Sociālajos medijos sācies “otrais vilnis” maldinošai informācijai par pretmalārijas medikamenta hidroksihlorohīna iedarbību cīņā pret Covid-19. Informācijas izplatīšanā jau atkal piedalījies ASV prezidents Donalds Tramps. Arī Latvijā vairāki simti lietotāju dalījās ar video Facebook, līdz sociālais medijs to dzēsa. Re:Check skaidro, kas līdz šim izpētīts par zālēm
Kas izplata melus un kas to apmaksā?
“Pret vīrusu ir zāles. Tās ir hidroksihlorohīns, cinks un Zithromax,” populārā video, kur pie Kapitolija ēkas ASV pulcējušies vairāki ārsti, stāsta viena no viņiem – ārste un priestere Stella Imanuela. BBC vēsta, ka Facebook lietotāji to noskatījās 17 miljonus reižu, un Twitter ar to dalījās arī Tramps un viņa dēls. Donalds Tramps juniors komentēja, ka video esot visiem jānoskatās, jo tas atšķiroties no stāsta, ko paužot citi. Stāsts tik tiešām atšķiras, jo tas nav patiess. Tādēļ Twitter paziņoja, ka juniora tvīts ir pretrunā kompānijas politikai par nepatiesas informācijas izplatīšanu, un uz 12 stundām liedza viņam publicēt jaunus ierakstus. Arī YouTube un Facebook video no platformām dzēsuši.
Par Facebook novēloto reakciju uzņēmums daudz kritizēts, jo video izdzēsts tikai pēc tam, kad to noskatījās ievērojams skaits cilvēku. Turklāt populārākais video avots ir Breitbart, kas pazīstams kā vietne, kur izplata ar galēji labējiem politiskajiem spēkiem saistītas idejas. Facebook šī portāla publicētos rakstus uzrāda ziņu sadaļā, kas arī izpelnījies asu kritiku.
Ievērības cienīgi ir ne tikai tie cilvēki, kas ar video dalījās, bet arī pati Imanuela. Ārstes pagātnes izteikumos iedziļinājās medijs The Daily Beast. Piemēram, viņa izteikusies, ka ginekoloģiskas problēmas kā cistas un endometrioze rodas, jo sievietes sapņos stājas dzimumattiecībās ar dēmoniem un raganām. Tāpat viņa teikusi, ka medikamentos tiek izmantots citplanētiešu DNS, un ārsti strādājot pie vakcīnas, lai atturētu cilvēkus no pievēršanās reliģijai, raksta medijs. Arī uz Facebook lēmumu video izņemt Imanuala reaģēja rakstot, ka medija datori beigs darboties, kamēr video neatjaunos, jo “jūs neesat lielāki par Dievu” un “Facebook slēgs Jēzus vārdā”.
Žurnālisti arī noskaidrojuši, ka nofilmēto pasākumu rīkojusi un apmaksājusi organizācija Tea Party Patriots. Tā kopš 2014.gada ar 24 miljoniem dolāru atbalstījusi dažādus Republikāņu partijas politiķus un viņu politisko mērķu sasniegšanu.
Kas ir hidroksihlorohīns?
Tramps hidroksihlorohīnu kā glābiņu pret Covid-19 slavināja jau pavasarī. Arī tolaik mediji rakstīja, ka tam nav pierādījumu, turklāt zāles varot izraisīt sirdsdarbības problēmas. Lai gan tagad noskaidrots, ka pētījumam par ietekmi uz sirdsdarbību nav iespējams apstiprināt datus un tā rezultāti atsaukti, pozitīvā ietekme Covid-19 ārstēšanā joprojām nav pierādīta.
Hidroksihlorohīns ir zāles, kas jau ilgstoši izmantotas cīņā ar malāriju un autoimūnām saslimšanām. Re:Check par tām rakstīja arī iepriekš. Sākotnēji tika uzskatīts, ka šīm jau reģistrētajām zālēm varētu būt potenciāls Covid-19 ārstēšanai – “gan laboratorijā uzrādījās efektivitāte, gan arī kaut kādos dzīvnieku pētījumos,” Re:Check stāstīja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska. Taču pēdējie dati no pētījumiem ar cilvēkiem norāda, ka šīm zālēm nav ietekmes uz Covid-19 ārstēšanu, sacīja Poplavska.
Piemēram, vairākos nesenos akadēmiskā medicīnas žurnālā New England Journal of Medicine publicētos pētījumos norādīts, ka zāļu lietošana neuzlaboja stāvokli pacientiem ar viegliem vai vidējiem simptomiem un nesamazināja vai nepalielināja mirstības risku, tāpat zāles arī nepalīdzēja saslimšanas prevencijā. Tāds pats rezultāts ir arī Annals of Internal Medicine publicētam pētījumam – proti, pacientiem, kuru ārstēšanā izmantoja hidroksihlorohīnu, neizdevās slimību pārciest ar salīdzinoši vieglākiem simptomiem nekā pacientiem, kuriem šo medikamentu nedeva.
Pasaules veselības organizācija 4. jūlijā paziņoja, ka pārtrauc noteiktu preparātu, tajā skaitā hidroksihlorohīna, izpēti Covid-19 ārstēšanai. Lēmums pieņemts, jo pētījumi neuzrāda šo zāļu efektivitāti.
