Banku analītiķi: Latvijas ekonomiku vīrusa vilnis ir skāris vidēji smagi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ekrānšāviņš no LETA inforgrafikas

Latvijas ekonomiku Covid-19 vīrusa vilnis ir skāris vidēji smagi, uzskata banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) otrā ceturkšņa ātrā novērtējuma datus.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka 2020.gada otrais ceturksnis bija smagākais posms ekonomikā, kad ierobežojumu ieviešana strauji sabremzēja ekonomisko aktivitāti, tostarp ar tūrismu, ēdināšanu un izklaidi saistītajās nozarēs pat līdz minimumam.

"Tā kā īstu precedentu notikušajam nav, novērtējumi par ekonomikas veikumu un ilgtermiņa ietekmi šajā laika posmā pagaidām var būt ļoti aptuveni. Visumā gan redzams, ka ir valstu grupas, kas šo periodu ir pārdzīvojušas veiksmīgāk, tas ir, relatīvi viegli salīdzinājumā ar to, kas tika prognozēts.

Pateicoties savlaicīgajiem ierobežojumiem, uzņēmēju elastībai un iepriekšējās krīzes rūdījumam, Latvijas ekonomiku vīrusa vilnis ir skāris vidēji smagi.

Sava nozīme bija arī tam, ka Latvijas tautsaimniecība nebalstās nozarēs, kuras vīrusa triecienam tika pakļautas vissmagāk," sacīja Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka īpaši smagu kritumu piedzīvojušas Eiropas dienvidvalstis. Ceturkšņa laikā eirozonas ekonomika ir samazinājusies par 12,1%, bet gada laikā par - 15%. Tādas valstis kā

Francija, Itālija, Spānija šobrīd piedzīvo līdzīgu ekonomikas sarukumu, ko Latvija piedzīvoja globālās finanšu krīzes laikā.

Arī Vācijas ekonomiskās aktivitātes sarukums ir bijis lielākais daudzu desmitgažu laikā.

"Šobrīd gan skarto nozaru, valstu ekonomiskajos datos redzam atgūšanās tendences. Trešajā ceturksnī, ņemot vērā ražošanas un patēriņa atgūšanos, turpinās pienākt pozitīvas ziņas. Taču vīruss ir uz palikšanu, vai vismaz ilgāk nekā gribētos. Tādēļ šur tur jau nomanāms panīkums pārliecībā, ka turpināsies "V veida" atveseļošanās. Izteiktāk tas vērojams valstīs, kur Covid-19 izplatība atkal uzņem apgriezienus," skaidroja Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, ka

uz rudens pusi bezdarbs varētu pieaugt un situācija kļūt atkal nenoteiktāka, kas varētu ietekmēt patēriņa aktivitāti.

Mājsaimniecību un uzņēmumu skaits, kuri, redzot vīrusa globālo ietekmi un progresa trūkumu, kļūs piesardzīgāki, varētu pieaugt.

"Pasaulē atveseļošanās un panākumi cīņā ar vīrusu ritēs nevienmērīgi. Iespējami jauni uzplaiksnījumi arī Latvijā, kas var likt atkal ierobežojumus pastiprināt. Vīruss no īstermiņa kļūst jau par vidēja termiņa risku Latvijas un arī globālajai ekonomikai. Atspaids būs milzīgie fiskālie stimuli, kas mīkstinājuši kritumu un uzlabojuši atgūšanās iespējas. Taču būtiskākais izaicinājums ir pareizi izmantot šos resursus ilgtspējīgi, ne tik daudz fokusējoties uz īstermiņa aktivitātes noturēšanu," uzsvēra Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanas paātrināšana, nosacījumu un infrastruktūras izveide, kā arī iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir primārie mērķi. Tāpat

būtiski uzturēt atbalsta pasākumus uzņēmējiem, lai izvairītos no strauja bezdarba pieauguma rudenī.

"Šajos dažos mēnešos pasaules un Eiropas ekonomika ir iekritusi ļoti dziļā bedrē, no kuras izrāpšanās rādās būt ilgstoša. Ņemot vērā vīrusa faktoru, uz nākamo gadu būtu jāskatās bez sakāpināta optimisma. Var izrādīties, ka daudzie sociālās distancēšanās pasākumi ir uz ilgāku palikšanu, īstermiņa pielāgošanās nestrādā un jāmeklē jauni risinājumi," teica Gašpuitis.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka IKP kritums šogad otrajā ceturksnī bijis nedaudz lielāks kā varēja gaidīt, ņemot vērā pieejamās informācijas bāzi, taču nevar arī runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

"Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka trešajā ceturksnī IKP pieaugs salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, bet par ceturto ceturksni bažas pieaug," atzina Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka

skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Viņš arī atzīmēja, ka starp Baltijas valstīm mazākais IKP kritums šogad būs Lietuvā, par ko kaimiņvalsts var pateikties gan paveiktajam investīciju piesaistē, gan veiksmei, savukārt dziļākā krīze varētu būt Igaunijā, kuras ekonomikā vislielāko lomu spēlē tūrisms un kuras rūpniecība ir cietusi vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs.

"Domājams, ka Latvijas IKP šogad samazināsies apmēram par 5,5%. Tā ir apmēram puse no krituma, ko varēja ticami sagaidīt marta beigās, balstoties uz tobrīd pieejamo informāciju," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka ir strauji uzlabojies priekšstats par rūpniecību un tirdzniecību šogad, kamēr transportā īstenojas sliktākais scenārijs. Vienlaikus tirdzniecībā tuvākajā situācija varētu būt pat ļoti laba, kamēr celtniecībā šis gads būs sarežģīts, bet nākamie "draud" būt izcili, tostarp ar visiem no tā izrietošajiem sarežģījumiem.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka IKP samazinājums otrajā ceturksnī par 9,8% ir straujākais ekonomiskās aktivitātes kritums kopš 2009.gada, taču Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu. 

"Otrajā ceturksnī eirozonā kopumā IKP samazinājās par 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un tas liek domāt, ka

ekonomikas kritums Latvijā šogad būs būtiski mazāks nekā citur Eiropā," teica Āboliņš.

Viņš atzīmēja, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai uz diviem mēnešiem Latvijā faktiski bija apturēta vairāku, pārsvarā pakalpojumu, nozaru darbība, un tas ir redzams arī IKP datos.

"Esam salīdzinoši veiksmīgi tikuši galā ar Covid-19 pirmo vilni un atšķirībā no iepriekšējās krīzes valstij šoreiz bija iespējas aizņemties līdzekļus ekonomikas stimulēšanai. Tas noteikti ir palīdzējis mazināties ekonomikas krituma apmēru un sākotnējā ekonomikas atkopšanās ir bijusi negaidīti strauja. Domāju, ka nedz jūnijā, nedz jūlijā par gandrīz 10% ekonomikas kritumu nevarēs runāt," sacīja Āboliņš. 

Viņš piebilda, ka mazumtirdzniecība jau jūnijā atkal ir plusos un Latvijas patēriņa dinamika šajā krīzē būtiski neatšķiras no Ziemeļvalstīm.

"Tādēļ visas oficiālās prognozes par 7-8% IKP kritumu šogad man šķiet pārāk pesimistiskas.

Pirmajā pusgadā kopumā Latvijas IKP ir samazinājies par 5,5% un gada otrajā pusē IKP rādītāji noteikti uzlabosies. Jūlijā elektroenerģijas patēriņš jau ir tuvu pērnā gada līmenim, kas ir labs signāls par rūpniecības atkopšanas un arī vakances darba tirgū aug. Tādēļ tuvākajos mēnešos Latvijas izaugsmes prognozes, visticamāk, tiks pārskatītas uz aušu," sacīja Āboliņš.

Viņš prognozēja, ka Latvijas IKP 2020.gadā varētu samazināties par 4-5%. 

"Tomēr ekonomikas atkopšanās turpmākajos ceturkšņos būs tikai daļēja. No maksājumu karšu datiem redzam, ka patēriņā iepriekšējais līmenis vēl nav sasniegts un kopš jūnija vidus uzlabojumi ir kļuvuši gausāki. Arī Covid-19 vīrus pasaulē turpina izplatīties un Latvijā nav izslēgts otrais vilnis.

Tāpēc tūrisms un izklaide, visticamāk, vēl ilgāku laiku nespēs atgriezties pie iepriekšējā līmeņa. Tāpat krīze būs jūtami pabojājusi uzņēmumu bilances

un tas negatīvi ietekmēs investīcijas, kā arī būvniecību gada otrajā pusē. Tādēļ 2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu būt 3-5% robežās, bet iepriekšējo līmeni, visticamāk, nākamgad vēl nesasniegsim," teica Āboliņš.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu.

Savukārt šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5%.

2020.gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās bija 6,211 miljardu eiro apmērā, kamēr gada pirmajā ceturksnī IKP bija 6,715 miljardu eiro apmērā.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām 2020.gada otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu