FOTO: Publicitātes foto

Covid - 19 krīzes dēļ cietušas teju visas tautsaimniecības nozares, uzņēmumiem krities apgrozījums, darbiniekiem samazinātas algas, simtiem cilvēku zaudējuši darbu un nu papildina bezdarbnieku rindas. Tomēr darba sludinājumu portālos brīvo vakanču skaits nav būtiski sarucis - daudzi uzņēmumi aizvien nevar atrast darbiniekus.

Lai trūkstošo darba roku problēmu risinātu un vienlaikus veicinātu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, Labklājības ministrija izveidojusi vairākas programmas. Tostarp, viens no pasākumiem paredz finansiālu atbalstu jaunu darbinieku pieņemšanai no bezdarbnieku vidus. Pieņemot darbā bezdarbnieku, uzņēmums saņem subsīdiju darba algai 50 % apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša atlīdzības, bet ne vairāk kā 430 eiro mēnesī.

Vienlaikus, jau vairākus gadus Nodarbinātības valsts aģentūra realizē programmu “Apmācība pie darba devēja”, un tā var būt sekmīga arī Covid - 19 krīzes laikā. Labklājības ministrijas ekspertu skatījumā topošo speciālistu praktiskā apmācība ir viens no efektīvākajiem risinājumiem, lai darba devējs satiktos ar potenciālajiem darbiniekiem.

Programmas būtība - ja darba meklētāju rindās nav iespējams atrast nepieciešamo speciālistu, uzņēmējam ir iespēja trūkstošo speciālistu izaudzināt pašam. Galvenais nosacījums - lai apmācāmais būtu bezdarbnieks. Praktiskās apmācības laikā darba devējam darbinieks jāizglīto uz vietas uzņēmumā. Programmā, kas ilgst sešus mēnešus, bezdarbniekam paredzēta ikmēneša darba algas dotācija: par pirmajiem trīs mēnešiem – 200 eiro, bet par pēdējiem trīs mēnešiem – 150 eiro apmērā. Vienlaikus valsts dotē izdevumus par apmācāmā individuālajiem aizsardzības līdzekļiem līdz 100 eiro apmērā, paredzēta dotācija arī darba vietas pielāgošanai bezdarbniekam ar invaliditāti (līdz 1000 eiro apmērā) un līdz 30 eiro dotācija bezdarbnieka obligātajām veselības pārbaudēm.

Praktisko apmācību gan nevar īstenot nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Uzņēmēju pienākums ir nodrošināt darba vadītāju, kas topošajam speciālistam palīdz nostiprināt prasmes, iemaņas un zināšanas. Tāpat darba devējam ir pienākums nodrošināt iespēju bezdarbniekam patstāvīgi pildīt  amata pienākumus un pēc praktiskās apmācības pabeigšanas izsniegt rakstisku apliecinājumu par bezdarbnieka apgūtajām prasmēm, iemaņām un zināšanām.

Praktiskās apmācības īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Lai saņemtu atbalstu praktiskajai apmācībai, darba devējam ir jāpiedāvā vakance no jauna izveidotai darba vietai vai tai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības sākšanas. Savukārt pēc praktiskās apmācības pabeigšanas darba devējam ar bezdarbnieku darba tiesiskās attiecības jāturpina vismaz trīs mēnešus.

2020. gadā programmā “Apmācība pie darba devēja” plānots iesaistīt vairāk nekā 400 bezdarbniekus. (2019. gadā apmācīja - 463, 2018. gadā - 426, 2017. gadā - 313). Bezdarbnieki uzņēmumos apguvuši dažādas profesijās, piemēram, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, pavārs, zāģmateriālu ražošanas operators, grāmatveža palīgs, šūto izstrādājumu izgatavotājs, projektu asistents, šuvējs, pārdevējs konsultants, apģērbu šuvējs u.c.

Pieteikšanās un informācija par programmu pieejama Nodarbinātības valsts aģentūrā un aģentūras mājaslapā.