Ministrija lūdz Liepājas teātrim aprēķinus par pandēmijas ietekmi uz teātra darbību

Liepājas teātra vadītājs Herberts Laukšteins.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Kultūras ministrija (KM) Liepājas teātra vadībai lūgusi veikt detalizētākus aprēķinus par Covid-19 ietekmi uz teātra līdzšinējo darbību, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Lai pārrunātu iespējas Liepājas teātra finanšu situācijas stabilizēšanai, piektdien KM uz sarunu bija aicinājusi Finanšu ministrijas pārstāvjus, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku kultūras un sporta jautājumos Ati Deksni (LRA) un Liepājas teātra vadītāju Herbertu Laukšteinu.

Liepājas teātris ir vienīgais profesionālais teātris, kura juridiskais statuss ir pašvaldības, nevis valsts kapitālsabiedrība, tāpēc tiešā veidā saņemt finansējumu no KM, ko valsts aizņēmusies Covid-19 negatīvo seku mazināšana, nav iespējams - KM nevar sniegt teātrim līdzvērtīgu atbalstu kā valsts īpašumā esošajiem teātriem, norādīja Kokale.

KM valsts sekretāre Dace Vilsone tikšanās laikā uzsvēra, ka valsts piešķirtais atbalsts krīzes skartajām kultūras organizācijām nekompensē Covid-19 nodarītos zaudējumus, bet gan palīdz tām stabilizēt finansiālo stāvokli, primāri nodrošinot līdzekļus darbinieku atlīdzībai. Tādēļ arī Liepājas teātra vadībai tika lūgts veikt aprēķinus par Covid-19 ietekmi un iesniegt tos izvērtēšanai KM.

Sarunā Liepājas teātra vadītājs Laukšteins pauda gatavību pieteikties atbalstam Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF), lai pretendētu uz finansējumu iesākto un jaunu teātra uzvedumu sagatavošanai. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Deksnis pauda pašvaldības apņemšanos gādāt par teātra darbības turpināšanu, informējot, ka pašvaldība visu savu kapitālsabiedrību darbību pārskatīs un par nepieciešamo atbalstu lems augustā.

Plānots, ka puses atkārtoti tiksies augusta otrā nedēļā, aģentūrai LETA pavēstīja Deksnis. Viņš sacīja, ka KM lūgusi Liepājas teātra vadību aizpildīt anketu, kādu aizpildīja arī valsts teātri atbalsta saņemšanai. Pēc informācijas iesniegšanas Liepājas teātra situācija tiks vērtēta, skatoties analogi pret pārējiem valsts teātriem.

Savukārt, lai piesaistītu finansējumu Liepājas teātrim no VKKF atbalsta programmām, pašvaldībai tiek dota iespēja piedalīties tikai vienā no tām, tajā pašā laikā valsts teātriem ir pieejamas vairākas atbalsta programmas, norādīja Deksnis, uzsverot, ka pašvaldība izvērtēs konkrētas atbalsta iespējas un mehānismus teātrim tajā brīdī, kad izdosies saprast, kāds konkrēti ir atbalsts no valsts.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos pastāstīja, ka bijis patīkami sadzirdēt, ka ministrijas ir gatavas meklēt iespējamos risinājumus un neatstās pašvaldību vienu esošajā situācijā, vēl jo vairāk tādēļ, ka pašvaldība pirms vairāk nekā desmit gadiem bija tā, kas parūpējās par teātri, kad valstij to bija grūti izdarīt.

"Lai gan konkrēts apstiprinājums atbalsta sniegšanā vēl netika iezīmēts, solījums iedziļināties esošajā situācijas nopietnībā deva cerību, ka risinājumus meklēsim kopā. Vienojāmies, ka sarunas turpinājums ir nepieciešams jau tuvākajā laikā, jo jebkāds laika sprīdis, kuru mums ministrijas liek gaidīt, paliek arvien skaudrāks attiecībā uz Liepājas teātra izdzīvošanas scenārija sagatavošanu," skaidroja Deksnis.

