Banku analītiķi: Straujā ekonomikas atgūšanās ir kliedējusi bažas par deflācijas nostiprināšanos

Ilustratīvs attēls

FOTO: pexels.com

Ekonomikas straujā atgūšanās ir kliedējusi bažas par deflācijas nostiprināšanos, taču augustā sezonalitātes dēļ patēriņa cenas atkal varētu samazināties, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka patēriņa cenu pieaugums jūlijā salīdzinājumā ar jūniju bija nedaudz netipiski ierastajam cenu ciklam, taču ekonomika pārliecinoši sāka atbrīvoties no Covid-19 tvēriena, kas atdzīvināja patēriņu un attiecīgi arī cenas.

"Domājams, ka augustā cenās atspoguļosies tradicionālā sezonalitāte, kas liks cenu līmenim atkal atgriezties deflācijas zonā," sacīja Gašpuitis, vienlaikus piebilstot, ka straujā ekonomikas atgūšanās ir kliedējusi bažas par deflācijas spirāles nostiprināšanos.

Viņš arī atzīmēja, ka tuvākajos mēnešos deflācijai labvēlīgi apstākļi vēl saglabāsies, taču, tuvojoties gada beigām, inflācija atgriezīsies.

"Pamazām piedāvājums samērojas ar pieprasījumu, samazinot cenu krituma iespējas," minēja Gašpuitis, atzīmējot, ka, piemēram, pārtikas sadārdzināšanās turpināsies. ANO pārtikas cenu indekss jūlijā pieauga otro mēnesi pēc kārtas, sasniedzot 94,2 punktus.

Viņš minēja, ka, līdzīgi kā jūnijā, augu eļļu, piena produktu un cukura cenu pieaugums kompensēja cenu samazināšanos gaļai, labības cenu indeksam saglabājoties nemainīgam. Kopumā labības raža pasaulē solās būt laba un zemais graudaugu pieprasījums no enerģētikas sektora nozīmē vāju cenu spiedienu no izejvielu puses. Mazumtirdzniecības apmēri jau ir palielinājušies virs pirmskrīzes līmeņa un īstermiņā vēlme iepirkties var uzturēt labu patēriņa aktivitāti, palielinot arī cenu spiedienu.

"Ilgākā termiņā patēriņa un arī cenu izmaiņas diktēs apstākļi darba tirgū un algās, kas varētu nākamgad strauji atgūties. Tas atkal uzsildīs inflāciju, īpaši pakalpojumu cenas," atzīmēja Gašpuitis.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka pandēmijas ekonomiskās ietekmes skarbākā daļa ir pārvarēta un arī patēriņa cenas gada laikā atkal ir pieaugušas.

"Deflācija gan uz brīdi atgriezīsies, ja augustā būs šim mēnesim raksturīgais cenu kritums, kam nekur nevajadzētu pazust - laika apstākļi ir bijuši lauksaimniecībai labvēlīgi, to var veicināt arī eiro kursa pieaugums. Tas jau ir redzams degvielas uzpildes stacijās, kur cenas atkal samazinās, kaut naftas cenas lēnām pieaug. Pēc tam sekojošā pusgada laikā gada inflācija turēsies tuvu nullei, dažas procenta desmitdaļas uz vienu vai otru pusi no tās," sacīja Strautiņš. 

Viņš arī norādīja, ka koronavīrusa krīzes akūtākā fāze tiek pārvarēta, ražošana un tirdzniecība aug, kā arī bezdarbs ir sācis samazināties, taču par rudeni bažas pieaug - ir acīmredzami, ka vīruss nesnauž un neļaus šogad atgriezties pie pilnīgi normāla dzīves ritma. 

"Ja šobrīd jeb trešajā ceturksnī ekonomika strauji atgūstas pēc krituma otrajā ceturksnī, un tā varētu atgūt ap pusi iepriekšējā periodā zaudētā, tad šobrīd būtu riskanti minēt, uz kuru pusi iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu mainīsies ceturtajā ceturksnī. Skaidrs ir tikai tas, ka lejupvērsto faktoru ietekme uz cenu līmeni joprojām būs spēcīga. Šogad viss mainās tik strauji, ka pat dati, kurus parasti mēdz dēvēt par "apsteidzošajiem", netiek līdzi notikumu gaitai. Jaunākie pieejamie noskaņojuma dati (jūlija sākumā veiktās aptaujas) rāda situācijas uzlabošanos, bet šobrīd jau atkal ir pamats kļūt piesardzīgākam par tuvāko nākotni. Var sagaidīt, ka maijā sākusies ekonomikas temperatūras celšanās turpināsies augustā, taču jau septembrī ekonomiskos procesus raksturojošās līknes jau atkal var pagriezties uz pretējo pusi," klāstīja Strautiņš.

Pēc "Luminor" ekonomista teiktā, šogad Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 0,4% apmērā.

