"Atriebības cepumi" jeb kā divu brāļu sāncensība radīja populārāko cepumu zīmolu pasaulē

FOTO: AFP / Scanpix

Šodien “Oreo” ir pasaulē zināmākais cepumu zīmols. Ar dažādām reģionālām variācijām, šis cepumu zīmols turpina būt līderis pasaules cepumu tirgū. Tomēr – kā sākās “Oreo” ceļš pretim slavas virsotnei? Kā vēsta “Business Insider”, “Oreo” cepumi ir radušies divu brāļu sāncensības rezultātā, un faktiski – “Oreo” ir uzskatāms par sava veida "atriebības" cepumu.

Tas ir stāsts par Džeikobu un Džozefu Lūsiem, kuri strādāja konkurējošās ceptuvēs. 1890. gados, vēl vairākas desmitgades pirms “Oreo” rašanās, brāļi Lūsi Kanzasā atklāja cepumu ceptuvi. Laikā, kad Lūsu ceptuve piedzīvoja zelta laikus, Džeikobs uzskatīja, ka brāļu vadītājai ceptuvei ir nepieciešams apvienot sevī vairākas citas ceptuves, lai varētu veiksmīgi audzēt ietekmi ASV vidienē.

Tieši tādēļ Džeikobs noalgoja advokātu Adolfu Grīnu, kurš brāļiem palīdzēja radīt “American Biscuit and Manufacturing Company”, kas tajā laikā kļuva par otru lielāko cepumu ražotni ASV. Līdz ar to – Džeikobs kļuva par uzņēmuma prezidentu, Grīns – par galveno padomnieku, bet otram brālim Džozefam tika valdes locekļa amats.

Vadīt lielu cepumu ražotni izrādījās visai nogurdinošs darbs. Nākamo septiņu gadu laikā Džeikobs un Adolfs strādāja pie tā, lai nostiprinātu savu ietekmi tirgū, kā arī piedāvātu klientiem zemākās cenas. No pārslodzes Džeikobam sākās veselības problēmas, un viņš uz laiku pārcēlās uz Eiropu, kur notika viņa atlabšana. Šajā laikā cepumu ražošanas uzņēmumu pārņēma Džozefs.

Viņam gan bija mazliet citādāks skatījums uz biznesu – viņš uzskatīja, ka cenu karā labākais veids, kā izdzīvot, būs apvienoties ar divām citām lielām cepumu ražotnēm un ievērojami paplašināt esošo kompāniju. Tajā laikā uzņēmumiem bija tendence veidot monopolus dažādās jomās – gan tabakas, gan naftas, gan cukura ražotāji tādus bija izveidojuši.

Tomēr otrs brālis Džeikobs pilnībā nepiekrita šādai vīzijai, un no Eiropas rakstīja vēstules savam brālim, aicinot atteikties no savām iecerēm. Džozefs neņēma vērā slimā brāļa vēstules un kopā ar Adolfu veica apvienošanās darījumu, dibinot Nacionālo Biskvītu kompāniju (šodien zināma kā “Nabisco”).

Pēc atlabšanas Džeikobs vēlējās atgriezties biznesā, bet ne vairs brāļa jaunajā uzņēmumā. Tā vietā, viņš atrada jaunu biznesa partneri un no nulles sāka jaunu cepumu biznesu, radot “Loose-Wiles Biscuit Company”. Desmit gadus vēlāk viņa jaunais uzņēmums kļuva par otru lielāko cepumu ražošanas kompāniju ASV, piekāpjoties vien “Nabisco”. Džeikoba uzņēmumam bija liels trumpis – “Hydrox”, kas bija patērētāju iecienīti cepumi. Šiem cepumiem bija šokolādes biskvīti, starp kuriem atradās vaniļas krēms.

Mazliet vēlāk “Nabisco” laida klajā “Oreo” – aizdomīgi līdzīgus cepumus. Par laimi Džeikobam, brāļa vadītās kompānijas “Oreo” cepumi ilgi nespēja pietuvoties “Hydrox” cepumiem. “Oreo” bija zemāka cena, bet “Hydrox” tirgū bija favorīts, līdz ar to – “Nabisco” ražoja “Oreo” cepumus un cieta zināmus zaudējumus. Pēc vairākiem gadiem, kad brāļi nomira, katram bija kaut kas, ar ko lepoties – Džeikobam bija “Hydrox”, bet Džozefam – lielākā kompānija ASV.

Tomēr vairākus gadus pēc brāļu nāves, situācija mainījās. Vārds “Hydrox” sāka izklausīties līdzīgi dažādiem tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, kas tajā laikā visai kuplā skaitā sāka ienākt tirgū. Vēlāk, 1950. gados “Oreo” tika izlaisti no jauna, taču šoreiz – ar augstāku cenu kā “Hydrox”, un tie iekļuva jaunā tirgus segmentā. Nabisco sāka licenzēt “Oreo”, tādējādi nostiprinot cepumu zīmolu.

Galu galā, “Hydrox” no favorīta nokļuva parasta cepuma lomā, lai gan tas bija oriģināls. Savukārt, pateicoties veiksmīgam mārketingam un biznesa rīcībai, “Oreo” kļuva par pasaulē vislabāk pārdotākajiem cepumiem.

Uz augšu
Back