TVNET jau vēstīja, ka gadījumā, ja Liepājas teātris nesaņems finansiālu atbalstu Covid-19 krīzes seku novēršanai, jau oktobrī var nākties apturēt tā darbību. Liepājas teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tādēļ tas neguva valdības finansiālu atbalstu Covid-19 radītās krīzes seku novēršanai.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Kļaviņa norādīja, ka sagaidāms, ka tuvākajā laikā varētu notikt arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tiks lemts par konkrētiem iespējamiem atbalsta mehānismiem Liepājas teātrim.

Pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas, KM pārstāvjiem un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem un viņu lēmumiem sekos tālākie rīcības soļi, proti, Liepājas teātra un pašvaldības saruna par iespējamiem atbalsta un tālākas darbības scenārijiem.

Kļaviņa akcentēja, ka augustā tiks veikts visu Liepājas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību finanšu plūsmu un kopējo situāciju izvērtējums, tajā skaitā arī Liepājas teātra, kurš papildu iesniegs prognozi darbībai līdz gada beigām.

Pēc iesniegtās finanšu plūsmas un prognozes, pašvaldība kopā ar Liepājas teātri iezīmēs konkrētus "izdzīvošanas" plāna scenārijus, saliekot teātra iespējas ar iespējamo pašvaldības atbalstu un citiem iespējamiem risinājumiem.

Liepājas pilsētas pašvaldība papildu jau esošajam budžetam atbalstīs Liepājas teātra koncertuzvedumu "Meklējam aktierus", kas notiks jau 1.augustā. Tādējādi cenšoties stimulēt teātra radošos garus, un darbības nepārtrauktību, piebilda Kļaviņa.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Deksnis norādīja, ka pagaidām Liepājas teātris ir vienīgais teātris Latvijā, kas nav valsts kapitālsabiedrība un finansiālu atbalstu šī fakta dēļ nav saņēmis.

"Bija pamatota cerība, ka atbalsta sniegšana netiks vērtēta pēc teātru piederības valstij vai pašvaldībai, bet pēc nepieciešamības sniegt atbalstu kultūras smagsvariem Latvijā, kas cietuši ārkārtējās situācijas ietekmē," pauda Deksnis, piebilstot, pašlaik ārkārtējā situācija valstī un tās radītās sekas kultūras jomā pēkšņi ir kļuvušas tikai un vienīgi par Liepājas pašvaldības problēmu. Deksnis pauda cerību, ka pašvaldības ieguldītais darbs rezultēsies ar racionālu atbalsta sniegšanu no valsts puses kultūras jomai kopumā, nevērtējot pēc principa - valsts vai pašvaldības.

SIA "Liepājas teātris" valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins iepriekš norādīja, ka teātrī ir darīts viss iespējamais, lai samazinātu izdevumus. 30% no visiem štata darbiniekiem esot kļuvuši par bezdarbniekiem. "Ja nav izrāžu, tad skatuves strādniekiem nav darba. Aktierus vēl cenšamies nodarbināt ar dažādiem projektiem virtuālajā vidē, taču no tiem mēs negūstam ieņēmumus, lai teātris varētu pilnvērtīgi strādāt," izveidojušos situāciju raksturoja valdes priekšsēdētājs.

Viņš uzsvēra, ka teātris skatītājiem ir parādā 88 000 eiro par iegādātajām biļetēm uz nenotikušām izrādēm. Lai atgrieztu skatītājiem šo parādu, aktieriem katru dienu būtu ilgstoši jāspēlē vairākas izrādes pēc kārtas, kas ir nereāli, atzina Laukšteins.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Liepājas teātris" apgrozījums pērn bija 775 618 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija samazinājies par 3%. Uzņēmuma zaudējumi pagājušajā gadā sasnieguši 30 865 eiro, iepriekšējos gados uzņēmums strādāja ar nelielu peļņu.

Uz augšu