Raidorganizāciju asociācija: Latvijā radītas mūzikas kvotu ieviešana var apdraudēt radio nozari

"Radio SWH" jau daudzus gadus ir viena no retajām radio stacijām, kura regulāri atskaņo Latvijā radītu mūziku

FOTO: Edgars Kalmēns/TVNET

Latvijā radītās mūzikas kvotu ieviešana var apdraudēt vietējo radio nozari, šādu viedokli pauda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektors Andris Ķēniņš.

Jau ziņots, ka biedrība "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība / Latvijas Mūzikas eksports" rosina noteikt Latvijā radītas mūzikas minimālās kvotas radio programmām, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītos zaudējumus mūzikas nozarei. Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke uzskata, ka radio programmās ne mazāk kā 40% no visa fonogrammu raidīšanas laika būtu izmantojamas fonogrammas latviešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas. Priekšlikums noteikt šādu prasību radio stacijām kā obligātu jau esot iesniegts Kultūras ministrijā (KM).

Ķēniņš uzskata, ka patlaban šim priekšlikumam trūkst atbalstošu argumentu. Viņš uzsvēra, ka par Latvijā radītas mūzikas kvotu ieviešanu tiek spriests jau kopš 2013. gada, savukārt pēdējo reizi par šo jautājumu diskutēts 2018. gadā. Ķēniņš pavēstīja, ka toreiz noritēja plašas apspriedes, kurās iesaistīja mūzikas un masu mediju nozares ekspertus un kurās tika secināts, ka Latvijā radītas mūzikas kvotu ieviešana nedarbosies.

"Mēs vairs nedzīvojam analogajā laikmetā, kad cilvēkam nebija plašas izvēles iespējas. Patlaban radiostacijas konkurē ar globāliem spēlētājiem, piemēram, ar "Spotify", "YouTube" un citām internetā pieejamām radiostacijām. Cilvēki klausās radio, jo viņus apmierina gan formāts, gan arī mūzika, kāda tiek atskaņota," LRA pozīciju skaidroja Ķēniņš.

LRA izpilddirektors uzsvēra, ka radiostacijas savu programmu veidot, izzinot savas auditorijas vajadzības. Ja programmā tiks iekļauta mūzika, kuru šī auditorija nevēlas dzirdēt, vai nevēlas dzirdēt noteiktā apjomā, tā aizies uz citām radiostacijām vai pat platformām.

"Tas būs liels trieciens radio industrijai. Un tas ir apliecinājums, ka šis priekšlikums mērķi nesasniegs. Ja samazināsies auditorija, samazināsies arī ieņēmumi no reklāmām. Līdz ar to samazināsies arī autortiesību maksājumi un šī mūzika tāpat nesasniegs auditoriju,"

lēsa Ķēniņš.

Viņa ieskatā, ir jāmeklē citi veidi, kā panākt to, lai sabiedrība vēlētos klausīties Latvijā radītu mūziku un tiktu veicināta tās atpazīstamība. Ķēniņš atzīmēja, ka par to ir runāts arī iepriekš. Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir iesaistīt šajā procesā sabiedriskos medijus, jo īpaši šobrīd, zinot, ka jau nākamgad sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus.

LRA izpilddirektors sacīja, ka sabiedriskiem medijiem vairs nebūs jākonkurē ar komercmedijiem un tie savās programmās var iekļaut Latvijā radītu mūziku. Otrs piedāvātais risinājums, kas jau faktiski ir sācis darboties, esot atbalstīt Latvijā radītas mūzikas pieejamību ar Mediju atbalsta fonda palīdzību, finansējot, piemēram, raidījumus, kas palīdz popularizēt mūziku. Šogad šim mērķim tika novirzīti 30 000 eiro. Ķēniņš uzsvēra, ka šāds finansējums nav pietiekams, tāpēc būtu jādomā par tā palielinājumu.

LRA izpilddirektors uzsvēra, ka tas ir sistēmisks jautājums, kā valsts atbalsta Latvijas mūziķus, viņu izaugsmi, kā sekmē viņu radošās aktivitātes. Pēc Ķēniņa domām, tas nav risināms tikai ar radio darbību, tas ir valsts politikas jautājums.

"Mēs nevaram atbildību par Latvijā radītas mūzikas atpazīstamības veicināšanu uzvelt tikai radio nozarei.

Tas nav veids, kā to vajadzētu darīt, tāpēc mēs esam kategoriski pret. Mēs atbalstām to, ka ir jāmeklē veidi, kā atbalstīt Latvijā radītu mūziku, tomēr tas nav jādara uz radio nozares rēķina," pauda Ķēniņš.

LRA izpilddirektora ieskatā, idejas iniciatori visai ticami domā par finansiālu guvumu no kvotu ieviešanas, jo radiostacijas no saviem ienākumiem maksā autortiesību un blakustiesību maksājumus Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citām organizācijām. Tās līdzekļus pārskaita tiem mūziķiem, kuru darbi radiostacijās ir spēlēti.

"Domāju, ka idejas iniciatori redz, ka no mūzikas atskaņošanas radio ienāk nauda, tāpēc domā, ka ir jāpalielina procents, ko varētu saņemt. Ja ienākumi radiostacijām kritīsies, neatkarīgi no latviešu mūzikas kvotu apjoma maksājums autoriem nebūs lielāks, kāds tas ir šobrīd," domā Ķēniņš.

Viņš uzskata, ka pat labākā scenārija gadījumā, ja radio nozarē no kvotu ieviešanas nekas nemainās un ienākumi nesamazinās, iegūti tiktu tikai pārdesmit tūkstoši eiro. Reklāmas tirgus veido aptuveni 10 miljonus eiro, no šīs summas 3,5% nonāk autoriem, tātad maksimums, ko radiostacijas samaksās par autortiesībām, esot 350 000 eiro.

Ķēniņš uzsvēra, ka risks nozarei bija redzams arī pirms septiņiem gadiem, kad satura patēriņš internetā tikai sāka strauji attīstīties. Aizvadīto gadu laikā mediju digitalizācija ir notikusi ievērojamā apjomā. Laiki ir mainījušies, tomēr joprojām ir interese virzīt uz priekšu priekšlikumu, kas būtu devuši rezultātu analogajā laikmetā, izteicās Ķēniņš.

Asociācijas pārstāvja skatījumā, kritiku neiztur piesauktās kvotas Francijā. Ķēniņš norādīja, ka Francijā kvotu sistēma tika ieviesta pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem, tomēr tā ir valsts ar pavisam citu iedzīvotāju skaitu un tirgu, turklāt franču mūziku klausās visā pasaulē.

"Franču mūzikai ir ietekme visā pasaulē, un tas ir pilnīgi cits stāsts. Mēs nevaram ar Latvijas radiostacijām un salīdzinoši mazo Latvijā radītas mūzikas apjomu konkurēt ar pasaules mūziku, cerot, ka to klausīsies," paziņoja Ķēniņš.

LRA izpilddirektors norādīja, ka frekvences ir valsts īpašums, tomēr konkursa kārtībā tās tiek piešķirtas komersantiem uz desmit gadiem ar tiesībām līgumu pagarināt. Ķēniņš uzsvēra, ka tās ir būtiskas investīcijas un ir jādomā, kā ieguldīto naudu atpelnīt.

Viņš sacīja, ka, mēģinot nodrošināt vienas industrijas attīstību, tiktu ietekmēta cita un tā nedrīkstētu notikt. Ķēniņš aicināja sēsties pie sarunu galda un meklēt citus Latvijā radītas mūzikas atbalsta veidus.

Uz augšu