Kāpēc pie Japānas krastiem uzrodas Ziemeļkorejas "spoku kuģi"? (5)

TVNET/CNN
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP/SCANPIX

Vairāku gadu garumā Japānas krastos uzrodas drūmi "spoku kuģi" - Ziemeļkorejas zvejas laivas, kuras dažreiz nes jūrnieku līķus. Organizācija "Global Fishing Watch", kura nodarbojas ar zvejniecības uzraudzību, iespējams, atrisinājusi "spoku kuģu" mistēriju, ziņo raidorganizācija CNN.

2017.gadā Japānas krastos tika atrastas vairāk nekā simt pamestas laivas. Tajās tika atrasti pavisam 35 ziemeļkorejiešu līķi. Gadu iepriekš Japānā uzradās 66 "spoku kuģi".

Neviens nevarēja izskaidrot, kāpēc Ziemeļkorejas laivas tiek izskalotas 1000 kilometru attālumā no izolētās kodolvalsts teritorijas. Japānas Krasta apsardze izteica pieņēmumu, ka vainojami varētu būt nelabvēlīgi laika apstākļi. Citi vainoja to, ka Ziemeļkorejas zvejas laivas ir stipri novecojušas.

Organizācija "Global Fishing Watch" nesen publicētā ziņojumā izvirza citu teoriju - vaininieki ir Ķīnas "tumšie zvejnieki".

Satelītu dati liecina, ka 2017. un 2018.gadā ūdeņus pie Ziemeļkorejas izmantoja simtiem Ķīnas zvejnieku kuģu, kuri tur zvejoja nelikumīgi. Ziemeļkorejas zvejniekiem nācās meklēt tālākas zvejas vietas, ieejot pat Japānas un Krievijas ūdeņos, kaut arī to zvejas laivas nav piemērotas lielu attālumu veikšanai.

Sankciju dēļ zvejošana Ziemeļkorejas ūdeņos un tur nozvejoto zivju tirgošana ir aizliegta. Ziemeļkorejas zvejniecības sektoru, kas gadā nopelna ap 300 miljoniem dolāru, 2017.gadā ar sankcijām aplika ANO Drošības padome, tādējādi sodot Ziemeļkorejas vadoni Kimu Čenunu par raķešu izmēģinājumiem.

Taču satelītu attēli liecina, ka sankcijas neatturēja apmēram 900 Ķīnas zvejas kuģus 2017.gadā un vēl aptuveni 700 kuģus 2018.gadā, norāda "Global Fishing Watch". Organizācija lēš, ka Ķīnas kuģi divos gados Ziemeļkorejas ūdeņos nozvejojuši vairāk nekā 160 000 tonnu Klusā okeāna kalmāru, kas ir viens no reģiona vērtīgākajiem jūras produktiem. Loma vērtība - ap 440 miljoniem dolāru.

Martā publicētā ANO ziņojumā norādīts, ka Ziemeļkoreja pēc sankciju piemērošanas pretlikumīgi pārdeva vai nodeva ārvalstu uzņēmējiem tiesības zvejot tās ūdeņos. 2018.gadā Ziemeļkoreja tādā veidā esot nopelnījusi ap 120 miljoniem dolāru, uzskata ANO.

"Tas ir lielākais zināmais nelikumīgas nozvejas gadījums, kad viena valsts kuģi darbojas citas valsts ūdeņos," uzsver "Global Fishing Watch" datu analītiķis un ziņojuma līdzautors Džaejūns Parks.

Tā kā Ziemeļkorejas ūdeņos bija tik daudz ārvalstu kuģu, ziemeļkorejiešu zvejnieki bija spiesti doties zvejā tālāk no savas valsts krastiem. Ziemeļkorejas zvejas laivas tam nebija piemērotas, tāpēc tam nereti bija letāls iznākums.

"Viņiem ir pārāk bīstami strādāt tajos pašos ūdeņos, kuros atrodas Ķīnas traleri," saka ziņojuma līdzautors Džunsams Lī. "Tāpēc viņiem nākas doties Krievijas un Japānas ūdeņos. Tas  izskaidro, kāpēc daļa avarējušo Ziemeļkorejas kuģu uzrodas Japānas piekrastē."

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu