Nākamajā Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periodā īpaši plānots atbalstīt mazos un vidējos Latvijas lauksaimniekus, liecina zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Gerhards ceturtdien, 30.jūlijā Riebiņu kultūras centrā iepazīstināja Latgales zemniekus ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas priekšlikumiem nākamajam plānošanas periodam.
"Mēs strādājam pie ES Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna, lai izveidotu tādu piedāvājumu, kas īpaši atbalstītu mazos un vidējos lauksaimniekus, palīdzot tiem attīstīties," tikšanās kontekstā Gerhards paudis "Twitter". Viņa ieskatā, svarīgi nodrošināt apdzīvotus reģionus, lielākus un mazākus novadus, kuros līdzās pastāv gan lieli, gan mazi lauksaimnieki.
Latvijas Zemnieku federācijā, kas kopā ar Preiļu Lauksaimnieku apvienību pulcēja reģiona zemniekus, aģentūru LETA informēja, ka pasākumu apmeklējuši vairāk nekā 70 lauksaimnieku no vairākiem Latgales novadiem. Tas liecina par nepieciešamību un interesi tikties klātienē.
Latgales reģiona lauksaimniekus tikšanās laikā ar zemkopības ministru interesēja, kāds būs nākamais ES Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periods, kādas būs iespējas tajā. Tāpat zemnieki interesējās par ES un valsts atbalstu, plānotajām izmaiņām vides un klimata politikā un to, kā jaunie pasākumi vides un klimata mērķu izpildei ietekmēs lauksaimnieku darbu.
Latvijas Zemnieku federācijā paskaidroja - tā kā Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji šodien prezentēja tikai pirmo uzmetumu ES Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajam plānam 2021.-2027.gadam, zemkopības ministrs tikšanās laikā apņēmās uzklausīt un ņemt vērā zemnieku ierosinājumus un priekšlikumus.
"Organizējot šo tikšanos, galvenā ideja bija turpināt dialogu zemnieku un ZM starpā, kā arī lai lauksaimnieki varētu klātienē uzdot jautājumus ministram un saņemt atbildi," pauda Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja Agita Hauka.
LETA jau rakstīja, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums salīdzinājumā ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam.
Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.
Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs pieaudzis par 40% - ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par hektāru.
Kopumā Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk nekā iemaksā - par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
