Ārkārtējā situācijā vairums uzņēmumu un institūciju piedzīvoja strauju digitālo izaugsmi, līdz ar to pēc ārkārtējās situācijas digitālā transformācija kļūs arvien aktuālāka visā pasaulē, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Viņa uzsvēra, ka tikpat liela nozīme digitālai transformācijai ir uzņēmumu konkurētspējas vairošanā, jo dažāda veida digitālo risinājumu ieviešana palīdz padarīt efektīvākus uzņēmuma biznesa procesus. "Runa ir gan par pārdošanu, gan klientu apkalpošanu, gan ražošanu un loģistiku, gan komandas vadīšanu un citiem procesiem. Minēto iemeslu dēļ var droši apgalvot, ka digitālās transformācija turpināsies līdz gada beigām ar vēl pieaugošu intensitāti," sacīja Bāliņa.
LIKTA prezidente uzsvēra, ka lielākais izaicinājums ir bijusi Covid-19 pandēmija un tās izraisītā globālā ekonomiskā krīze, kas ir būtiski mainījusi pasaules dienaskārtību. Ja runā par informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozari, tad liels izaicinājums, ar kuru nozarei nācās saskarties, ir nodrošināt saviem klientiem pāreju uz attālinātu darbu. Ņemot vērā augsto digitalizācijas pakāpi, Latvijas IKT uzņēmumiem pašiem pāreja uz darbu attālināti nav sagādājusi lielas problēmas un norisinājās raiti.
Taču tas neattiecas uz visiem IKT uzņēmumu klientiem, kam nācās strauji pielāgoties attālinātam darbam un digitāli transformēties, viņa atzīmēja. "Var teikt, ka ārkārtējais stāvoklis būtiski paātrināja uzņēmumu pāreju uz digitālo vidi. Ja pērn tā vairāk bija uzņēmumu attīstības instruments, šobrīd tā ir svarīga teju ikviena uzņēmuma konkurētspējai," sacīja Bāliņa.
Runājot par pieprasījuma dinamiku, Bāliņa atklāja, ka liela daļai LIKTA biedru pavasarī bija samazinājies pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgū. Tolaik daļa uzņēmumu novēroja kavējumus izejvielu piegāžu ķēdēs un ierobežojumus starptautiskajā transportā. Likumsakarīgi bija ierobežojumi darbinieku nosūtīšanā komandējumos, kas ietekmēja gan projektu īstenošanu, gan arī pārdošanas aktivitātes ārvalstīs, viņa skaidroja.
Tāpat palielinājusies uzņēmēju un valsts institūciju atvērtība tehnoloģijām. "Mūsuprāt, tieši ārkārtējā situācija uzskatāmi parādīja ieguvumus no investīcijām IKT," uzsvēra LIKTA prezidente.
Ņemot vērā Covid-19 ietekmi, Bāliņa atklāja, ka patlaban aktuāli ir dažādi automatizācijas risinājumi, kas ļauj samazināt cilvēku klātbūtni, patērēto laiku ceļā. Tāpat joprojām ir aktuāli risinājumi, kas saistīti ar attālināto darbu un mācībām.
"Pateicoties ieviestajiem ierobežojumiem, daudzi uzņēmumi sāka tirdzniecību internetā, tāpēc joprojām ir pieprasījums pēc e-komercijas risinājumiem. Bet vienlaikus joprojām aktuāli visi tie virzieni, kas bija iezīmējušies pirms krīzes, piemēram, mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts un māšīntulkošana, atvērtie dati un lietu internets, 5G, robotizācija, viedpalīgi un čatboti, biomedicīnas pielietojumi un citi," norādīja LIKTA prezidente.
Tāpat Bāliņa norādīja, ka ir svarīgi, lai Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi vairāk izmantotu digitālās iespējas. Viņa uzsvēra, ka ir būtiski izglītot uzņēmumus par digitālās transformācijas ieguvumiem. Šis process arī radītu stabilu iekšzemes pieprasījumu pēc IKT pakalpojumiem. Būtu svarīgs valsts atbalsts uzņēmējiem šajā jomā. IKT nozare būtu gatava piedāvāt konkurētspējīgus risinājumus dažādu nozaru uzņēmumiem.
Ņemot vērā, ka IKT nozarē ir izteikts darbaspēka deficīts, pēc Bāliņas sacītā, nozarei ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk jaunu vidusskolas absolventu sāktu un pabeigtu studijas IKT jomā. Tāpat svarīga esošā darbaspēja iespējas pārkvalificēties no mazāk pieprasītām profesijām uz tām, kurās pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, piemēram, IKT, inženierzinātnes un citas.
LIKTA ir profesionāla nevalstiska organizācija, kas izveidota 1998.gadā un aptver visu Latvijas IKT nozari - informācijas tehnoloģiju un programmatūras jomu, telekomunikācijas un pakalpojumu sektoru. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības attīstību, IKT izglītības pilnveidi un nozares izaugsmi Latvijā. LIKTA apvieno nozares organizācijas un uzņēmumus, kā arī individuālos biedrus un citas asociācijas.
