KNAB ir noteiktas konkrētas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Portāls TVNET apkopojis redzamāko veikumu pirmā pusgada laikā. KNAB sodījis vairākas amatpersonas, veicis procesuālās darbības “ABLV” bankā. Tāpat veikta kratīšana Rīgas tūrisma attīstības birojā.
KNAB soda SM valsts sekretāra vietnieku par ministrijas automašīnas izmantošanu personīgām vajadzībām
KNAB piemērojis 90 eiro sodu Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniekam Uldim Reimanim par ministrijas automašīnas izmantošanu personīgām vajadzībām.
KNAB norāda, ka amatpersona 2018.gada 27.aprīlī, izmantojis personīgām vajadzībām SM automašīnu, proti, amatpersona uzdeva transportlīdzekļa vadītājam nogādāt savu radinieci uz norādīto vietu.
Šādi Reimanis neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos publiskas personas autotransporta izmantošanas noteikumus.
Tādējādi amatpersona pārkāpa likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto aizliegumu veikt darbības, kurās pati amatpersona un tās radinieki ir ieinteresēti, un likumā noteikto ierobežojumu rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu.
Amatpersona šogad aprīlī sodu samaksāja.
KNAB aizturējis Murjāņu sporta ģimnāzijas direktori Amantovu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šonedēļ aizturējis Murjāņu sporta ģimnāzijas direktori Ingrīdu Amantovu..
Bijusī kamaniņu braucēja Amantova ir arī Ropažu novada domes deputāte.
KNAB apliecināja, ka otrdien iepriekš sāktā kriminālprocesā veica neatliekamas procesuālās darbības un aizturēja vienu Murjāņu sporta ģimnāzijas amatpersonu.
Kriminālprocess sākts 15.aprīlī par dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā un krāpšanas mēģinājumu.
Pēc procesuālo darbību veikšanas amatpersonai piemērots aizdomās turētā statuss un ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, proti, aizliegums ieņemt noteiktu amatu un tuvoties noteiktām personām.
Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB šobrīd nesniedz. KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Amantova atzina, ka viņa tiešām tikusi aizturēta, taču viņa uzskata, ka tas ir pārpratums. Vaicāta, ar ko saistīta viņas aizturēšana, ģimnāzijas direktore teica, ka sīkākas detaļas pašlaik "negrib un nevar" atklāt.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādīja, ka IZM šo informāciju uzzināja no medijiem, un šobrīd ministrijai ir grūti ko papildus komentēt. "Tiek gaidīta oficiālā informācija no KNAB un rīkosimies atbilstoši saņemtai informācijai un norādījumiem," pauda ministrijā.
Tāpat IZM atklāja, ka Amantova kopš 2020.gada 18.aprīļa līdz 14.maijam atrodas atvaļinājumā un skolas direktora pienākumus pašlaik pilda direktora vietnieks sporta jomā Sergejs Čevers.
Ropažu novada pašvaldības Izpilddirektore Signe Grūbe apstiprināja, ka šonedēļ KNAB pārstāvji bija ieradušies Ropažu novada pašvaldībā. Uz jautājumu par to, vai KNAB interese par Amantovu varētu būt saistīta ar darbu domē, Grūbe norādīja, ka pašvaldība nekādus komentārus nevar sniegt, jo notiek izmeklēšanas darbības.
Amantovas amatpersonas deklarācija par 2019.gadu liecina, ka viņa ir arī sporta kluba "Brīze" valdes locekle, sporta kluba "Ziemeļpols" valdes locekle, Latvijas Olimpiešu kluba valdes locekle, Latvijas Sporta treneru asociācijas valdes locekle, "V.Zozuļas Olimpiskā kluba" valdes locekle, kā arī viņa saņem atalgojumu no Ropažu novada pašvaldības, bet kā asistente - Rīgas pilsētas pašvaldībā.
Amantovas kopējie ienākumi pērn bijuši aptuveni 40 000 eiro. Lielākoties viņa ienākumus guvusi par ģimnāzijas direktores amatu - 23 914,94 eiro, un par deputātes amatu Ropažu novada domē - 11 888,91 eiro.
Tāpat viņa saņēmusi 3480 eiro no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda, 332 eiro - no Latvijas Kamaniņu sporta federācijas un 402,95 eiro - no Rīgas pilsētas pašvaldības.
Viņas īpašumā ir dzīvoklis Rīgā, savukārt viņas valdījumā ir zeme Ropažu novadā un 2009.gada vieglā automašīna "Volvo XC90". Tāpat viņai kopīpašumā pieder vēl kāds īpašums Rīgā.
KNAB aizrādījis valsts amatpersonām par aviokompāniju lojalitātes programmu punktu izmantošanu privātām vajadzībām
KNAB fiksējis vairākas valsts amatpersonas, kuras par valsts apmaksātajiem dienesta komandējumiem saņēmušas aviokompānijas lojalitātes programmas punktus un pēc tam tos izmantojušas privātu lidojumu apmaksāšanai, taču pēc vairāk nekā gadu ilgas pārbaudes aprobežojies ar mutvārdu aizrādījumiem, rakstīja "Diena".
Aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudzām Latvijas valsts amatpersonām, kas regulāri dodas ārvalstu komandējumos, bija kļuvuši par "patīkamu, turklāt neviena neuzskaitītu piedevu pārējam atalgojumam", raksta laikraksts, "faktiski uz valsts rēķina ierēdņi un politiķi guva iespēju iegādāties privātus lidojumus un citus labumus sev un ģimenes locekļiem".
Gandrīz visās Latvijas valsts iestādēs līdz pat pagājušajam gadam esot valdījis neformāls viedoklis, ka dienesta komandējumos iegūtie lojalitātes punkti ir attiecīgo ierēdņu personiskā manta un papildu labums, par ko iestādes vadībai nav nekādas intereses. Arī Valsts kontrolē par dienesta braucieniem saņemtie lojalitātes punkti tiekot uzskatīti par personisku mantu.
Pagājušā gada pavasarī KNAB sāka pārbaudi par virkni ministriju, kurās to apmaksātos lidojumos konkrētu personu iegūtie lojalitātes punkti netiek uzskaitīti un tie bijuši brīvi izmantojami konkrēto lidojumos devušos ierēdņu un politiķu personiskajām vajadzībām. KNAB ir konstatējis, ka Finanšu ministrija jau 2016.gadā, veicot valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, Ministru kabinetā ierosinājusi jebkādus punktus, ko amatpersonas, izmantojot lojalitātes kartes dienesta braucienos, uzkrāj savos privātajos kontos, izmantot dienesta braucienu apmaksai iestādes ietvaros, taču ierosinājums netika ņemts vērā.
"Šobrīd no katras valsts amatpersonas godaprāta un ētikas ir atkarīgs, vai valsts amatpersona, dodoties darba komandējumā, krāj sev kā privātpersonai lojalitātes punktus un tos izmanto kā privātpersona," atzinis KNAB.
Birojs identificējis vairākas valsts amatpersonas, kuras ar "airBaltic" piešķirtu VIP statusa karti sakrājušas punktus arī par dienesta lidojumiem un iegādājās aviobiļetes privātiem lidojumiem. Šajā rīcībā KNAB saskatījis likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteikto speciālo dāvanu pieņemšanas ierobežojumu pārkāpumu pazīmes un sācis vairākas administratīvo pārkāpumu lietvedības. Tomēr KNAB beigu beigās atzinis minētos administratīvos pārkāpumus par maznozīmīgiem, izsakot valsts amatpersonām mutvārdu aizrādījumus.
Lūkojis, vai skulptūrā nav saskatāma politiskā reklāma
KNAB nav saskatījis politisko reklāmu tēlnieka un Rīgas domes deputāta kandidāta Aigara Bikšes (AP) veidotajā sešus metrus augstu skulptūrā "Mediķi pasaulei".
KNAB vērsa uzmanību, ka katrā konkrētajā situācijā vērtējama katra materiāla izvietošanas mērķis un pamatojums kopsakarā ar politiskās reklāmas noteiktiem ierobežojumiem, finansēšanas kārtību un sasniedzamo mērķi.
Izvērtējot publiskajā telpā izskanējušo informāciju, nav pamata secinājumam, ka tēlnieka Bikšes mediķiem veltītā skulptūra būtu uzskatāma par politisko reklāmu, uzsver KNAB.
Vienlaikus birojā informēja, ka KNAB kā uzraugošā institūcija, veicot partiju finansēšanas kontroli, vērtē jebkuru partiju finansēšanas gadījumu un tā atbilstību likuma prasībām.
Jau ziņots, ka 16.jūnijā pateicībā par mediķu pašaizliedzību Rīgā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, atklāta sešus metrus augsta skulptūra "Mediķi pasaulei".
Tēlnieks paudis, ka spēcīgi satricinājumi palīdz skaidrāk saskatīt patiesas vērtības. Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija ļāvusi saprast, cik patiesībā sabiedrībai ir svarīgi un ikdienā nenovērtēti veselības aprūpē strādājošie - cilvēki, kuri riskēja ar veselību un dzīvību, palīdzot saslimušajiem.
Skulptūra ir sabiedrības iniciatīva, kuras realizēšanā pēc tēlnieka aicinājuma iesaistījās gandrīz 20 uzņēmumi, dāvinot materiālus, darbarīkus, piešķirot māksliniekam palīgus, telpas, vedot materiālus un pašu skulptūru, kā arī uzstādot to.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu oficiālais aģitācijas periods būs spēkā no 7.jūlija līdz 29.augustam. Kandidātu sarakstus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām varēs iesniegt no 14. līdz 20. jūlijam, tomēr jau 7.martā apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) paziņoja, ka kopīgā sarakstā starp citiem pašvaldības deputāta kandidātiem būs arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Bikše.
Birojs lūdzis ASV detalizētu informāciju par Lemberga, iespējams, veikto amatpersonu korumpēšanu
KNAB šā gada februārī lūdzis ASV detalizētu informāciju par ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.
Ņemot vērā, ka ASV izdotajā dokumentā nekādas detalizētas informācijas nebija, KNAB reaģēja un lūdza precīzāku informāciju, lai varētu saprast, uz kāda pamata izteikts šis apgalvojums, un attiecīgi varētu rīkoties.
Straume gan nekomentēja, vai ASV puse ir sniegusi KNAB papildus informāciju. Tāpat viņš nekomentēja, vai par OFAC paziņojumā minēto apgalvojumu ir sākta pārbaude vai kriminālprocess. "Par to, kas patlaban notiek un kāds ir saturs, es nevaru atklāt," norādīja KNAB priekšnieks.
Kā ziņots, OFAC pērn 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai. Vēlāk gan OFAC paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi.
Kā norāda OFAC, Lembergs ir Ventspils mērs kopš 1988.gada un viņš atkārtoti apsūdzēts par naudas atmazgāšanu, kukuļošanu un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Lembergs kontrolē struktūras ar politisko partiju un korumpētu politiķu palīdzību un sistemātiski izmanto šīs struktūras un personas savam personīgajam ekonomiskajam labumam, apgalvo OFAC.
Saskaņā ar OFAC vēstīto, Lembergs izmantojis savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un amatos ieliktu noteiktas valdības amatpersonas, kā arī izjauktu citu valdības amatpersonu nokļūšanu vadošos amatos. Turklāt Lembergs esot ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un gāztu politiķus, kurus viņš nespēj kontrolēt.
Tāpat ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa vairākus gadus skata krimināllietu, kurā Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī Lemberga dēls Anrijs Lembergs un Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.
Prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī 64 500 eiro naudas sodu.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē. Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā.
KNAB pārbaudījis aizdomīgus LVM darījumus ar papīrmalku
Birojs bija sācis pārbaudīt aizdomīgus AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) darījumus ar papīrmalku, kuros iesaistīti kokrūpnieka Ulda Mierkalna uzņēmumi, pirms kāda laika vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Vēl pavasarī tika stāstīts par LVM rīcību papīrmalkas tirgū, kur jau trīs gadus LVM ražotās papīrmalkas eksports uz Skandināviju notiek ar viena uzņēmuma starpniecību, apejot konkurenci.
Dēļi no papīrmalkas nesanāk, tādēļ to pārstrādā, ko Latvijā dara granulu un kokskaidu plātņu ražotāji, savukārt lielākie pircēji ir Skandināvu celulozes rūpnīcas. Produkta cenu nosaka skandināvu esošais tirgus un tā ir mainīga. Raidījums skaidroja, ka skandināvu tirgus ir neprognozējams, tāpēc pie augstas papīrmalkas cenas Latvijas uzņēmumi to nopirkt nevar.
Lai to nepieļautu, LVM izdomāja jaunu produktu - "tehnoloģisko koksni", kurā ir gan papīrmalka, gan mežistrādes nevērtīgie atlikumi - sausie koki, zari, malka. Tas skandināvu celulozes rūpnīcām neder, tāpēc jauno produktu atļāva pirkt tikai tiem, kam ir ražotnes pārstrādei.
Neskatoties uz nosacījumu par ražotni, pie tehnoloģiskās koksnes tika Mierkalnam piederošie uzņēmumi "Pata" un "Pata Board".
Raidījums skaidroja, ka, ieviešot jaunu produktu, realitātē mežā nekas nemainoties, jo koksni šķiro tāpat kā agrāk - papīrmalku krauj atsevišķi un sašķiro pa sugām. Sausie koki kopā ar pavisam tievo koksni nonāk malkas kaudzē. Tālāk koksni klientiem piegādā LVM pārvadātāji. Pavadzīmes liecina, ka arī pārvadāšanas laikā dažādas kvalitātes koksni kopā nejauc. Līdz ar to secināms, ka LVM joprojām ražo papīrmalku, tikai to nosaucot par tehnoloģisko koksni. Uzņēmumam "Pata" pārdoto tehnoloģisko koksni LVM ved pa taisno uz ostām, kur stividori to pieņem un skandināvu celulozes fabriku pārstāvji nopērk kā papīrmalku.
Raidījuma analizētie dokumenti liecina, ka sākumā LVM shēmu centās slēpt, jo pavadzīmēs nebija ietverts "Pata" vārds. LVM produktu piegādāja ostās, kur kravām mainījās īpašnieks, savukārt tālāk kuģos tā pati koksne jau nonāca ar nosaukumu "papīrmalka".
Par šiem darījumiem Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi. Uzmanību tam pievērsis arī KNAB.
Veicis kratīšanu Rīgas tūrisma attīstības birojā
Šā gada februārā sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) darbinieki bija ieradušies veikt kratīšanu Rīgas tūrisma attīstības birojā (RTAB)
Tolaik RTAB direktors Guntars Grīnvalds norādīja, ka KNAB birojā ieradies, iespējams, pēc viņa iesnieguma šai iestādei. Viņš norādīja, ka RTAB darbinieki viņu ir informējuši par ierašanos, bet vairāk informācijas viņam neesot.
Kā atklāja RTAB sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua, KNAB ieradās RTAB telpās, lai veiktu procesuālās darbības. Pēc viņas teiktā, tās ir saistītas "ar nepamatoti publiski izskanējušo informāciju". Blaua piebilda, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, neviens no biroja darbiniekiem nav informējuši Grīnvaldu par tiesībsargu veiktajām darbībām.
Valdes locekļiem nav atļauts komentēt uzsākto procesu, kā arī citus ar izmeklēšanu saistītos procesus, viņa sacīja.
RTAB jaunais valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis pēc KNAB apmeklējuma birojā norādīja, ka RTAB visi procesi ir caurspīdīgi, kā arī viss notiek dibinātāju sapulcēs. Viņš piebilda, ka pēc nepieciešamības sniegs visu informāciju likuma kārtībā.
KNAB apliecināja, ka birojā ir sākts kriminālprocess, taču birojā neatklāja vai lieta ierosināta saistībā ar Grīnvalda iesniegumu vai par citiem apstākļiem.
KNAB pērn 13.maijā kādā kriminālprocesā par RTAB amatpersonu iespējamiem noziegumiem veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī alkohols bez akcīzes marķējuma.
KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.
KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.
13.maijā KNAB aizturēja toreizējo RTAB valdes locekli Vitu Jermoloviču un RTAB biroja vadītāju Ingunu Priedīti. Pēc divām dienām abas atbrīvoja no izolatora. 16.maijā KNAB publiski paziņoja, ka RTAB amatpersonai piemēroja drošības līdzekļus - aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Tāpat par aizdomās turēto tika atzīts toreizējais RTAB valdes loceklis Maksims Tolstojs (S).
Vēlāk kļuva zināms, ka Jermoloviča un Tolstojs iesnieguši atlūgumu.
LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka izmeklētājiem radušās aizdomas, ka RTAB nauda varētu būt izmantota "Saskaņas" priekšvēlēšanu kampaņai.
Tikmēr Grīnvalds nesen vērsies KNAB par dokumentu iespējamu viltošanu iestādē.
Viņš uzskata, ka dokumentu viltošana RTAB esot notikusi grupā un tajā esot iesaistīti pašvaldības iestādes pārējie valdes locekļi - RTAB valdes locekle Ieva Lasmane un Latvijas Restorānu biedrības prezidents un biroja valdes loceklis Jenzis, kā arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) un, iespējams, arī "citi nodibinājuma dibinātāji, tiem to nezinot".
Kopā ar citām iestādēm "ABLV Bank" pārbaudījis atsevišķu bijušo klientu vēsturiskos darījumus
Tiesībsargājošās iestādes, kas otrdien, 28.janvārī, veica procesuālās darbības likvidējamajā "ABLV Bank", pārbaudīja atsevišķu bankas bijušo klientu vēsturiskos darījumus, pastāstīja bankas Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte.
"Valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji veica iepriekš plānotas procesuālās darbības, kas bija saistītas ar nepieciešamību pārbaudīt atsevišķu bijušo bankas klientu vēsturiskos darījumus un iegūt meklējamos dokumentus. Likumsargi procesuālās darbības pabeidza un ēku atstāja ap pusnakti," sacīja Bunte.
Viņš piebilda, ka trešdienas rītā bankas darbs tika atsākts ierastā režīmā, strādājot pie aktīvu atgūšanas, kā arī atzīto un pārbaudīto kreditoru prasījumu apmierināšanas.
Bunte arī minēja, ka "ABLV Bank" nav tiesīga komentēt veikto procesuālo darbību saturu, taču var apstiprināt, ka veiktās procesuālās darbības nav nekādā veidā saistītas ar bankas pašlikvidācijas procesu.
"Ne pret vienu esošo "ABLV Bank" darbinieku nav izteiktas nekādas aizdomas. Procesuālo darbību veikšanas laikā juridiskajā adresē Skanstes iela 7 k-1, Rīgā, neviens netika aizturēts," sacīja Bunte.
Viņš norādīja, ka "ABLV Bank" pārstāvji sadarbojās ar tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izsniedzot visu pieprasīto informāciju un dokumentus.
"Banka arī turpmāk, tāpat kā iepriekš, sniegs visu nepieciešamo atbalstu tiesībsargājošajām iestādēm to funkciju un uzdevumu izpildē," teica Bunte, piebilstot, ka banka vēl 2018.gada februārī pati vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu pārbaudīt publiski izskanējušos apgalvojumus par bankas iesaisti noziedzīgajās darbībās.
Jau ziņots, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas pārvaldes, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieki otrdien, 28.janvārī, veica neatliekamās procesuālās darbības, tostarp vismaz 20 kratīšanas.
Procesuālās darbības veiktas likvidējamajā "ABLV Bank", kā arī kādā īpašumā Rīgā, Alberta ielā.
Prokuratūra paziņoja, ka izmeklēšanas darbības tiek veiktas saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne mazāk kā 50 000 000 eiro apmērā kādā kredītiestādē.
KNAB piemērojis kārtējo naudas sodu Rēzeknes mēram par interešu konflikta likuma pārkāpšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis kārtējo naudas sodu Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam (S) par interešu konflikta likuma pārkāpšanu.
KNAB pastāstīja, ka Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs 2018. un 2019.gadā noteica Rēzeknes pašvaldības kapitālsabiedrību - "Rehabilitācijas centrs "Rāzna"", "Rēzeknes siltumtīkli", "Rēzeknes ūdens", "Rēzeknes namsaimnieks", "Rēzeknes satiksme" valdes locekļiem un SIA "Rēzeknes slimnīca" valdes priekšsēdētājai atvaļinājuma pabalstu 50% apmērā no valdes locekļa noteiktās mēnešalgas papildus noteiktajai mēneša atlīdzībai.
Kā uzsver birojs, Bartaševičs kā Rēzeknes mērs un tās kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāja pārstāvis neievēroja Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības. Šādi viņš pārkāpis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus rīkoties ar publiskas personas institūcijas finanšu līdzekļiem, norādīja birojā.
Bartaševičs šogad aprīlī 230 eiro naudas sodu samaksājis.
Arhīvs liecina, ka KNAB jau iepriekšējos gados Rēzeknes mēru citās lietās vairākkārt sodījis par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpšanu.
