Levits: Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus padarīs tos neatkarīgus (8)

Prezidenta kancelejā informēja, ka šodien Levits Rīgas pilī tikās ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus un citas jomas aktualitātes.

Sarunas centrālais temats bija sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, par ko abas puses bija vienisprātis, jo tādā veidā tiktu ne tikai stiprināti sabiedriskie mediji, bet arī Latvijas informatīvā telpa, kam šajā laikā, kad demokrātija saskaras ar dažādiem apdraudējumiem, ir īpaši liela nozīme. Tāpat pēc šāda lēmuma daudz konkrētāk un mērķtiecīgāk varētu strādāt pie sabiedrisko mediju attīstīšanas.

Valsts prezidents norādīja, ka ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus tiktu nodrošinātas sabiedrības vajadzības pēc neatkarīga un demokrātiskos pamatos balstīta informācijas avota, jo šobrīd Latvijas valstij stipra informatīvā telpa ir daudz svarīgāka, nekā tas ir bijis līdz šim. 

"Tā kā mēs esam skaitliski samērā neliela sabiedrība, mums vēl jo vairāk ir nepieciešami sabiedriskie mediji, kas ir kvalitatīvi un kuru kvalitāti uzrauga sabiedrība, tostarp caur sabiedrisko pasūtījumu. Turklāt iziešana no reklāmas tirgus sabiedriskos medijus padarītu brīvus no reitingiem un līdz ar to arī neatkarīgus, lai tie pilnībā varētu pildīt savu sabiedrisko uzdevumu. Līdz ko reklāmas tirgus pilnībā pārietu tikai komerciālo mediju rīcībā, tiktu stiprināta arī viņu darbību un kopumā uzlabotos Latvijas informatīvas telpas kvalitāte, kas ir katra iedzīvotāja interesēs," atzina Levits.

Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka sabiedriskie mediji ir specifiski mediji, un to uzdevums ir nevis pelnīt, kā tas ir komerciālajiem medijiem, bet gan pildīt sabiedrisko pasūtījumu, ko veido NEPLP, lai sabiedrisko mediju darbība notiktu sabiedrības interesēs. "NEPLP ir leģitimēts sagatavot sabiedrisko pasūtījumu, un sabiedriskajiem medijiem tas savukārt ir jāizpilda," pauda Levits.

Arī NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš akcentēja, ka sabiedriskie mediji un saturs, ko tie rada, ir Latvijas informatīvās telpas stūrakmens, tādēļ valsts uzdevums ir panākt, lai mums būtu spēcīgi sabiedriskie mediji. "Ar šādu lēmumu, kas Latvijai būtu vēsturiski nozīmīgs, mēs iegūtu daudz stiprākus sabiedriskos medijus un Latvijas informatīvo telpu," sacīja Āboliņš. Valdībai iesniegtajā NEPLP koncepcijā aprēķināti 8,3 miljoni eiro, kas būtu nepieciešami, lai sabiedriskie mediji izietu no reklāmas tirgus.

Sarunā tika diskutēta arī nepieciešamība pēc sabiedrisko mediju infrastruktūras attīstības, iecere veidot multimediju platformu, kurā būtu kvalitatīvs mazākumtautību saturs, un jautājumi par žurnālistu profesionalitāti, atbildību, ētikas ievērošanu un izglītības kvalitāti. Tāpat tika runāts par NEPLP funkcijām un kapacitāti stipras informatīvās telpas nodrošināšanai un tam nepieciešamajiem resursiem.

Kā ziņots, Saeimas Mediju politikas apakškomisijas deputāti iepriekš atbalstīja priekšlikumu vērsties valdībā, lai laicīgi būtu zināms, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio 2021.gadā saņems plānotos papildu 8,3 miljonus eiro.

Attiecīgais finansējums saistīts ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, un to paredzēts novirzīt arī dažādiem satura veidošanas projektiem.