Kokapstrādātāji atklātā vēstulē aicina nemainīt "Latvijas valsts mežu" koksnes tirdzniecības principus

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijas kokapstrādes mazie un vidējie uzņēmumi atklātā vēstulē aicina nepieļaut sasteigtu valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas valsts meži" koksnes sortimenta tirdzniecības principu maiņu, aģentūru LETA informēja vēstules autori.

Uzņēmēji vēstulē, kas adresēta Latvijas prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK), ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV), Latvijas Kokrūpniecības federācijai un "Latvijas valsts mežiem", aicina politiķus nepieļaut sasteigtu "Latvijas valsts mežu" koksnes sortimenta tirdzniecības principu maiņu.

Nozares uzņēmēju satraukuma iemesls ir vairāki sižeti TV3 raidījumā "Nekā Personīga", kuros apšaubīta "Latvijas valsts mežu" kā valsts mežu resursu pārvaldītāja, tostarp koksnes pārdevēja darījumu pārskatāmība, kā arī paustas aizdomas par "Latvijas valsts mežu" lēmumu atbilstību valsts interesēm. Atklātās vēstules autoru ieskatā, uzmanības fokusēšana uz koksnes realizācijas darījumiem un "Latvijas valsts mežu" īstenotajiem pārdošanas principiem un procedūrām ir atsevišķu nozares dalībnieku, uzņēmumu vēlme panākt izmaiņas "Latvijas valsts mežu" valdē, kompānijas īstenotajā pārdošanas politikā un kokrūpniecības nozarē kopumā.

Nozares uzņēmēju ieskatā, līdz ar "Latvijas valsts mežu" koksnes sortimenta tirdzniecības principu maiņu tiks panāktas būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas vienā no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm - kokrūpniecībā. Vēstules autori norāda, ka, nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības var iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir būtisks valsts atbalsts. Tas var radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, kā arī negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku.

"Šobrīd tiek izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka - "Latvijas valsts meži" - valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm," vērš uzmanību vēstules autori, atsaucoties uz šogad 17.jūlijā saņemto "Latvijas valsts mežu" vēstuli, kurā minēts, ka "koksnes produktu pārdošanas proces bez izmaiņām esošajos noteikumos un principos nav īstenojams vai īstenojams daļējā apmērā".

"Mēs nebaidāmies un esam tikai par veselīgu konkurenci starp ražotājiem, bet kategoriski iebilstam un nevēlamies pieļaut Latvijas kokmateriālu, jo īpaši zāģbaļķu, aizplūšanu no valsts bez pārstrādes. Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu jaudas ir pietiekamas, un Latvijas mežos izaugušos zāģbaļķus mēs varam un gribam pārstrādāt Latvijā", teikts vēstulē.

Nozares uzņēmēji arī norāda, ka Latvijā šobrīd ir izveidojusies ļoti spēcīga un eksportspējīga kokrūpniecības nozare, kurai ir kritiski svarīga loma reģionu vienmērīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanā - 80% nozares ražotņu un darba vietu atrodas ārpus Rīgas. Vidējā alga kokapstrādē desmit gadu laikā ir dubultojusies un uzrāda lielāko pieauguma tempu, salīdzinot ar citām tautsaimniecības nozarēm.

Pēc vēstulē minētā, nozīmīga lomu nozares izaugsmē ir "Latvijas valsts mežiem", kuras izejmateriālus nozares uzņēmumi izmanto 30-70% apmērā. Sadarbība ar "Latvijas valsts mežiem", uzņēmēju ieskatā, līdz šim ir bijusi stabila un prognozējama ar vispārzināmiem nosacījumiem, ļaujot nozares uzņēmumiem ilgtermiņā nodrošināt stabilas cenas un apmērus kokrūpniecības eksporta gala izstrādājumiem.

Kokapstrādes uzņēmēji pauž arī uzskatu, ka pēkšņa valsts koksnes tirdzniecības nosacījumu maiņa būtu "politiska bezatbildība un kaitniecība", sašaurinātu vietējo kokapstrādes uzņēmumu iespējas iegādāties koksnes izejmateriālus, kā arī ar konkurences lozungiem veicinātu ārvalstu uzpircēju iespējas izpirkt valsts mežos iegūtos kokmateriālus.

Tāpēc vēstules autori iestājas pret, to ieskatā, plānoto izmaiņu veikšanu "Latvijas valsts mežu" vadībā un izmaiņām kokmateriālu tirdzniecības noteikumos, kas varētu ietekmēt visu nozares uzņēmumu kokapstrādes ražošanas jaudas un koksnes izstrādājumu eksportspēju. Nozares uzņēmēji arī vērš uzmanību, ka tas notiktu jau tā kritiskajā periodā, kad Eiropā un citur pasaulē tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un konkurences cīņa eksporta tirgos jau tā ir saasinājusies.

Atklāto vēstuli ar aicinājumu nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu parakstījuši apmēram 70 nozares pārsvarā mazo un vidējo uzņēmum.

TVNET jau vēstīja, ka "Latvijas valsts mežu" padome izvēlējusies zvērinātu advokātu biroju "Sorainen" papildu neatkarīga specializēta audita veikšanai par apaļo kokmateriālu pārdošanas procesu. Audita rezultāti gaidāmi augusta otrajā pusē.

Zemkopības ministrija iepriekš uzdeva "Latvijas valsts mežu" vadībai izvērtēt publiskajā telpā izskanējušos pieņēmumus par kompānijas iespējamu labvēlību tehnoloģiskās koksnes iepirkumos vienam uzņēmumam. "Zemkopības ministrija kā kapitāla daļu turētāja ir uzdevusi "Latvijas valsts mežu" padomei un valdei izvērtēt "Nekā Personīga" sižetā minētos viedokļus un pieņēmumus, kā arī iesniegt izvērtējumu kapitāldaļu turētāja pārstāvim," aģentūru LETA informēja ministrijā. Pēc minētā izvērtējuma saņemšanas un analīzes tiks izdarīti secinājumi tālākai rīcībai, informēja ministrijā.

Raidījums "Nekā Personīga" iepriekš vēstīja, ka skandināvus īpaši interesē papīrmalka pārstrādei celulozē, taču jau trīs gadus "Latvijas valsts meži" papīrmalku nepārdod - valsts mežos iegūtā papīrmalka pie skandināviem nonāk ar privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā nopelna, apejot konkurenci. "Nekā Personīga" norādīja, ka "Latvijas valsts meži" papīrmalku tirgo ar nosaukumu "tehnoloģiskā koksne". Pie līgumiem izdevies tikt granulu vai kokskaidu plātņu ražotājiem, kā arī "Pata" un "Pata Board", solot celt fabriku Kocēnu novadā, kas nav uzcelta.

"Latvijas valsts mežu" pārstāvji aģentūrai LETA, komentējot, kādēļ uzņēmuma izsludinātajos konkursos par tehnoloģiskās koksnes pārdošanu uzvarējusi "Pata Board", lai gan topošā rūpnīca Kocēnu novadā joprojām nav uzcelta, skaidroja, ka "Pata Board" ir dokumentāli apliecinājis "Latvijas valsts mežiem", ka tas ir investīciju piesaistes procesā ražotnes izveidei.

""Latvijas valsts meži" neredz iemeslu lauzt koksnes piegādes līgumu ar Latvijā strādājošu uzņēmumu, kas laikus veic apmaksu par piegādāto koksnes produkciju laikā, kad daudzi citi uzņēmumi ir lūguši samazināt piegāžu apjomu Covid-19 izraisītās krīzes dēļ koksnes tirgos," sacīja "Latvijas valsts mežu" Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Mežistrādātāja "Pata" valde pārmetumus sauca par nepatiesiem, tos saistot ar konkurentu aktivitātēm pirms vēsturē lielākā šķeldas iepirkuma "Rīgas siltumā", kurā, "godīga konkursa gadījumā, "Pata" ir viens no reālākajiem pretendentiem uz uzvaru.

"Pata" valdes asistente Jekaterina Kalašņikova aģentūrai LETA, komentējot, kādēļ līdz šim nav izveidota "Pata Board" ražotne tehnoloģiskās koksnes pārstrādei, norādīja, ka tās izveide ir aizkavējusies no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, proti, saistībā ar militāra piesārņojumu atklāšanu plānotajā industriālajā teritorijā, kurā bija paredzēta ražotnes izveide.

Uz augšu
Back