Francijas karaļa Luija XVI giljotinēšana ilustrācijās

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Paris Musées / Bibliothèque nationale de France

Tas bija nāvessods, kas definēja ēru. 1793. gada 21. janvārī pēc apsūdzībām par nodevību un noziegumiem pret valsti tika giljotinēts pēdējais Francijas karalis Luijs XVI, uzskatāmi parādot Franču revolūcijas mainīgo dabu.

Protams, ka tas, kā katrs mākslinieks savos darbos šo notikumu atainoja, ir atkarīgs no mākslinieka politiskās pārliecības un uzskatiem – vai arī to trūkuma. Pēc nāvessoda izpildes Eiropu galvenokārt pāršalca bailes, jo daudzi domāja, ka šim vardarbīgajam aktam sekos daudzi citi. Tas ir ļoti labi redzams vienā no ilustrācijām, kurā velni sit bungas un pūš taures, giljotīnas asmenim nolaižoties, vēstīts izdevumā "Public Domain review".

ILUSTRĀCIJAS: FRANCIJAS KARAĻA LUIJA XVI NĀVESSODS

Savukārt angļu karikatūrista Īzaka Kruikšanka darbā parādīta nāvessoda brutalitāte, kurā Orleānas hercogs (vēsturnieki domā, ka viņš bija Franču revolūcijas atbalstītājs, bet tika giljotinēts desmit mēnešus vēlāk) virs Luija galvas tur cirvi, kamēr Marija Antuanete, kuru giljotinēja deviņus mēnešus vēlāk, lūdz žēlastību.

Bailes, kuras iedvesa Luija eksekūcija, patiesībā mijās ar bailēm no modernās ierīces giljotīnas, kas toreiz bija jaunums. Visai ironisks ir fakts, ka Luijs XVI pats piedalījās giljotīnas radīšanā. Viņš bija amatieris kalējs un mīlēja darboties ar dažādiem mehānismiem. Viņš ierosināja giljotīnas asmeni izveidot slīpu, lai notiesātā galva noripotu ar vienu cirtienu neatkarīgi no kakla formas. Un labi ka tā, jo Luija gadījumā giljotīna savu darbu paveica bez mehāniskiem starpgadījumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu