Daudziem autoražotājiem spēkrata lietošanas ērtums iet roku rokā ar ergonomisku, viegli saprotamu interjera dizainu un intuitīvi lietojamām tehnoloģijām. Automobiļu nozarē modernās tehnoloģijas tiek izmantotas arvien vairāk, dažreiz pat upurējot lietotāja komfortu. Tomēr jaunās tehnoloģijas ir jāintegrē tā, lai automobili lietot būtu tieši vieglāk un ērtāk.
Inovatīvi stūresrati
Autovadītāja stresa līmeņa un noguruma mazināšana vienmēr ir bijis viens no Citroën galvenajiem mērķiem. Autoražotājs uzskata, ka patiess komforts ir autobraukšanas radītās garīgās slodzes atvieglināšana. Jau gadu desmitiem kompānija praktisko komfortu ir izvirzījusi kā vienu no galvenajiem automobiļa dizainā, īpašu uzmanību veltot diviem būtiskiem funkcionālajiem elementiem – stūresratam un salona priekšējam panelim.
Franču autoražotājs būtībā no jauna izgudroja stūresratu 21. gadsimta sākumā, ieviešot fiksētu stūresrata rumbu C4 modelī, bet pēc tam arī C4 Picasso un C5. Laika gaitā autobūvē ienākot arvien vairāk tehnoloģijām, salona priekšējie paneļi tika burtiski nosēti ar dažādām pogām un slēdžiem, tādēļ daudzi autoražotāji sāka pogas pārvietot uz stūresrata. Tieši tādēļ Citroën radīja atjautīgo dizainu – stūresrata centrālā daļa ar tajā iekļautajām pogām paliek statiska, padarot tās visu laiku viegli saskatāmas un ērti nospiežamas. Turklāt šī inovācija atbilda visām drošības prasībām gaisa spilvena nostrādāšanas gadījumā.
Rūpīgi pārdomātā stūres sistēma pavēra ceļu vēl vienai inovācijai – nu jau leģendārie grozāmie priekšējie lukturi sērijveida autobūvē debitēja 1967. gadā Citroën DS modelī, kas ļāva, braucot tumsā, lukturus pagriezt tajā virzienā, kurā autovadītājs griež stūri, izgaismojot ceļa līkumu. Vēlāk SM modelī divi no sešiem hidrauliski līmeņotajiem lukturiem darīja to pašu. Mūsdienu automobiļos tos dēvē par “inteliģentajiem lukturiem”, kaut gan patiesībā šādu funkcionalitāti Citroën savos greznākajos modeļos ieviesa jau pirms gadu desmitiem, uzlabojot komfortu un atvieglojot autovadīšanu.
Vadības slēdži un inovācijas
Inovatīvs salona priekšējā paneļa dizains un ergonomiski slēdži ir papildu pierādījums apņēmībai nodrošināt ērtu funkcionalitāti, papildinot to ar tehnoloģijām, kas vairo braukšanas komfortu.
GS, GSA, CX un BX modeļos īpaši rūpīgi bija pārdomāts vadības slēdžu dizains un ergonomika – būtiskāko funkciju tastatūras stila slēdži, kas autovadītājam bija ērti aizsniedzami. Vēlāk GSA modelis un Citroën Visa ieviesa unikālu “satelīta” tipa grozāmo vadības slēdžu paneli – to autovadītājam regulēt bija iespējams, pat nenoņemot roku no stūresrata.
CX modelis bija pionieris veidņu plastmasas lietojumā, kas ļāva panākt daudz augstāku dizaina integrāciju starp priekšējo paneli, centrālo konsoli un durvju dekoratīvo apdari. Viens no zīmīgākajiem elementiem šā automobiļa interjerā bija lidojošā šķīvīša formas mērinstrumentu panelis – saukts par “Lunule” jeb pusmēnesi –, kurā indikatori bija izvietoti pusloka formā.
Lunule bija patiesi inovatīvs dizains, ko radīja skulptors, dizainers un mākslinieks Mišels Harmands, kurš Citroën dizainu veidoja no 60. līdz 80. gadiem. Tolaik šāds dizains reprezentēja jaunas virsotnes funkcionālajā komfortā. Lunule piedzīvoja savu evolūciju arī citos šīs markas modeļos, šo mērinstrumentu paneļa konceptu adaptēja arī citi autoražotāji, kad jaunā plastmasas veidņu tehnoloģija aktīvi tika lietota 80. un 90. gados.
CX modelī bija arī unikāls “rotējošais cilindrs” – izgaismots spidometrs samērā palielā lodziņā, kurā ar skaitļiem tika rādīts automobiļa braukšanas ātrums. Šāds risinājums ļauj autovadītājam daudz ātrāk spidometrā nolasīt tā brīža braukšanas ātrumu salīdzinājumā ar tradicionālo adatu ciparnīcā.
1982. gadā debitējušais BX bija jauns stūrakmens eksterjera un interjera dizainā. Gandrīz 20 procenti no BX virsbūves bija plastmasas, savukārt interjerā tika izmantota veidņu plastmasas arhitektūra ar slēdžiem ap mērinstrumentu paneli. 1985. gadā BX Digit modelī Citroën pirmo reizi ieviesa digitālo mērinstrumentu paneli un informatīvo ekrānu. DX Digit pirmais pasaulē nodrošināja digitālus signālu indikatorus gan mērinstrumentu panelī, gan centrālajā konsolē, kā arī informatīvu “TV ekrānu”. Jau tolaik, rūpējoties par autovadītāja ērtībām, BX Digit ieviesa patiesu priekšgājēju mūsdienās plaši lietotajam viscaur digitālajam mērinstrumentu panelim.
Jaunāko tehnoloģiju integrācija
Funkcionālā dizaina inovācijas ietver arī oriģinālus risinājumus jaunāko tehnoloģiju neuzkrītošai integrācijai, kas palīdz autovadītājam, kā arī uzlabo komfortu un drošības sajūtu. Gadu desmitos gūtā pieredze noder mūsdienu Citroën automobiļu salona izstrādē un jaunāko tehnoloģiju ieviešanā.
Pēc agrīnajiem Lunule modeļiem C6 ieviesa Citroën pirmo projekcijas ekrānu (HUD), kas autovadītājam svarīgāko informāciju parāda uz priekšējā vējstikla, neliekot novērst skatienu no ceļa. HUD tehnoloģija kopš tā laika izmantota vairākos modeļos, ieskaitot SpaceTourer un jaunāko C3 Aircross. Pirmo viscaur digitālo mērinstrumentu paneli Citroën ieviesa Xsara Picasso modelī, pilnveidojot jau agrākajos modeļos izmantoto konceptu. Šodien C4 SpaceTourer ir 12 collu (30 cm) diagonāles ekrāns mērinstrumentiem, kas autovadītājam un pasažieriem attēlo informāciju viegli pārskatāmā veidā.
Viss ģeniālais ir vienkāršs – tieši šī atziņa ir franču ražotāja mūsdienu automobiļu mērinstrumentu paneļu pamatā. Skārienjutīgais ekrāns dublē viedtālruņa funkcionalitāti, savienojot autovadītāju un pasažierus ar ārpasauli. Automobiļos viedtālruņu integrāciju nodrošina MirrorLink, Apple CarPlay un Android Auto saskarne.
No agrīnajiem grozāmajiem lukturiem un Lunule mērinstrumentu paneļiem līdz mūsdienu viscaur digitālajiem ekrāniem moderno tehnoloģiju integrācija jaunos Citroën modeļos vienmēr ir bijusi ar domu par praktiskumu un funkcionalitāti.