Savas uzrunas laikā ārste un priestere Imanuela apgalvoja, ka zāļu efektivitāte pierādīta jau 2005.gadā, taču viņa atsaucas uz pētījumu, kurā aplūkota hlorohīna nevis hidroksihlorohīna iedarbība uz citu vīrusu no koronavīrusu grupas - SARS. Turklāt minētajā pētījumā zāļu efektivitāti nepēta uz cilvēkiem.
Viņa arī apgalvo, ka pētījumos, kuros secināts, ka medikaments nav iedarbīgs, esot piedalījušies vien daži desmiti cilvēku. Arī tā nav taisnība. Re:Check pieminētājos pētījumos katrā piedalījušies 500 līdz 1400 pacienti.
Kāda ir situācija ar Covid-19 zālēm?
Eiropas Zāļu aģentūra jūlija sākumā ieteikusi piešķirt reģistrācijas apliecību ar papildu nosacījumiem zālēm Veklury (remdesivīrs). Tas ir pretvīrusu līdzeklis, kas paredzēts Covid-19 ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem no 12 gadiem, ja viņiem attīstījusies pneimonija un vajadzīga papildu skābekļa pievade. Poplavska no ZVA skaidroja: “Mēs zinām, ka [medikaments] palīdz tiem pacientiem kuriem ir smagāka slimības gaita un tiem, kuriem nepieciešams papildu skābeklis.” Šobrīd no datiem neesot gūts apstiprinājums, ka zāles palīdzētu cilvēkiem ar vieglu slimības gaitu. ZVA Re:Check norādīja, ka remdesivīrs ir reģistrēts 3.jūlijā un šo zāļu reģistrācija ir spēkā visā Eiropas Savienībā (ES). Tas nozīmē, ka medikamentu var izplatīt un ārsti to var nozīmēt pacientiem, skaidroja Poplavska. Datus par šo medikamentu izvērtēja paātrinātā vērtēšanā sevišķi īsā laikā.
Šīs zāles ir pirmās un raksta tapšanas laikā vienīgās, kas apstiprinātas ES Covid-19 ārstēšanai. Jūlija izskaņā Eiropas Komisija parakstījusi 63 miljonu eiro vērtu līgumu ar ASV zāļu ražotāju Gilead par medikamenta piegādi. ES dalībvalstis un Lielbritānija tūlītēju vajadzību apmierināšanai tiks nodrošinātas ar zālēm no augusta sākuma. Plānots, ka arī Latvijas slimnīcās zāles nonāks augustā, norādīja Zāļu valsts aģentūrā. To apstiprināja arī Veselības ministrijā.
Šobrīd Eiropas Zāļu aģentūra izvērtē vēl vienu medikamentu – deksametazonu. Zāles jau ir zināmas un reģistrētas daudzās ES valstīs, skaidroja Poplavska. Vērtēšana uzsākta, lai saprastu, vai šīs zāles var rekomendēt Covid-19 pacientiem. “Saņemtie rezultāti ir pozitīvi, mēs zinām, ka var samazināt mirstību gan tiem pacientiem, kas ir mehāniski ventilēti, gan arī tiem, kas saņem papildu skābekli,” norādīja ZVA speciāliste. Kad būšot zināms Eiropas Zāļu aģentūras slēdziens, dalībvalstis varēs vai nu mainīt ārstēšanas vadlīnijas, vai reģistrēt papildu indikācijas šīm zālēm.
Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, asociētā profesore Dace Bandere Re:Check skaidroja, ka vienas zāles var nederēt visām pacientu grupām. Covid-19 izraisa komplikācijas, tāpēc zāļu meklēšanā “jāņem vērā arī visas šīs komplikācijas, vecuma grupas, blakussaslimšanas.” Tāpat speciālistes norādīja, ka līdz jaunu zāļu nonākšanai tirgū paiet pat 10 gadi. Poplavska skaidroja, ka process ar deksametazonu un remdesivīru, kas sākotnēji pētīts Ebolas vīrusa infekcijas ārstēšanai, bijis salīdzinoši ātrs, jo zāļu aktīvās vielas jau bija zināmas iepriekš. “Mums nebija tik daudz drošuma pētījumu jāveic uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem. Mēs jau zinājām, ka tās ir drošas,” teica Poplavska. Vajadzējis tikai saprast, vai tās palīdz pret Covid-19.
Cer izstrādāt vakcīnu līdz nākamajam gadam
Slimības prevencijai šobrīd norisinās darbs pie vakcīnas izstrādes. Medijs The New York Times izveidojis sadaļu, kurā ik dienu tiek atjaunināta informācija par progresu pētījumos. Šobrīd tiek pētītas 165 vakcīnas, bet tikai 27 no tām tiek veikti pētījumi, kuros jau iesaistīti arī cilvēki. Pārējie pētījumi joprojām ir stadijā, kad efektivitāte tiek pārbaudīta uz dzīvniekiem.
ZVA norādīja, ka Eiropas Zāļu aģentūra ir saziņā ar 34 vakcīnu izstrādātājiem un sniedz tiem zinātniskās konsultācijas vai citu atbalstu. Pēc optimistiskākā scenārija, zinātnieki cenšas panākt, lai droša un efektīva vakcīna būtu pieejama līdz nākamajam gadam. Veselības ministrijā (VM) arī norit darbs, lai kopīgā Eiropas Komisijas iepirkumā iegādātos vakcīnas pret Covid-19, kad tās būs pieejamas. VM tāpat apsver iespēju iegādāties vakcīnas Latvijai atsevišķi, ja kopīgā iepirkuma nosacījumi neatbildīs Latvijas interesēm.
