Neandertāliešiem, iespējams, bija zems sāpju slieksnis

FOTO: Reuters/ScanPix

Jauna genomu analīze liecina, ka neandertāliešiem bija zemāks sāpju slieksnis nekā mums.

Pie šāda secinājuma zinātnieki nonāca pēc tam, kad dažos modernajos cilvēkos gan Amerikā, gan Eiropā atrada no neandertāliešiem mantotu gēna variantu, kas saistīts ar sāpēm.

Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”, bija iespējams pateicoties vairākiem jauniem atklājumiem genomu zinātnē.

Pagājušā gada laikā zinātnieki savāca īpaši augstas kvalitātes trīs neandertāliešu genomus, kas ļāva viņiem identificēt gēnu variantus, kas, visticamāk, piemita lielākajai daļai neandertāliešu.

“Tieši tas šo pētījumu padarīja iespējamu. Šos augstās kvalitātes genomus iegūt un pētīt ļāva daudzi lielāki un mazāki tehnoloģiskie sasniegumi, kas paveikti pēdējo desmit gadu laikā,” izdevumam “UPI” komentēja viens no pētījuma autoriem Svante Pēbo.

Zinātnieki izmantoja jaunos datus, lai identificētu neandertāliešu gēnu variantus, kas atrasti modernajos cilvēkos. Viens no gēniem bija saistīts ar sāpēm, proti, rosina tās, pazeminot sāpju slieksni.

Cilvēkam novecojot, sāpju slieksnis kļūst zemāks. Jaunajā pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem ar šo gēna variantu sāpju slieksnis ir līdzīgs astoņus gadus vecāku cilvēku sāpju slieksnim.

Tiesa, jāņem vērā, ka sāpes tiek kontrolētas gan mugurkaulā, gan smadzenēs, tāpēc zinātnieki nevar būt pavisam droši, ka šis gēna variants neandertāliešiem izraisīja zemāku sāpju slieksni. Pētnieki tagad strādā, lai izpētītu neandertāliešu gēnu variantus, kas saistīti arī ar auglību un imūnsistēmu.

Uz augšu