profesionāļus, lai kopīgiem spēkiem rastu veiksmīgāko risinājumu gan mūzikas nozarei, gan plašsaziņas līdzekļiem.

Mūzikas biznesa intereses pārstāvošās biedrības izpilddirektore uzsvēra, ka šis jautājums no nozares puses tiek aktualizēts jau kopš 2013. gada. Mūzikas nozares pārstāvji ir nākuši klajā ar dažādiem priekšlikumiem un dažādām procentu likmēm.

"Jautājums ir skatīts dažādu kultūra ministru laikā, dažādās Saeimas komisijās un apakškomisijās. Lai virzītu šo jautājumu uz priekšu un arī apstiprinātu, jābūt politiskajai gribai. Mēs ceram uz to, ka ministrijas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, politiķi sapratīs, ka patlaban šis būtu liels atbalsts mūzikas nozarei, lai pārvarētu Covid-19 izraisītās krīzes sekas," pauda Cimuška-Rekke.

Viņas ieskatā, kvotu ieviešana 40% apmērā būtu liels atbalsts vietējai mūzikai, kā arī mazinātu nevienlīdzību starp ārzemju un pašmāju mūziku. Tāpat Cimuška-Rekke uzsvēra, ka patlaban radiostacijas atskaņo 25% Latvijā radītas mūzikas, bet, ja atskaita "Latvijas Radio 2", tie ir 18%. Turklāt Latvijā ir 44 radiostacijas, no kurām liela daļa Latvijā radītu mūziku neatskaņo vispār, skaidroja "Latvijas Mūzikas attīstības biedrības / Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore.

Cimuška-Rekke norādīja, ka viņas vadītā biedrība aktīvi piedalās Eiropas mūzikas eksporta organizāciju darbībā, kur regulāri notiek darba grupu sēdes. Patlaban nacionālās mūzikas kvotas ieviešanas iespēja tiekot vērtēta vairākās valstīs, paralēli tām, kurās šīs kvotas jau pastāv.

"Šis ir būtisks atbalsts vietējās mūzikas nozares attīstībai, jo sevišķi mazām valstīm un valstīm ar savu unikālo valodu. Kvotu ieviešana veicinātu valodu saglabāšanu, attīstību. Tas ir arī nacionālās identitātes stiprināšanas jautājums,"

uzsvēra Cimuška-Rekke.

Viņa atzīmēja, ka radio frekvence ir valsts īpašums, tādēļ radiostacijām vispirms būtu jāpopularizē vietējo mākslinieku veikums un saturs jāveido atbilstoši tai valstij, kurā radiostacija darbojas.

Biedrības vadītāja uzsvēra, ka priekšlikuma iesniedzēji ir atvērti diskusijām, paužot izpratni, ka radiostaciju formāti ir dažādi, vienlaikus vērošot uzmanību uz to, ka valoda nav ne formāts, ne arī žanrs. Cimuška-Rekke uzsvēra, ka ir mākslinieki, kuri rada mūziku Latvijā ne latviešu valodā, bet, piemēram, krievu. Tie ir vietējie mākslinieki, kuriem nav iespēju tapt sadzirdētiem lokālajās krievu radiostacijās, jo šo radiostaciju saturs tiek ņemts no kaimiņvalsts. Cimuškas-Rekkes ieskatā, šo mākslinieku mūzikas atskaņošana ir nepieciešama kultūras daudzveidības atspoguļošanai.

Mūzikas profesionāļu intereses pārstāvošās organizācijas izpilddirektore uzsvēra, ka iepriekš publiski paustais pretarguments par Latvijā radītās mūzikas it kā nepietiekamo kvalitāti neiztur nekādu kritiku. "Ir ērti runāt vispārinājumos un par kvalitātes rādītājiem vai kritērijiem. Šobrīd ir virkne jauno un ne tik jauno mākslinieku, kuri sevi pierādījuši starptautiski. Netrūkst ambiciozu mākslinieku, kuru mērķis ir gūt panākumus ārpus Latvijas. Daudziem tas arī veiksmīgi izdodas, bet, lai veidotu starptautisku karjeru, jānostiprina karjera vietējā tirgū. Ja nav iespējams sevi popularizēt ar radio starpniecību, tas ir grūti izdarāms," skaidroja Cimuška-Rekke, uzsverot radio nozīmi mūzikas nozarē.

Viņa piebilda - ja māksliniekiem nav iespējas tapt sadzirdētiem, ir grūti spert nākamos soļus, lai mūziku eksportētu. Cimuškas-Rekkes ieskatā, kvalitātes kritērijs ir bez pamatojuma, jo daudzus latviešu producentus aicina uz ārzemēm, lai darba grupās strādātu pie ārzemju mākslinieku ierakstiem. Turklāt arī "TNS" veiktās aptaujas dati liecinot, ka 56% no respondentiem dotu priekšroku Latvijas mūzikai, uzsvēra "Latvijas Mūzikas attīstības biedrības / Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore.

Iepriekš jautājums par Latvijā radītas mūzikas minimālās kvotas ieviešanu radio tika publiski aktualizēts 2018. gadā. Toreiz tika diskutēts par 20% minimālo kvotu. Grozījumus virzīja toreizējā valdošā koalīcija, norādot, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt latviešu mūzikas īpatsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās.

Ņemot vērā atšķirīgos viedokļus un to, ka jautājums par latviešu valodas mūzikas 20% "kvotu" radio ir neviennozīmīgs, 12. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neilgi pirms parlamenta pilnvaru beigām šajā lietā šodien nepieņēma lēmumu. Toreizējā komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) norādīja, ka 13. Saeima varēs lemt, vai vērtēt šo jautājumu.

Komisijas sēdē kā pretargumenti iecerei izskanēja prognoze, ka, ja auditorija būs spiesta klausīties mūziku, ko tā nevēlas, tā pāries uz digitālo resursu izmantošanu. Līdz ar to jaunais regulējums nemaz nesasniegšot savu mērķi. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja uz tiesvedības Satversmes tiesā risku, pieņemot attiecīgos grozījumus.

Uz augšu
Back