Meksikas kalnos atrastas liecības par antīkajiem “mākoņu cilvēkiem” (4)

Santakrusas dienvidu ciemats Huehuepiakstla Meksikā ir visai nomaļa vieta, un aptuveni 2000 metru augstais Serro de Peņja kalns pavisam noteikti bija tās nozīmīgākais objekts, līdz ciemata iedzīvotāji kalna virsotnē atklāja 2500 senās antīko sapoteku drupas.

Kā vēstīts izdevumā “BBC”, tika atrasti divi kalnā izklāti akmens monumenti, kas atradās stratēģiski nozīmīgā vietā. Pētniekiem nācās divas ar pusi stundas rāpties pa stāvu aizu, lai nokļūtu tur.

Kalna virsotnē reiz dzīvoja sapoteku tauta - indiāņu tauta, kas pirms spāņu ierašanās bija izveidojusi varenu valsti. Tur reiz atradās ceremoniju laukumi, spēļu laukumi un septiņu pakāpienu piramīdas. Vietnē “Ancient Origins” vēstīts: gravējumi akmenī liecina, ka šī vieta reiz bija veltīta pazemes dievam.

Eksperti uzskata, ka šī vieta ir neskarta kopš 6. gadsimta un var sniegt daudz jaunas informācijas par Amerikas kontinentu pirms spāņu kolonistu ierašanās.

Šis konkrētais Meksikas reģions ir ļoti īpašs ar savām drupām un arheoloģisko izrakumu vietām. Pēc smagā kāpiena, lai šķērsotu aizu, pētnieki no Meksikas Nacionālā antropoloģijas un vēstures institūta varēja sākt likt kopā puzles gabaliņus, lai atklātu šīs vietas noslēpumus.

Pētnieki saka, ka reiz šī kalna virsotne kalpoja par ceremoniju vietu, kur atradās tempļi un sapoteku valdnieku nami. Spēļu laukumos savukārt tika spēlēta pelota - tagad basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.

Blakus divām akmens stēlām eksperti atrada arī mazākus gravētus akmeņus. Kopumā tika atrasti 87 glifi jeb simboli. To vidū ir ragaini dzīvnieki un citas figūras, piemēram, ērgļi un iguānas. Vienā no lielākajiem gravējumiem ir atainota sieviete, kas atgādina sikspārni un, iespējams, ir kāda no senajām dievībām.

Sapotekus bieži dēvē par “mākoņu cilvēkiem”, jo tie savas mājas mēdza iekārtot augstu kalnos, kā arī izveidoja paši savu atšķirīgu rakstības sistēmu. Sapoteki savā sociālajā dzīvē veiksmīgi ieviesa kultūras un reliģijas prakses, tāpēc antīkā tauta zēla un plauka gadsimtiem ilgi, sekmīgi aizstāvoties pat pret acteku uzbrukumiem.

Vietējā ciemata iedzīvotāji, kas uz šo vietu aizveda pētniekus, saka, ka viņi ir ļoti lepni par to. Jāpiebilst, ka sapotekus beigu beigās iznīcināja mēris, kuru atveda spāņu kolonisti.