Vai ekologi, sankcijas un mencas spēs apturēt "Nord Stream - 2" projekta pabeigšanu? (17)

Lai pabeigtu gāzes vada “Nord Stream 2” celtniecību no Krievijas uz Vāciju Baltijas jūrā, ir nepieciešams izbūvēt tikai 160 kilometrus garu cauruļu posmu. Celtniecība tika iesaldēta 2019. gada decembrī, kad ASV noteica sankcijas pret Eiropas kompānijām, kas ir iesaistītas šī gāzes vada būvniecībā. Jūlijā Vašingtona pat paplašināja sankcijas, kas izraisīja asu Vācijas un Eiropas Savienības kritiku. Pašlaik pret gāzes vada pabeigšanu iebilst Vācijas ekologi.

Kļuvis zināms, ka kuģis “Fortūna” vairs netiks iesaistīts būvniecības darbos. Vai izdosies pabeigt “Nord Stream – 2” projektu, un ja jā – tad kad?

Ekologi pret “Nord Stream - 2”

Vācijas ekologi no organizācijas “Deutsche Umwelthilfe” (DUH) tiesā ir gatavi apstrīdēt Vācijas valdības lēmumu par “Nord Stream – 2” būvi. Kā galvenos argumentus ekologi min faktus, ka “zinātniski pierādīts – dabasgāzes ieguvē, transportēšanā un pārstrādāšanā ir iespējama liela metāna noplūde”. Metāna izmeši ir 86 reizes kaitīgāki par oglekļa gāzi, turklāt – dabasgāzes ieguves procesā metāna koncentrācija ir daudz lielāka, nekā uzskatīts iepriekš.

Ekologi aicina atkārtoti izskatīt pieteikumu būvēt gāzes vadu un norāda, ka “ņemot vērā jaunos faktus par šī gāzes vada būvniecību un tā ietekmi uz apkārtējo vidi, būvniecību vispār nedrīkstētu atļaut”.

Eiropas pētījumu institūta pārstāvis Briselē Marko Džuli norāda, ka līdzīga veida kritika un pretestība attiecībā uz “Nord Stream – 2” būvniecību Vācijā tikai turpinās pieaugt. Tiesa gan, “tā kā “Nord Stream – 2” tiek finansēts no privāto kompāniju budžetiem, tad galvenais pretestības arguments ir tieši klimata jautājumi”.

25. jūlijā Vācijas pilsētas Štrālzundas pārvalde, kas atbild par gāzes vada būvniecības un ekspluatācijas atļauju izsniegšanu, jau paziņoja, ka atkārtoti nepārskatīs savu iepriekš pieņemto lēmumu par gāzes vada būvniecību.

Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta profesore Klaudija Kemferta uzskata, ka

“Nord Stream – 2” projekts no enerģētiskā skatupunkta ir projekts, kas Vācijai vairs nemaz nav vajadzīgs.

“Tas ir ļoti dārgs projekts, turklāt – tas ir asā pretrunā ar Vācijas nospraustajiem klimata aizsardzības mērķiem, kā arī enerģētisko avotu diversificēšanu, kas notiek arī citur Eiropā,” sacīja Kemferta.

“Fortūna” novērsusies no gāzes vada

Tāpat kļuvis zināms, ka gāzes vada būvniecības barža “Fortūna”, kas atrodas Vācijas pilsētas Rostokas ostā, vairs nepiedalīsies gāzes vada būvniecībā. Par to paziņoja Krievijas kompānija, kas izīrē kuģi - “Mežregiontruboprovodstroi” (MRTS). Tieši “Fortūna” bija viens no galvenajiem kandidātiem uz “Nord Stream – 2” celtniecības pabeigšanu Dānijas ūdeņos.

Jūnijā Dānijas enerģētikas aģentūra (DEA) izsniedza atļauju izmantot ne tikai kuģus ar dinamisko pozicionēšanas sistēmu, bet arī ar enkuru sistēmu, kāda ir “Fortūnai”.

Austriešu politologs, Insbrukas universitātes profesors Gerhards Mangots lēmumu par atteikumu tālākā gāzes vada būvniecībā izmantot kuģi “Fortūna” sauc par rezultātu tam, ka “ir kāds, kurš nevēlas, lai šis gāzes vads tiktu pabeigts”.

Pašlaik nav zināms, kurš kuģis varētu tikt iesaistīts tālākajā gāzes vada būvniecības procesā. Eksperti ir vienisprātis, ka vienīgais kuģis, ar kuru varētu pabeigt “Nord Stream – 2” būvniecību, ir “Akadēmiķis Čerskis”. Izdevums ICIS prognozēja, ka gadījumā, ja gan “Fortūna”, gan “Akadēmiķis Čerskis” ķertos pie darba 3. augustā, tad gāzes vads tiktu pabeigts jau septembra beigās. Bez “Fortūnas” tas prasīs daudz ilgāku laiku.

“Kuģis “Akadēmiķis Čerskis” varēs turpināt būvēt atlikušos gāzes vada kilometrus. Tiesa, tas notiks daudz lēnāk, nekā tas izdevās Šveices kompānijai “Allseas” līdz ASV sankcijām pagājušā gada decembrī. Tomēr – būvniecībai ir dota zaļā gaisma gan no Dānijas, gan Vācijas valdībām,” saka Mangots.

Berlīne aizstāv projektu

Vācija joprojām kaismīgi aizstāv gāzes vada izbūvi, lai arī vācu politiķu aprindās arvien vairāk pieaug bažas par problēmām, ko šis vads varētu radīt. “Nelielu izmisumu rada bailes par sankciju un pretsankciju spirāli,” sacīja Kemferta.

ASV sankcijas asi kritizē ne tikai vācu kompānijas, bet arī politiķi. Nesen intervijā aģentūrai DPA Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers paziņoja, ka cer uz konfliktu nogludināšanos saistībā ar šo projektu.

“Mēs joprojām ceram, ka līdz sankcijām nenonāksim. Federālajā valdībā visu laiku esam gatavi sarunām, lai izbēgtu no konfliktu saasināšanās,” 4. augustā sacīja Altmaiers.

“Vācijas kanclere Angela Merkele projektu uzskata par ekonomisku, nevis politisku, un tādējādi Vācijai ir priekšrocības kļūt par enerģētisku mezglu,” sacīja Mangots. Būtiskas pretestības valdībā pret “Nord Stream – 2” nav, taču – Merkeles partijas iekšienē gan rodas nesaskaņas. Tiek norādīts, ka ar “Nord Stream – 2” Vācija faktiski ignorē austrumu kaimiņu – Polijas un vēl jo vairāk – Ukrainas intereses.

Vācijas dalību “Nord Stream -2” projektā kritizēja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Atlantijas padomes sēdē viņš sacīja, ka gāzes vads - “tā ir Krievijas iespēja iegūt Eiropas naudu, lai audzētu savu bruņojumu”. Iepriekš Polijas Konkurences un patērētāju tiesību pārvalde “Gazprom” noteica 50 miljonus eiro lielu naudas sodu par to, ka Krievijas koncerns atteicies sniegt datus par līgumiem ar Eiropas kompānijām, kas finansē gāzes vada būvniecību.

Ar būvdarbu pabeigšanu ir par maz – vēl ir jautājums par ekspluatāciju

Neraugoties uz sodiem un sankcijām, gāzes vads, visticamāk, tiks uzbūvēts, un tas notiks jau tuvāko mēnešu laikā, ir pārliecināti eksperti. Mangots uzskata, ka gāzes vada būvniecība tiks pabeigta nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tomēr – ir jādomā arī par tālāko ekspluatāciju, nevis tikai naftas vada pabeigšanu.

“ASV pašlaik spriež, kādas sankcijas ieviest pret visiem, kas piedalās gāzes vada būvniecībā, kā arī – pret tiem, kuri pirks gāzi, kas tiks piegādāta pa šo vadu.

Un tas tik tiešām var kļūt par ļoti nopietnu šķērsli, kura dēļ Eiropas kompānijām būs jādomā, vai riskēt,” saka Mangots.

Formāli – ņemot vērā Dānijas enerģētikas aģentūras lēmumu, gāzes vada būvniecība Dānijas teritoriālajos ūdeņos varēja atsākties jau 3. augustā. Taču – sekoja jauns šķērslis. Dānijas teritoriālajos ūdeņos jebkāda veida darbi ir aizliegti mencu nārsta dēļ, kas turpināsies vismaz līdz septembra beigām.