Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai jābūt tiesībām papildināt vai citādi grozīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) komisijai iesniedzamās izglītības attīstības pamatnostādnes pirms par tām lemj valdība, paredz Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums.
Šādu rosinājumu deputāte iesniegusi, reaģējot uz IZM virzītajiem likuma grozījumiem, kas paredz izslēgt no likuma pašreizējo kārtību, ka izglītības attīstības pamatnostādnes apstiprina Saeima, tā vietā nosakot, ka turpmāk pamatnostādnes apstiprinās valdība. IZM rosinājums paredz, ka Ministru kabinets par pamatnostādnēm varētu lemt pēc atbalsta saņemšanas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Iepriekš debatēs Saeimā IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) skaidroja, ka šādas izmaiņas virzītas pēc pašas Izglītības komisijas rosinājuma.
Savukārt Stepaņenko debatēs norādīja, ka Ministru kabinetam pēdējā laikā ir atdots ļoti daudz pilnvaru un būtu ļoti neapdomīgi vienu no svarīgākajām valsts sfērām arī atdot valdībai.
Deputāte rosina noteikt, ka parlamentārieši varēs Saeimas Izglītības komisijas iesniegt savus priekšlikumus par izmaiņām pamatnostādnēs un komisija tos izvērtēs. Pēc atbalsta saņemšanas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Ministru kabinetam pamatnostādnes būs jāapstiprina tādā formā, kādā tās būs papildinājusi vai grozījusi komisija, paredzēts Stepaņenko priekšlikumā.
Savukārt IZM grozījumi nosaka, ka ir jāsaņem Saeimas Izglītības komisijas atbalsts dokumentam, nenosakot tiesības deputātiem veikt izmaiņas dokumentā. Znotiņš gan skaidro, ka komisija tiks aktīvi iesaistīta dokumenta izstrādē.
Arī deputāts Igors Pimenovs (S) iesniedzis priekšlikumu IZM sagatavotajam likumprojektam, kas noteiktu, ka Saeima savu līdzdalību Izglītības attīstības pamatnostādņu pieņemšanā realizē ar Izglītības komisijas starpniecību, ja parlaments nav lēmis citādi.
Iesniegtos priekšlikumus vēl būs jāskata Izglītības komisijai un Saeimai.
