CSP: Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji jūlijā Latvijā turpināja uzlaboties

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji šogad jūlijā, salīdzinot ar jūniju, Latvijā turpināja uzlaboties, taču tie joprojām ir negatīvi, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, jūlijā noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, noskaņojuma rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā noskaņojuma rādītāji joprojām ir negatīvi, skaidroja statistikas pārvaldē.

Jūlijā galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms Covid-19 uzliesmojuma, bija konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 41,2% respondentu. Seko nepietiekams pieprasījums (30,2%) un Covid-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (27%). Pēdējo faktoru jūlijā atzīmējuši divas reizes mazāk respondentu nekā aprīlī. Jūlijā nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus nav izjutuši 22,7% mazumtirgotāju.

Pakalpojumu sektorā 2020.gada jūlijā, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, noskaņojums bija -24,6. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs pieaudzis par 5,8 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji jūlijā vēl joprojām bija negatīvi gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, pozitīvas vērtības sasniedzot tikai ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos, datorprogrammēšanā, kā arī veterinārajos pakalpojumos. Viszemākie rādītāji, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, bija gaisa transporta, izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs.

Jūlijā 31,5% pakalpojumu sektora respondentu nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 33,9% respondentu joprojām norādījuši, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Nedaudz lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuru darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums (34,5%). Šis rādītājs ir par deviņiem procentpunktiem lielāks nekā pagājušā gada jūlijā. Darbaspēka trūkumu, kas pēdējos mēnešos būtiski zaudējis nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru minējuši vien 5% respondentu.

Noskaņojuma rādītājs būvniecībā, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, šogad jūlijā bija -22,9. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, ko ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, savukārt mazāk optimistiska bija gaidāmās nodarbinātības prognoze nākamajiem trim mēnešiem. Noskaņojuma rādītājs pieauga specializētajos būvdarbos, bet samazinājās inženierbūvniecībā. Ēku būvniecībā noskaņojums palika iepriekšējā mēneša līmenī.

Salīdzinot ar jūniju, lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri no visiem būvniecības apmēra ietekmējošajiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (39% apsekoto būvniecības uzņēmumu), bet būtiski samazinājies uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši Covid-19 ietekmi (8% respondentu). Savukārt nemainīgs palicis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (15% respondentu). Jūlijā 30% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjutuši nepietiekamu pieprasījumu (par 18%), bet mazāk - darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 14% un 3%).

Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs jūlijā bija -7, kas ir par 5,1 procentpunktu vairāk nekā jūnijā. To ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība). 

Noskaņojuma rādītāji jūlijā joprojām bija negatīvi gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs (izņemot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā), tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tie ir uzlabojušies. Lielākais noskaņojuma rādītāja pieaugums, salīdzinot ar jūniju, bija tekstilizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Jūlijā turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis uzņēmumu novērtējums kopējo pasūtījumu apmēram pēdējos trīs mēnešos (par 10,9 procentpunktiem) un vērtējums par sagaidāmo eksporta pasūtījumu apmēru nākamajos trijos mēnešos (par 7,6 procentpunktiem), tostarp novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz NVS dalībvalstīm. Salīdzinot ar jūniju, turpināja uzlaboties arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trijos mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 38% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu ražošanu jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Lai gan joprojām ražošanu rūpniecības uzņēmumos visvairāk ierobežo nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 37% no visiem respondentiem), Covid-19 ietekme (13% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu) un finansiālās grūtības (9% uzņēmumu), tomēr, salīdzinot ar jūniju, šo faktoru ietekme ir samazinājusies. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, būtiski samazinājusies darbaspēka trūkuma faktora nozīmība (par 19%), kuru šī gada jūlijā norādīja 8% respondentu.

2020.gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 87,63, kas ir par 3,9 punktiem vairāk nekā jūnijā. 

Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.

Uz augšu