Viņš arī minēja, ka uzņēmēju un patērētāju aptaujās sniegtais vērtējums par inflāciju turpmākajos mēnešos rāda, ka viņi sagaida cenu stabilitāti vai ļoti lēnu pieaugumu, tātad tuvošanos normālai situācijai, to nesasniedzot. Mazumtirgotāji, kuriem varētu būt visprecīzākā nojausma par to, kas notiks ar patēriņa cenām, gaida lēnu cenu pieaugumu - viņu inflācijas gaidu indeksa vērtība jūlijā bija 10,8 punkti, bet vēsturiski vidējais līmenis ir 19,6 punkti. Arī patērētāju inflācijas gaidu indeksa vērtība ir apmēram puse (12,6) no vēsturiski vidējā (26,9). Savukārt ražotāji sagaida, ka tuvākajā laikā cenu līmenis būtiski nemainīsies, bet viņu galvenie tirgi ir ārpus Latvijas.

Strautiņš norādīja, ka situāciju Latvijas ekonomikā un darba tirgū atspoguļojošā pakalpojumu gada inflācija jūlijā (1,6%) jau pieauga salīdzinājumā ar Covid-19 ēras zemāko punktu jūnijā (1,3%), bet nepārtikas preču cenas, kas lielā mērā atspoguļo izejvielu tirgos notiekošo, jūlijā gada laikā samazinājās par 1,6%, kamēr maijā gada deflācija bija pat 4,5%. Kopējā indeksa izmaiņas pozitīvā teritorijā jūlijā palīdzēja atgriezt arī pārtika, kuras gada inflācija pieauga no 1% līdz 2,8%. To lielā mērā nosaka gaļas izstrādājumu cenas, kas bija par 5,4% lielāks nekā pirms gada, kas šķiet sīkums, zinot, ka Ķīnā šo produktu cenas augušas par 61%. Par 16,8% dārgāki nekā pirms gada bija augļi.

"Starp cenām, kur pandēmijas ietekme redzama ļoti tieši, jāmin arī īres cenas. Ja vēl februārī gada laikā tās auga par 5%, tad jūlijā tās bija par 4,6% zemākas. Par 3% lētāki bija pasažieru pārvadājumi, bet par 11% - viesnīcu pakalpojumi. Negaidīti ātri beidzās apģērbu cenu deflācija, tās aprīlī-jūnijā samazinājās gada laikā, taču jūlijā jau pieauga par 3%. Tas nedaudz pārsteidz, jo noliktavas Eiropā ir pilnas ar neizpārdotiem apģērbiem, kas rada nopietnas bažas ražotāju vidū," klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka samazinās enerģijas cenas - jūlijā tās gada laikā saruka ne tikai degvielai, bet arī visiem galvenajiem mājokļos patērētās enerģijas veidiem, proti, elektrībai, gāzei, cietajam kurināmajam un kopš jūlija arī siltumam.

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minēja, ka inflācija jūlijā ir kārtējais signāls par salīdzinoši strauju Latvijas un arī globālās ekonomikas atkopšanos no Covid-19 šoka.

Viņš arī atzīmēja, ka faktiski cenu statistikā Covid-19 šoka ietekme šobrīd izteikti ir redzama vairs tikai viesnīcu cenās, kuras jūlijā bija par 10,9% zemākas nekā gadu iepriekš un domājam vēl ilgāku laiku nesasniegs iepriekšējo līmeni.

"Latvijas ekonomikas kritums šogad noteikti būs mazāks nekā gaidīts pavasara mēnešos un to redzam arī patēriņa cenās. Deflācijas Latvijā šogad noteikti nebūs un ir diezgan ticami, ka cenu pieaugums šogad pārsniegs 0,5%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā atkal varētu pārsniegt 2%. Tomēr līdzīgi kā ar ekonomikas prognozēm ar patēriņa cenu dinamika lielā mērā būs atkarīga no Covid-19 vīrusa tālākās izplatības ne tikai pie mums, bet arī pasaulē kopumā," sacīja Āboliņš.

Viņš arī atzina, ka daudz grūtāk šobrīd ir prognozēt inflācijas tendences ilgākā termiņā. 

"Fiskālo un monetāro stimulu apmērs pasaulē šogad ir ļoti liels, un naudas apmērs strauji aug. Tas var radīt bažas par straujākas inflācijas risku turpmākajos gados, taču, manuprāt, šāds risks joprojām ir zems. Gan Latvija, gan citas valstīs ir pieaudzis bezdarbs un tas mazinās spiedienu uz algām, kas savukārt bremzēs patēriņa cenu kāpumu pakalpojumu nozarēs. Arī preču cenām strauji augt nevajadzētu, jo pasaules ražošanas sistēma pēc nelieliem satricinājumiem pavasarī darbojas gana efektīvi. Taču, ja apjomīgie ekonomikas stimuli tiks turpināti ilgāk nekā nepieciešams ekonomikas atveseļošanai, tad turpmākajos gados nevaram izslēgt arī lielāku inflāciju nekā esam raduši redzēt pēdējos gados," atzina Āboliņš.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 0,5%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 1,4%.

Uz augšu
Back