Marsa majestātiskās ielejas varētu būt veidojuši ledāji nevis upes

Marsa virsma

FOTO: NASA/JPL-Caltech/Univ. of Arizona

Jautājums, vai uz Marsa reiz eksistēja antīka dzīvība, joprojām tiek risināts, tomēr jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka majestātiskās ielejas uz Marsa patiesībā “izgrauzušas” nevis upes, bet gan ledāji.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Geoscience”, pētnieki centušies noskaidrot, kā uz tagad tik izmirušās un sausās planētas reiz varēja eksistēt dzīvība. Zinātnieki pētījumā apšauba teoriju, ka uz Marsa reiz valdījis mitrs un silts klimats un tekošs ūdens, kas radīja tagad tukšās Marsa ielejas.

ASV un Kanādas pētnieki izpētīja vairāk nekā 10 tūkstošus Marsa ieleju un salīdzināja tās ar ielejām uz Zemes, kuras bija radījuši ledāji, rakstīts izdevumā "Science Alert".

“Pēdējos 40 gadus, kopš pirmo reizi tika atklātas Marsa ielejas, valdīja pieņēmums, ka tās ir radījušas reiz plūstošas upes, tomēr šīs struktūras ir ļoti dažādas, kas varētu liecināt par to, ka to rašanās pamatā ir dažādi procesi,” komentēja pētījuma galvenā autore Anna Grau Geilofre.

FOTO: Nature Geoscience (2020)

Pētnieki atklāja līdzības starp dažām Marsa ielejām un zemledāja kanāliem Devonas salā, Kanādas Arktikā, kas tiek dēvēti par “Zemes Marsu” un izmantoti NASA astronautu treniņos.

Pētījuma autori saka, ka viņu atklājums liecina, ka Marsa ielejas varētu būt veidojis izkusušais ūdens zem ledāju segas pirms 3,8 miljardiem gadu. Pētnieki domā, ka Marsa antīkā pagātne ir bijusi krietni vēsāka, nekā uzskatīts līdz šim.

“Atklājums demonstrē to, ka tikai neliela daļa no ieleju tīkla sakrīt ar tipiskām ūdens erozijas skartām virsmām,” teica viens no pētījuma autoriem Marks Jelineks.

Pētījumā arī minēts, ka Marsa pirmo miljards gadu klimata apstākļu izprašana ir svarīga, lai noskaidrotu, vai planēta kādreiz bija apdzīvota. Pētījuma autori arī domā, ka lielais aukstums varēja labāk saglabāt antīko dzīvību.

Šis pētījums publicēts laikā, kad “NASA” uz Marsu veiksmīgi palaidusi savu jaunāko robotu “Neatlaidība”, kas uz planētas meklēs dzīvības pazīmes. Ja viss notiks pēc plāna, “Neatlaidība” Marsu sasniegs 2021. gada 18. februārī, kur tā savāks iežu paraugus un sagatavos tos nogādāšanai atpakaļ uz Zemi. Tiesa iežu saņemšana un analīze nenotiks ātrāk par 2030. gadiem.

Uz augšu
Back