Vai maigie ierobežojumi Zviedrijā ir glābuši ekonomiku no problēmām?

Kādi ir pēdējie jaunumi?

Zviedrijas iekšzemes kopprodukts (IKP), kas ir galvenais veselības aprūpes un nacionālās ekonomikas viens no galvenajiem rādītājiem, samazinājās par 8,6% otrajā ceturksnī. Salīdzinot ar analogu laika posmu iepriekš, ekonomikas samazinājums mērāms ar 8,2%.

Šie gan ir sākotnējie Zviedrijas Statistikas pārvaldes dati, jo pilnās atskaites ir gaidāmas 28. augustā. Daudzi eksperti iezīmē, ka atsevišķus ekonomikas rādītājus ir jāņem vērā piesardzīgi, jo tie var mainīties.

Straujākais kritums 40 gadu laikā: Zviedrijas ekonomika saņem koronavīrusa sitienu

Pēc sākotnējiem datiem spriežot, kritums tik tiešām ir dramatisks. Tas ir lielākais ekonomikas samazinājums ceturksnī kopš 1980. gada, no kura joprojām ir publiski pieejami dati, ar ko var salīdzināt esošo situāciju.

Tas nozīmē, ka Zviedrijas ekonomika ir piedzīvojusi lielāko ekonomikas kritumu, kas pārspēj Zviedrijas finanšu krīzes laikā esošo 1990. gados un globālās finanšu krīzes laikā 2008. gadā.

Tomēr ekspertu viedokļos nav vērojama vienprātība – vieni saka, ka šāds ekonomikas kritums ir daudz sliktāks, nekā varēja iepriekš paredzēt, bet citi – ka situācija varēja būt vēl sliktāka, un nemaz tik slikti nav.

Vai Zviedrijā ir sākusies recesija?

Nē. Kad Zviedrija ziņoja par IKP datiem pirmajā ceturksnī, tad tika reģistrēta izaugsme 0,1% apmērā. Tad vēl pandēmijas ietekme nebija tik ļoti jūtama, līdz ar to – Zviedrijā pašlaik nav recesijas, kas sākas tad, ja divos ceturkšņos pēc kārtas ir reģistrēta lejupslīde.

Cik liels efekts uz ekonomiku ir Zviedrijas maigajai pieejai attiecībā uz koronavīrusa ierobežošanu?

Tas ir miljoniem dolāru vērts jautājums. Zviedrijas varasiestādes ne reizi vien ir atkārtojušas, ka lēmumi ir pieņemti, ņemot vērā iedzīvotāju veselības jautājumus, nevis ekonomiku. Ņemot vērā to, jāpiebilst, ka arī ekonomika ietekmē cilvēku dzīves, tieši tādēļ nav brīnums, kādēļ jautājums par Zviedrijas pieejas saistību ar ekonomiku tiek apspriests visā pasaulē.

Tomēr atbilde uz šo jautājumu ir ārkārtīgi sarežģīta, jo ir jāņem vērā daudzi faktori. Pirmkārt, Zviedrijas ekonomika bija visai labā stāvoklī pirms pandēmijas, līdz ar to – bija laba izejas pozīcija. Tiesa gan, pirms pandēmijas bija vērojama neliela izaugsmes sabremzēšanās.

Pandēmijas laikā Zviedrija neslēdza uzņēmumus un ļāva tiem strādāt, nosakot ierobežojumus tikai attiecībā uz dažādiem pasākumiem, kuros varēja pulcēties ne vairāk kā 50 cilvēki, kā arī ieviesti distancēšanās noteikumi. Citās valstīs ierobežojumi bija daudz dramatiskāki. Tomēr, arī neraugoties uz maigajiem ierobežojumiem, Zviedrijas IKP ir cietis no mājsaimniecību patēriņa un eksporta apjomu samazinājuma, kas liecina par paradumu maiņu sabiedrībā.

Kā rāda statistika, Zviedrija gan ir tikusi labāk galā ar ekonomiskajām sekām. Tiesa gan, arī Zviedrijā būtiski ir cietusi tūrisma un restorānu sfēra, kas ir tipiska situācija arī citur Eiropā un pasaulē. Tomēr uz Zviedrijas IKP šīm nozarēm nav tik liela ietekme, kā, piemēram, Itālijai un Spānijai.

Tomēr citas ekonomiskās priekšrocības Zviedrijai nav tik vērā ņemamas attiecībā pret citām valstīm, kas noteica nozīmīgākus ierobežojumus nekā Zviedrija.

Tāpat jāatzīmē, ka Norvēģija un Dānija vēl nav publicējušas rezultātus par IKP datiem otrajā ceturksnī. Šajās valstīs gaidāms, ka ekonomika gada griezumā kritīsies par attiecīgi 3,5 un 4,1%. Respektīvi – abās šajās valstīs ekonomiskie rādītāji varētu būt vēl labāki nekā Zviedrijā, lai gan Norvērģijā un Dānijā ierobežojumi bija daudz nozīmīgāki, nekā Zviedrijā.

Ierobežojumu trūkums gan nenozīmēja, ka bizness varēja turpināt savu darbību kā iepriekš. Zviedrijas varasiestādes aicināja cilvēkus izvairīties no ceļošanas, ballītēm, kā arī satikties ar svešiniekiem, un izvairīties no nevajadzīgas pārvietošanās – braukt tikai maršrutā mājas – darbs – mājas, vai vispār – strādāt attālināti. IKP dati rāda, ka zviedru ikdienas paradumi ir mainījušies, un viņi sākuši patērēt mazāk.

Zviedrija, tāpat kā daudzas citas pasaules valstis, ir tiešā veidā atkarīgas no eksporta, līdz ar to – ekonomiskās problēmas ārzemēs tūlīt atsauksies arī uz Zviedrijas ekonomiku.

Kas tālāk?

Pandēmija ir ietekmējusi cilvēku dzīves daudzos veidos. Daudzi, iespējams, ir zaudējuši darbu, vai arī saskaras ar problēmām, vadot uzņēmumu. Arī Zviedrijā ir sākušies neskaidri laiki, un ir faktiski neiespējami skaidri pateikt, kas būs nākotnē. Daudz kas ir atkarīgs, kā vīruss izplatīsies. Jau pašlaik ir skaidrs, ka vīrusa kontrole ir visai sarežģīts pasākums.

Paredzams, ka Zviedrijas ekonomika šogad saruks par 6%, bet nākamajā gadā atkopsies par 3%, bet 2022. gadā gaidāma jau 4,4% izaugsme. Tāpat šogad bezdarba līmenis pieaugs līdz 9,3%, nākamgad – līdz 10,3%, bet līdz 2023. gadam tas samazināsies līdz 8,1%.