Šis maršruts ļaus ne vien aplūkot Kurzemes senās pilis, bet arī izbaudīt Latvijas rietumu novadu šarmu - mazās pilsētiņas, gleznaino kalnu un ieleju ainavu, bākas un piekrastes zvejniekciemus. To var veikt vienā nedēļas nogalē, bet var arī pagarināt un pārvērst nesteidzīgā un aizraujošā trīs četru dienu ceļojumā pa Kurzemi.

Kurzeme bija tas reģions, kurš visilgāk pretojās vācu krustnešiem un Romas baznīcai. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1236. gada septembrī kaujā pie Saules tikai jaunizveidotajam Livonijas ordenim beidzot izdevās pakļaut Kurzemi, un vācu feodāļi varēja sākt nostiprināt savas pozīcijas, stratēģiski svarīgākajās vietās ceļot mūra pilis. 1245. gadā ar Romas pāvesta svētību tika ieviestas zemes sadales kvotas - divas trešdaļas ordenim, viena - Kurzemes bīskapam. Tā kā attiecības starp ordeni un bīskapiju bija saspringtas, arī baznīca sāka Kurzemē celt savas pilis, nereti tieši blakus ordeņa pilīm. 

Tiek lēsts, ka 14. - 15. gadsimtā Kurzemē bija vismaz 35 mūra pilis. No tām līdz mūsdienām saglabājušās vien dažas.

Maršrutu sakārtojām secībā, kādā tas visērtāk veicams, braucot no Rīgas puses.

Šlokenbekas ordeņa vasaļa nocietinātā pilsmuiža

FOTO: Publicitātes foto

Kaut arī mūsdienās Šlokenbeka tiek dēvēta par muižu, savos pirmsākumos tā bija stratēģiski svarīgs Livonijas ordeņa nocietinājums pie uzplūdinātās Slocenes upes pie Rīgas-Tukuma vecā ceļa. Pirmo reizi Šlokenbeka dokumentos minēta 1544. gadā. Domājams, ka to cēlis ordeņa fogts Verners fon Butlars pēc 1484. gada Rīgas karaspēka uzbrukuma ordeņa Tukuma pilij Livonijas pilsoņu karu laikā. Zviedru-poļu kara laikā 1605. un 1622. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Šlokenbekas pili, un tā zaudēja savu militāro nozīmi. 1678. - 1701. gadā Šlokenbeka bija hercogistes kanclera Kristofa Putkammera īpašumā, kurš to sāka pārbūvēt saimnieciskām vajadzībām.

Pēc daudzām pārbūvēm, īpašnieku maiņām, kariem un nemieriem 1977. gadā tika uzsākta Šlokenbekas atjaunošana. Mūsdienās muižu ir iespējams aplūkot gida pavadībā, nobaudīt muižas labumus, degustēt Kurzemē darinātus vīnus no augļiem un ziediem, svinēt jubilejas, kāzas un citus svētkus. Muižas bijušās dzīvojamās ēkas desmit zālēs un verandā, kā arī Kalna un Lejas ratnīcās izvietots Ceļu muzejs.

Informācija par aktuālajiem pasākumiem, naktsmājām un ekskursiju pieteikšana atrodama šeit.

Ko vēl aplūkot tuvākajā apkaimē:

  • Valguma ezera pasauli un Baskāju taku,
  • Milzkalnu, kur vasarā var nodarboties ar veikbordu,
  • Tukumu - pilsētu uz Zemgales un Kurzemes robežas,
  • doties Engures virzienā un turpināt ceļu cauri Rīgas līča piekrastes mazajiem zvejniekciemiem;

Rīgas domkapitula Dundagas pils

FOTO: Ainars Gaidis

Atšķirībā no pārējām šeit aprakstītajām pilīm Dundagas pili cēla Rīgas bīskapija. Tā palika Rīgas domkapitula īpašumā arī pēc 1253. gada, kad kuršu zemes tika galīgi sadalītas starp Kurzemes bīskapiju un Livonijas ordeni. Protams, Kurzemes bīskapijai tas nebija pa prātam, un Dundaga kļuva par iemeslu daudziem strīdiem.

Precīzas ziņas par pils celšanas laiku nav saglabājušās. 1753. gadā Arnta hronikā kā pils celšanas gads tiek minēts 1249. Tas padara Dundagas pili par vienu no senākajām Kurzemē.

Pils atrodas uz pussalas, kuru veido uzplūdinātā Pāces upe. Kad pils bijusi pilnīgi uzbūvēta, tai bijuši trīs dzīvojamie korpusi. Pilī tolaik bija iespējams iekļūt tikai caur priekšpili, ejot garām visam mūrim un vēršot pret to ar vairogu neaizsargāto labo plecu.

Savā ilgajā mūžā pils vairākkārt pārbūvēta un divas reizes nodegusi. Pils sākotnējās sienas tagad var aplūkot tikai no iekšējiem gaiteņiem.

Dundagas pilī mitinās arī viens no slavenākajiem pašmāju piļu spokiem - Zaļā jumprava. Teika vēsta, ka tā bijusi pils dārznieka meita, kura slepus noskatījusies rūķīšu kāzās pils zālē un drīz pēc tam nomirusi, bet joprojām ik pa brīdim sastopama pils gaiteņos.

Mūsdienās Dundagas pils ir vērienīgu svētku, kāzu izrīcību, ekskursiju, vietējo gardumu degustāciju, ērtu un lētu naktsmītņu vieta. Pilī atrodas arī Mākslas un mūzikas skola.

Vienā no ekspozīciju telpām apskatāma pils agrāko īpašnieku galerija, kā arī neliela izstāde ar fotoattēliem un zīmējumiem par dažādiem pils būvniecības posmiem.

Pils pirmajā stāvā kopš 2008. gada redzama pastāvīgā ekspozīcija «Krokodilu ligzda» - par populāro novadnieku, kādreizējo krokodilu mednieku un opālu racēju Austrālijā Arvīdu Blūmentālu (1925. - 2006.), filmas «Krokodils Dandijs» prototipu.

Šovasar pilī noslēdzās rekonstrukcijas darbi - tikušas atjaunotas vairākas telpas, kas atvēlētas amatniecības un mājražotāju produkcijas popularizēšanai. Otrajā stāvā tapusi jauna ceremoniju zāle ar terasi, izstāžu zāle un telpas audējām.

Informācija par aktuālajiem pasākumiem, naktsmājām un ekskursiju pieteikšana atrodama šeit.

Ko vēl aplūkot tuvākajā apkaimē:

  • doties Mazirbes virzienā un apciemot Šlīteres bāku, kas atrodas Baltijas jūras senkrasta kraujā 3 km no piekrastes,
  • Irbes upes ieteku jūrā,
  • turpināt ceļu Ventspils virzienā, pa ceļam iegriežoties Lībiešu krasta ciemos un apskatot Miķeļtorņa un Ovišu bāku;

Ventspils ordeņa pils

FOTO: Oskars Jūra

Šī ir vienīgā kādreizējā kuršu apdzīvotajā teritorijā celtā ordeņa pils, kura pilnībā saglabājusies līdz mūsdienām, tiesa gan, pazuduši priekšpils nocietinājumi, un pils ārpuse daudzo pārbūvju rezultātā ir mainījusies. Livonijas ordeņa laikos pils ne vien kontrolēja stratēģiski svarīgo Ventas ūdensceļu un ostu tās grīvā, bet arī kalpoja par mītni komturam, kura rokās bija visa apgabala militārā un saimnieciskā vara. Tiek uzskatīts, ka tā būvēta 13. gadsimta 90. gados.

Pils daudzkārt paplašināta un pārbūvēta, cietusi gan poļu-zviedru karā, gan Pirmajā pasaules karā. Pirmās republikas laikā tajā atradās cietums, kas likvidēts tikai 20. gadsimta 60. gados.

Kopš 2001. gada pilī atrodas Ventspils muzejs. 2011. gadā notika pils restaurācijas otrā kārta, kuras laikā atjaunotas otrā stāva telpas – kapela, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa, kapitula zāle un virsvārtu telpa. Muzejā regulāri notiek mākslas un vēstures tēmām veltītas izstādes, koncerti un citi kultūras pasākumi.

Informācija par aktuālajiem pasākumiem, naktsmājām un ekskursiju pieteikšana atrodama šeit.

Ko vēl aplūkot tuvākajā apkaimē:

  • Ventspils vecpilsētu un ostu,
  • Amatu māju,
  • Piejūras brīvdabas muzeju,
  • Užavas bāku un alus darītavu
  • turpināt ceļu Kuldīgas virzienā, nopeldēties Nabes ezerā;

Kurzemes bīskapijas pils Ēdolē

FOTO: Publicitātes foto

Ēdole ir vienīgā Kurzemes bīskapijas celtā pils, kura vēl ir apdzīvojama. Tā vairākkārt cietusi karos un ugunsgrēkos, atjaunota un pārbūvēta. Savu pašreizējo izskatu pils ieguva 19. gadsimta 30. gados, kad atbilstoši tā laika modei tika izveidotas neogotiskās fasādes.

Jau minētā Arnta hronika apgalvo, ka pils celta 1275. gadā. Pils bijušo īpašnieku Bēru pēcteči savulaik rakstīja, ka tā būvēta laikaposmā no 1264. līdz 1276. gadam.

Pils atrodas Vankas upītes krasta stāvās nogāzes malā. No pārējām trim pusēm to reiz sargāja gari un dziļi nocietinājumu grāvji. 1583. gadā pils izturēja poļu karaspēka aplenkumu, savukārt 17. gadsimta sākumā tā daļēji izdegusi, iespējams, zviedru uzbrukuma laikā. Domājams, ka drīz pēc tam pils pārvērsta par greznu muižnieku mītni ar plašām dzīvojamajām un reprezentācijas telpām.

Lielākās pārmaiņas pils piedzīvoja 1835. - 1840. gada pārbūves laikā un pēc tam 1905. gada nemieros, kad tā gandrīz pilnībā tika nodedzināta un pēc tam atjaunota. Padomju laikos pilī atradās invalīdu nams, vēlāk Mākslas akadēmijas studentu radošā darba nometne.

Pils pagalms ir iemūžināts Rīgas kinostudijas 1985. gada filmā "Emīla nedarbi".

Mūsdienās pils ir privātīpašums, kur notiek izstādes, publiski un individuāli pasākumi un koncerti.

Informācija par aktuālajiem pasākumiem, naktsmājām un ekskursiju pieteikšana atrodama šeit.

Ko vēl aplūkot tuvākajā apkaimē:

  • Dzirnavezeru, ūdensdzirnavas un Ēdoles apkaimes dižozolus,
  • doties uz Suitu novada sirdi Alsungu, aplūkot 1625. gadā būvēto askētiski skaisto katoļu baznīcu un vēl vienu no viduslaiku pilīm, kura gan šobrīd remontdarbu dēļ ir slēgta,
  • izbraukt pa Veco suitu ceļu,
  • turpināt ceļu Jūrkalnes virzienā, apciemot Jūrkalnes katoļu baznīcu, kur kroņluktura vietā karājas burinieka modelis,
  • pastāvēt uz Baltijas stāvkrasta un nopeldēties jūrā;

Aizputes ordeņa pils

FOTO: Publicitātes foto

Pēc Kurzemes pakļaušanas Livonijas ordenis uzsāka uzbrukumus kuršu kaimiņiem prūšiem un žemaišiem. Līdz ar šādas karadarbības aizsākšanu, ļoti lielu nozīmi ieguva Livonijas - Prūsijas kara un tirdzniecības ceļš. Tas sākās Rīgā un caur Tukumu, Kandavu un Sabili veda uz Kuldīgu un tālāk caur Aizputi, Grobiņu un Klaipēdu uz Prūsiju. Rūpējoties par ceļojošo kareivju un tirgotāju drošību, ordenis visa šā ceļa garumā sāka būvēt atbalsta pilis. 

Aizputes pils būvēta laikaposmā starp 1276. un 1300. gadu. Sākotnēji gan tas bijis tikai neliels kvadrātveida nocietinājums ar diviem novērošanas torņiem. Lielāku apjomu, kas ļautu šim nocietinājumam saukties par pili, Aizputes cietoksnis ieguva vien 15. gadsimtā un vēl vienu pārbūvi piedzīvoja 17. gadsimtā. Zīmīgi, ka turpat netālu - otrā Tebras krastā jau kopš 1234. gada slējās Kurzemes bīskapijas pils, ar kuru ordenim ik pa brīdim veidojās saspīlētas attiecības.

Kad 16. gadsimta sākumā Livonijas - Prūsijas ceļš zaudēja savu nozīmi, uz tā esošās pilis no aizsardzības būvēm pārsvarā kļuva par noliktavām. Tomēr 1665. gadā pils bijusi jau atjaunota un tajā apmeties hercoga Jēkaba garnizons un lielgabalnieku komanda. Vēlāk pils stipri cietusi poļu-zviedru karā un atkal atjaunota. Tomēr 19. gadsimtā pils atkal bijusi sliktā stāvoklī un īpašnieki dzīvojuši netālu uzceltajā jaunajā kungu mājā.

Šobrīd ir sākusies Aizputes pils konservācijas būvdarbu 1.kārta - tiek atjaunotas un nostiprinātas pils mūru bīstamās vietas, un lielākā daļa logu aiļu tiek aizmūrētas, lai novērstu to tālāku sabrukšanu.

Pirmās kārtas būvdarbos notīrīs, atdalīs un izpētīs apaugumu un būvgružus; atjaunos un nostiprinās pils mūru bīstamās vietas; pastiprinās pagraba pārseguma kolonnas; par trešdaļu saīsinās bīstamo skursteni; izbūvēs pamatus konstrukcijai, kas noturēs jumtu, kā arī apmeklētāju laipu pils austrumu korpusā. Tādējādi Aizputes pili šobrīd iespējams aplūkot tikai no ārpuses.

Ko vēl aplūkot tuvākajā apkaimē: 

  • izstaigāt vienu no vecākajām Kurzemes pilsētām - Aizputi,
  • aplūkot senos muižu centrus Cīravu un Kazdangu,
  • doties Sakas virzienā pa līkumainu meža ceļu,
  • apskatīt Tebras un Durbes satekas vietu, Sakas baznīcu un kuršu pilskalnu,
  • nonākt nesteidzīgajā kūrortā Pāvilostā;