Alkoholiķis pēc paša izvēles

Ulvja Alberta fotogrāfija ar Čārlzu Bukovski tapusi 1976. gadā laikā, ka Alberts gatavoja darbu sēriju "Icebox" - slaveni cilvēki pie saviem ledusskapjiem. Sākotnējās interese par to, kas ir slavenības ledusskapī pārauga uz pašu personību un tā portretējumu Foto: Ulvis Alberts
Ieva Krastiņa
, žurnālists
CopyDraugiem X Whatsapp

"Ja notiek kaut kas slikts, tu dzer, lai to aizmirstu; ja notiek kas labs, tu dzer, lai nosvinētu; un ja nenotiek nekas, tu dzer, lai kaut kas notiktu," raksta skandalozais amerikāņu dzejnieks un rakstnieks Čārlzs Bukovskis (1920 – 1994), kuram šogad 16. augustā apritētu 100. Viņš atzina, ka ir alkoholiķis un ne mirkli nenožēlo, ka par tādu kļuvis. Apgāds "Neputns" šogad izdevis Bukovska dzejas izlasi "Kodiens". Bukovska dzeju lasīt latviešu valodā var pirmo reizi.

Raksta par dzērājiem

Kas viņš īsti ir – rakstnieks vai dzejnieks, domas dalās, un tam nav nekādas nozīmes. Skaidrs ir viens – iedvesmu darbiem Bukovskis radis pats iz savas dzīves. Un grūti atšķetināt, kurš dzīves mirklis pieder viņam, bet kurš – grāmatas varonim. Četrdesmito – astoņdesmito gadu ASV sabiedrības zemākie slāņi ir populārākā vide rakstnieka darbos. Lielu vietu tajos aizņem alkohols un alkoholisms, tāpat kā Bukovska dzīvē. Savā romānā "Holivuda", kurā viņš daļēji autobiogrāfiski apraksta pieredzi, strādājot pie kinoscenārija filmai "Barfly" ("Dzērājs"), grāmatas galvenajam varonim, Henrijam Činaskim, kas ir Bukovska prototips vairākās grāmatās, tiek uzdots jautājums: "Par ko tu raksti?" Viņš atbild: "Par dzērāju." Šajā filmā galveno – Činaska lomu nospēlēja Mikijs Rurks. Tā arī pats Bukovskis, kontrkultūras un bītņiku paaudzes pārstāvis, raksta par dzērājiem.

Netīrelis ar smirdīgu muti

Henrijs Čārlzs Bukovskis piedzima Vācijā, Andernahā, bet daudz no dzimtenes atcerēties nevarēja, lai neteiktu – nemaz. Jau 1922. gadā viņš ar māti, vācieti Katrīnu Fetu un tēvu, amerikāņu kareivi Henriju Bukovski, emigrēja uz ASV. Par dzīvesvietu viņi izvēlējās Losandželosu, kur Bukovskis pavadīja lielāko daļu savas dzīves. Viņš mīlēja lielpilsētu, un viņu garlaikoja daba.

"Kodiens"
"Kodiens" Foto: @neputns

Kā jau parasti, tieksmei uz alkohola pārmērīgu patēriņu saknes meklējamas bērnībā. Ekonomiskās depresijas laikā jauniņā Bukovska tēvs regulāri sēdēja mājās bez darba un ar bārdas naža asināmo siksnu iekaustīja agrīna pusaudžu vecuma dēlu. Stāstu krājumā Ham on Rye, kas izdots 1982. gadā, Bukovskis velta atmiņas tēvam kā vardarbīgam netīrelim ar smirdīgu muti. Bet ne tēvs vien puisi apcēla. Par viņu ņirgājās arī kaimiņu puikas. Bukovskis auga, ieslēdzies sevī, kautrīgs un atstumts. Jaunekļa gados viņa seja bija nosēta pinnēm, kas padarīja situāciju vēl ļaunāku. Kopā ar labāko draugu Viljamu Baldiju čaļi sāka iedzert.

Tikmēr tēvs dēlu turpināja sist. Henrijs vecākais 21 gadu veco dēlu padzina no mājām, kad  atrada un izlasīja dēla rakstītos stāstus. Neskatoties uz nepatīkamo pieredzi un tēva atklāto necieņu, Čārlzs īpaši grūtos dzīves brīžos mēdza atgriezties vecāku mājās.

Sieva bez kakla

Lasīšanai Bukovskis aktīvi pievērsās jau skolas gados. Viņš pabeidza vidusskolu Losandželosā un iestājās Losandželosas pilsētas koledžā, lai studētu žurnālistiku un literatūru. Nomācījās viņš tur gan tikai gadu vai divus, ilgāk mietpilsoņa dzīvi nevarēja izturēt. Sākās Otrais pasaules karš, un Bukovskis deva priekšroku klaidoņa idillei. Viņš apceļoja Ameriku, daudz dzerdams un piestrādādams gadījuma darbos – te par smagās automašīnas šoferi, te lifta operatoru, benzīntanka un noliktavas darbinieku. 1944. gadā izdevums Story nopublicēja jauniņā Bukovska stāstu, pēc pāris gadiem iespieda viņa otru īsstāstu, bet grandiozas atsauksmes viņš tā arī nesagaidīja, tādēļ nolēma literāro karjeru pārtraukt. Tomēr 11 gadus vēlāk sākās viņa dzejnieka dzīve. Pa vidu šiem nogriežņiem Bukovskis Losandželosā iepazinās ar Dženetu Kūniju Bekeri, kas esot bijusi viņa lielā mīla. Viņi nodzīvoja kopā krietnu laiciņu, paguva izšķirties un no jauna saieties.

Arī Dženetai alkohols bija tik neatņemama dzīves sastāvdaļa, ka 1962. gadā viņa no tā pārmērīgās lietošanas nomira.

Bukovskis desmit gadus ātrāk gandrīz pats pie dieviem aizgāja, kad viņam plīsa kuņģa čūla. Tomēr paveicās, viņš izdzīvoja. Lai arī tika piekodināts nekad vairs nedzert, viņš jau teju tūlīt pēc atgriešanās no slimnīcas korķēja vaļā pudeli grādīgā. Šajā laikā Bukovskis jau trīs gadus strādāja pastā, kur aizķērās krietni ilgāk, nekā plānoja, – padsmit gadus. Pirms tam gan izdevās padzīvot zaļi, jo tolaik vēl īpaši neatzītais rakstnieks 1957. gadā apprecējās ar Barbaru Freju, kas dzimusi turīgā ģimenē. Viņi nodzīvoja laulībā divus gadus. Bet līdz kāzām nonāca visai īpatnēji. Barbara izdeva dzejas žurnālu, kurā šo to publicēja arī no Bukovska. Kādu dienu Čārlzs saņēma vēstuli no šīs dāmas, kurā viņa kreņķējās, ka piedzimusi praktiski bez kakla un tādu jau neviens neprecēs. Bukovskis apsola precēt, lai gan nav nekad viņu redzējis.

Ulvja Alberta fotogrāfija ar Čārlzu Bukovski tapusi 1976. gadā, gatavojot darbu sēriju "Icebox" - slaveni cilvēki pie saviem ledusskapjiem. Sākotnējā interese par to, kas ir slavenības ledusskapī, pārauga uz pašu personību un tā portretējumu
Ulvja Alberta fotogrāfija ar Čārlzu Bukovski tapusi 1976. gadā, gatavojot darbu sēriju "Icebox" - slaveni cilvēki pie saviem ledusskapjiem. Sākotnējā interese par to, kas ir slavenības ledusskapī, pārauga uz pašu personību un tā portretējumu Foto: Ulvis Alberts

Vēlāk uzrodas jauna sirdsdāma Frensīse Smita, kura 1964. gadā kļuva par Bukovska atvases, meitas Meirīnas Luisas, māti. Bet ši mīļotā rakstniekam, saprotama lieta, nav pēdējā – mūzas vēl mainās un mainās. Jāpiemetina, ka pielūdzēju, kuras kāroja nokļūt Bukovska gultā, bija gana daudz un viņš tām ļoti labprāt neatteica.

100 dolāru alga

Vēlāk Bukovskis atkal pievērsās prozai. Bet joprojām viņu neatzina, nerecenzēja. Neliela lasītāju grupa gan uz Bukovski raudzījās kā kulta rakstnieku un viņa darbus pirka. Tikmēr Eiropā septiņdesmito gadu beigās viņš plūca uzvaras laurus - pats populārākais amerikāņu rakstnieks Vācijā, atzīts Francijā un citur Eiropā.

ASV viņš Losandželosas žurnālos sāka rakstīt slejas Vecā riebekļa piezīmes. 1969. gadā šo sleju tekstus izdeva grāmatā. Gadu vēlāk piecdesmit gadus vecais Bukovskis beidzot varēja pievērsties nekam citam kā rakstīšanai – Black Sparrow Press izdevējs piedāvāja Bukovskim algu par rakstīšanu – 100 dolārus mēnesī. Bukovskis ir jau šo to dzīvē pieredzējis un sociālo stāvokli pamanījies uzlabot, likumsakarīgi, ka viņa rakstu darbos parādījās jaunas vēsmas, pārspriedumi par sabiedrībā notiekošo, papildināti ar sarkastiskiem komentāriem. 1973. gadā Bukovski uzaicināja uz Teilora Hekforda televīzijas šovu, tādējādi rakstniekam izdevās iekarot plašāku lasītāju loku.

Nepaliek pagrīdē

Astoņdesmito gadu otrajā pusē Bukovska dzīvesstils mainījās līdz nepazīšanai. Viņš apprecēja veselīgas pārtikas ražotāju Lindu Lī Beiglu, bet deviņdesmitajos dzīvoja mājā ar baseinu, brauca ar melnu BMW, tekstus rakstīja ar datoru klasiskās mūzikas pavadībā. Sibēliuss, Mālers un Rosīni – rakstnieka favorīti.

Bet līdz tam izdzīvota pilnīga nabadzības gamma. Bukovskis atgādina – vai nu tu ej uz darbu un saņem naudu par iztērēto laiku, kura savukārt neatliek rakstīšanai, vai nu tu uz darbu neej un tev ir neierobežots laika daudzums rakstīšanai, bet ēst nav ko un jādzīvo badā. Bet tas laikam ir vienīgais veids, kā eksistēt, ja ir tā, kā saka Bukovskis, kurš nevarot panest normālu dzīvi:

“Es nevarēju paciest ģimenes dzīvi, nevarēju paciest darba dzīvi, es nevarēju paciest neko no tā, ko redzēju apkārt.”

Rutīna Bukovskim šķita tik nepieņemama, ka viņš atzina, ka drīzāk sev padarītu galu, nekā strādātu normētu darba laiku. Viņš teica: “Kā gan kādam var patikt mosties pusseptiņos, lekt ārā no gultas, ģērbties, piespiest sevi ēst, dirst, mīzt, tīrīt zobus, mazgāt matus, sēdēt sastrēgumā, lai nokļūtu vietā, kurā taisi naudu kādam citam un tev par to vēl jājūtas pateicīgam?”

Ulvja Alberta fotogrāfija ar Čārlzu Bukovski tapusi 1976. gadā, gatavojot darbu sēriju "Icebox" - slaveni cilvēki pie saviem ledusskapjiem. Sākotnējā interese par to, kas ir slavenības ledusskapī, pārauga uz pašu personību un tā portretējumu
Ulvja Alberta fotogrāfija ar Čārlzu Bukovski tapusi 1976. gadā, gatavojot darbu sēriju "Icebox" - slaveni cilvēki pie saviem ledusskapjiem. Sākotnējā interese par to, kas ir slavenības ledusskapī, pārauga uz pašu personību un tā portretējumu Foto: Ulvis Alberts

73 gadu vecumā Bukovskis aiziet mūžībā no leikēmijas. Viņa draugs Šons Penns veltīja Bukovskim savu 1995. gada kinofilmu The Crossing Guard un vārdus: “Es pēc tevis joprojām ilgojos.”

Latvijā Bukovska piemiņa un simtgade tiek atzīmēta ne tikai ar grāmatas izdošanu, bet arī ar īpašu simts plakātu sēriju un t-krekliem ar Ulvja Alberta fotogrāfijām, kas pieejami mākslas galerijā "Birkenfelds".

Ulvja Alberta fotogrāfija ar Čārlzu Bukovski, kas tapusi 1976. gadā
Ulvja Alberta fotogrāfija ar Čārlzu Bukovski, kas tapusi 1976. gadā Foto: Publicitātes foto / Galerija "Birkenfelds"
KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu