Uzņēmumi, kas ar meliem un viltu spēja savākt simtiem miljonu vērtas investīcijas

FOTO: Pexels

“Kusties ātri un lauz ierasto kārtību” – šis ir moto, ar ko darbību sāk daudzi jaunie uzņēmumi. Tomēr nereti jaunie uzņēmumi lauž ko citu, nevis ierasto kārtību. Daudzsološa, jauna ideja, it īpaši, ja to pasniedz talantīga persona, var iegūt lielas investīcijas un naudu idejas īstenošanai. Taču ne vienmēr viss notiek tik gludi kā cerēts.

Pagājušajā mēnesī Eiropu satricināja Vācijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” skandāls un negaidītais krahs. Tomēr tas nav vienīgais gadījums vēsturē, kad kāds jauns un daudzsološs uzņēmums faktiski atstāj investorus pie “sasistas siles”.

Šeit ir stāsts ne tikai par finanšu tehnoloģiju, bet arī citiem uzņēmumiem, kas ir saņēmuši miljoniem lielas investīcijas, izbaudījuši darbības brīvību, tajā pašā laikā neko īsti nedarot.

Šeit ir jārunā par citu moto – “izliecies, līdz ko sasniedz”. Daudzas krāpnieciskas kompānijas šādā veidā tik tiešām ir spējušas nopelnīt ļoti lielu naudu, taču burbulis ir plīsis un ar lielu skandālu šādi uzņēmumi ir nogājuši no globālās skatuves.

Kad tas notiek, dažas kompānijas cenšas izdzīvot – veic rebrendingu un cenšas distancēties no “negodprātīgajiem kompānijas dibinātājiem”. Bet citi pazūd pavisam.

Tālāk ir pieci stāsti no pieciem ļoti daudzsološiem jaunuzņēmumiem, kuru neveiksmes var pasniegt kā labu mācībstundu uzņēmējiem, kas vēlas sākt darbu pie saviem produktiem, uzņēmuma un pelnīt lielu naudu.

1. “Theranos” un revolucionāras asinsanalīzes... Kas nekad neieraudzīja dienasgaismu.

Kopējais finansējums – 1,1 miljards dolāru.

Jaunuzņēmums, kas piedāvāja jaunas un revolucionāras tehnoloģijas asinsanalīžu veikšanai, ir viens no lielākajiem naudas krāpšanas stāstiem saistībā ar jaunuzņēmumiem.

“Theranos” sasniedza to, ko daudzi hematologi uzskatīja par neiespējamu. Kompānija izveidoja tehnoloģiju, kas ļāva medicīnas speciālistiem testēt pacientu asinis, izmantojot vienu asins pilīti. Tādējādi pacientiem vairs nebūtu nepieciešamības nodot lielu daudzumu asiņu – analīzēm būtu nepieciešams nodot simtiem un pat tūkstošiem reižu mazāk asiņu. Tā vismaz bija teikts kompānijas idejas pieteikumā.

Tomēr problēma bija tajā, ka “Theranos” revolucionārā tehnoloģija bija pilnīgs izdomājums. Uzņēmuma vadītāji gadiem ilgi meloja investoriem, pacientiem un presei. “Theranos” vadītāja Elizabete Holmsa un uzņēmums falsificēja dažādu testu rezultātus, maldināja partnerus par jaunajām iespējām, kā arī laida klajā ierīces, kas nestrādāja kā solīts. Protams, medijos izskanējušo informāciju par dažādām problēmām uzņēmums agresīvi noraidīja.

Holmsas paziņojumi par “Theranos” asins testēšanas tehnoloģiju nebija pārspīlējumi vai arī kādas maldinošas interpretācijas par klīnisku pētījumu datiem – tas viss bija izdomājums.

Stenfordas universitātes profesore Filisa Gārdnere brīdināja Holmsu par to, ka uzņēmējas pieņēmumos ir nopietnas nesakritības. Tomēr Holmsa ignorēja Gārdneres padomus. Medicīnas eksperti norāda, ka ir ārkārtīgi sarežģīti sasniegt precīzus rezultātus, ja asins paraugs ir pile asiņu no pirkstgala. Jau pēc dažādām teorijām spriežot, šādu analīžu rezultāti nebūtu diez cik precīzi. Līdz ar to Holmsas solītie precīzie analīžu rezultāti tika apšaubīti.

Iznākums

Pēc plašas izmeklēšanas, ko veica neatkarīgi izmeklētāji un eksperti, Holmsai tika liegts veikt jebkāda veida laboratoriskos pētījumus, un 2018. gada vasarā viņa tika apsūdzēta par liela mēroga krāpniecību.

Septembrī kompānija informēja investorus par savu ieceri formāli pārtraukt darbību.

Tiesas process pret “Theranos” bijušo vadību ir ieildzis, jo pastāv strīdi par pierādījumu atbilstību. Tiesas procesā ir jāstrādā ar dokumentiem, kuru apjoms mērāms miljonos lappušu. Kopējais pierādījumu datu apjoms pārsniedz 4 terabaitus. Cena, ko “Theranos” vadībai varētu nākties samaksāt par krāpniecību, ir augsta – katram iesaistītajam būtu jāmaksā divus miljonus dolāru liels sods, kā arī jāpavada 20 gadi cietumā.

2. “Zenefits” un mēģinājumi apiet regulas

Kopējais finansējums – 584 miljoni dolāru

Dažas nozares tiek uzlūkotas ļoti stingri – gluži kā veselības apdrošināšanas sektors. Kompānijām, kas vēlas pārdot veselības apdrošināšanu, ir jāatbilst virknei licencēšanas prasību, lai nodrošinātu pacientu drošību. Tieši licencēšanas prasību atbilstības nodrošināšanas programmatūra bija tas, ko “Zenefits” 2016. gadā piedāvāja saviem klientiem.

Saskaņā ar Kalifornijas štata likumiem veselības apdrošināšanas sniedzējiem ir nepieciešams iziet 52 stundu ilgu sertifikācijas kursu, pēc kura tiek ļauts pārdot apdrošināšanas pakalpojumus štata robežās. “Zenefits” problēmas sākās ar to, ka par kompāniju bija dažādas sūdzības – it kā ar uzņēmuma starpniecību atsevišķiem apdrošināšanas izplatītājiem mākslīgi tika palielināts sertifikācijai nepieciešamo kursu stundu skaita. Tam tika izmantots rīks “Macro”, ko izstrādāja bijušais “Zenefits” vadītājs Pārkers Konrāds.

Lai arī “Zenefits” apkalpotajiem brokeriem tāpat bija nepieciešams sekmīgi nokārtot eksāmenus, lai saņemtu sertifikātus, ar “Macro” rīka palīdzību potenciālie brokeri varēja mākslīgi palielināt stundu skaitu, tādējādi sertifikāta saņemšanai izejot vieglāko ceļu.

Turklāt regulatori apgalvoja, ka pat 80% no apdrošināšanas plāniem, ko Vašingtonas štatā pārdeva “Zenefits” pārstāvētie apdrošinātāji, nelegāli pārdevuši nelicencēti brokeri. Iespējams, ka “Macro” tika izmantots laika posmā no “Zenefits” pirmsākumiem 2013. gadā līdz 2015. gada vasarai, kad “Zenefits” valde pirmo reizi tika brīdināta par šā rīka izmantošanu.

Iznākums

Pēc tam, kad sāka izplatīties brīdinājumi par “Macro” un krāpniecībām, “Zenefits” atlaida vairākus pārdošanas komandu vadītājus, kuri, iespējams, bija mudinājuši izmantot “Macro” saviem klientiem. 2016. gada februārī Konrāds atkāpās no uzņēmuma izpilddirektora amata.

2017. gadā Konrāds vienojās samaksāt aptuveni 530 000 lielu soda naudu un procentus. 450 000 dolāru sods tika noteikts arī pret “Zenefits”.

Tomēr Konrāds no uzņēmējdarbības nepazuda. Viņam tika piedota iepriekšējā rīcība un viņš ir savācis 45 miljonus dolāru lielu finansējumu savam jaunākajam uzņēmumam “Rippling”.

3. Godīga kompānija ar ne tik godīgu produktu marķēšanu

Kopējais finansējums: 490 miljoni

Aktrise Džesika Alba 2011. gadā dibināja uzņēmumu “The Honest Company” (latviski – “Godīga kompānija”), kas patērētājiem piedāvāja veselīgas un dabīgas alternatīvas dažādām mājsaimniecības precēm, kā, piemēram, tīrīšanas un tualetes piederumiem.

“The Honest Company” reklāmas materiāli apgalvoja, ka uzņēmuma ražotā prece ir  brīva no dažādām sintētiskajām ķimikālijām. Tomēr, kā vēlāk tika atklāts neatkarīgos testos, “Godīgā kompānija” nemaz nebija tik godīga – zobu pastās, grīdas un veļas mazgājamajos līdzekļos tika atrasti dažādi sintētisko ķimikāliju savienojumi, no kuriem daži pat bija toksiski.

Iznākums

Uzņēmums noraidīja jebkādas apsūdzības, tomēr piekrita, ka ir nepieciešams mainīt veidu, kā marķēt produkciju. Dažādās tiesvedībās uzņēmums samaksāja 7,3 miljonus dolāru.

4. Veselības uzņēmums “Outcome Health un cīņa par dzīvību

Kopējais finansējums – 500 miljoni dolāru

Riši Šahs un Šarda Agarvala 2006. gadā izveidoja veselības aprūpes informācijas uzņēmumu “Outcome Health”. Tajā laikā viņi abi vēl studēja Ilinoisas Ziemeļrietumu universitātē.

“Outcome Health” piedāvāja farmaceitiskajiem uzņēmumiem reklāmas laiku televīzijās un citās platformās. Vairāk nekā 40 tūkstošiem medicīnas darbinieku tika piedāvāts “ekrāna laiks”, lai izglītotu sabiedrību par dažādām veselības aktualitātēm.

“Outcome” produkts tika aprakstīts kā “laika taupītājs”, jo izglītojošajos materiālos varēja uzzināt daudz ko saistībā ar dažādām slimībām, tādējādi ietaupot cilvēku laiku, sēžot rindā pie ārsta. Tomēr “Outcome” darbībā tika atklāta krāpniecība, jo tā izplatīja “krāpniecisku un maldinošu informāciju”, aicinot investorus ieguldīt arvien vairāk naudas dažādu reklāmas tehnoloģiju iegādē. Šahs un Agarvala visas apsūdzības noraidīja.

Tiesas dokumenti liecina, ka “Goldman Sachs”, kas bija viens no lielākajiem investoriem, veica “Outcome” investīciju materiālu pārbaudes, kas it kā palielināja dažādu kampaņu panākumus. Veiksmīgās kampaņas tika piegādātas uzņēmumam “Goldman” kā uzņēmuma uzticamības paraugs.

Iznākums

2018. gada janvārī “Outcome” noslēdza visas tiesvedības un tika panākta vienošanās, ka abi uzņēmēji atkāpsies no “Outcome” vadītāju amatiem.

5. “LendingClub” un dibinātājs, kas pārkāpj paša uzņēmuma biznesa praksi

Kopējais finansējums – 263 miljoni dolāru

“LendingClub” bija viens no daudziem tiešsaistes aizņēmumu sniedzējiem 2000. gadu vidū.

2006. gadā šo uzņēmumu dibināja Reno Laplanšs un viņa vadībā “LendingClub” kļuva par lielāko aizdevēju tīmeklī ASV. Tiesa gan, uzņēmuma izaugsmi aizēnoja Laplanša negaidītā atkāpšanās no amata 2016. gadā.

Izrādījās, ka Laplanšs bija spiests aiziet no amata, jo viņš aptuveni 22 miljonu dolāru vērto aizdevumu portfeli centās pārdot kādam investoram. Darījuma detaļas nav skaidras, bet dažādi ziņojumi liecina, ka Laplanšs nereti mēģināja pārdot aizdevumu portfeļus. Tas bija pretrunā ar noteikumiem, ko izstrādāja uzņēmums un investori.

Iznākums

Skandālam bija minimāla ietekme uz “LendingClub” biznesu, taču tika secināts, ka kompānijas vadībai ir nopietni jāmaina vadības stils, līdz ar to tika panākta Laplanša atkāpšanās. Viņš vēlāk gan nosedza visas savas saistības, taču savas kļūdas neatzina.

Viņam ir liegts piedalīties uzņēmējdarbībā aizdevumu nozarē, tāpat Laplanšam nācās samaksāt 200 000 dolāru lielu naudas sodu.

Uz augšu