Covid-19 krīzes sekas Igaunijas biznesā un ko Latvija var mācīties digitalizācijas jomā

Hedi Mardiso un Kalle Pallings

FOTO: Publicitātes foto

Par Covid-19 krīzes sekām ir daudz runāts Latvijas kontekstā. Taču kā ar šo krīzi tiek galā mūsu kaimiņvalstī Igaunijā? Par to intervijā portālam TVNET stāstīja Igaunijas uzņēmuma “Cachet” dibinātāji Hedi Mardiso un Kalle Pallings. Viņu vadītais uzņēmums Latvijā darbu sāka tieši Covid krīzes laikā.

- Kā dzima ideja par “Cachet” dibināšanu?

Hedi Mardiso (H.M.): Man un Kallem ir līdzīga izpratne par to, ka nākotnē daudz kas mainīsies. Cilvēki par sevi atstāj daudz datu, taču pašlaik tie netiek izmantoti tā, lai būtu iespējams gūt kādu nozīmīgu labumu. Mums ir bijušas daudzas diskusijas, tieši tāpēc secinājām, ka apdrošināšana ir tā joma, kur liela nozīme ir datiem. Tāpat arī jūtam, ka ir nepieciešama personiskāka pieeja cilvēkiem, ņemot vērā viņu atstātos datus. Nozīmīgi ir izprast to, kas notiek tā saucamajā piepelnīšanās ekonomikā (gig economy), kurā trūkst personalizētu apdrošināšanas produktu piedāvājumu.

Piemēram, “Bolt” taksometru vadītāji var strādāt gan visu dienu, gan atsevišķas stundas dienā. Līdz ar to mēs tirgū redzējām jaunu iespēju, un mēs to izmantojām. Igaunijas tirgū redzējām, ka “Uber”, “Bolt” un “Yandex” taksometru vadītāji maksāja pārlieku daudz naudas par apdrošināšanu – it īpaši tie, kas strādāja pāris stundas dienā, kā studenti, skolotāji vai citu profesiju pārstāvji, kas vienkārši piepelnās, strādājot par taksistiem. Viņiem gan bija jāmaksā pilna maksa par taksometra apdrošināšanu, un mēs redzējām, ka to var darīt daudz citādāk.

Kalle Pallings (K.P.): Es savā iepriekšējā darbībā esmu saistīts ar politiku, jo vienā no iepriekšējiem sasaukumiem biju Igaunijas parlamenta deputāts. Tajā laikā notika dažādas reformas tieši e-pārvaldes jomā un tika ieviestas dažādas inovatīvas sistēmas. Igaunija bija viena no pirmajām valstīm, kas sāka regulēt tādas platformas kā “Uber”.

Tomēr – kā jau Hedi skaidroja, šīm platformām bija nepieciešami vēl papildu pakalpojumi, un viens no tiem bija apdrošināšana. Tas attiecas arī uz dažādiem citiem mobilitātes pakalpojumiem. Ja mums nav pozitīva grūdiena piepelnīšanās un dalīšanās ekonomikas atbalstam, tad mēs īsti nevaram ietekmēt mobilitātes sektoru tādā veidā, kā to varētu. Līdz ar to uz ielām var būt pārāk daudz mašīnu, un tas savukārt var negatīvi atsaukties uz klimata pārmaiņām.

Tas viss ir savstarpēji saistīts. Pašlaik mēs redzam, ka arī apdrošināšanas kompānijas saprot to, ka cilvēki vēlas dalīties, cilvēki sadala savu dienu starp vairākām darba vietām, un nākotnē lielāka loma būs pašnodarbinātībai. Mēs tam ticam, tāpēc arī sākām “Cachet”.

- Jums abiem ir liela pieredze IT jomā, banku sektorā, politikā, komunikācijās... Kā šī pieredze tik atšķirīgos sektoros palīdz, vadot “Cachet”?

K.P.: Jo dažādāki mēs esam, jo vairāk savienoti esam un vairāk pieredzes mums ir, ko lietot esošajā darbā. Mums ir gara vēsture, strādājot dažādos sektoros, un tas ir mūsu kompānijas un komandas galvenais spēks. Tas ļauj mūsu uzņēmumam sasniegt jaunus tirgus un sniegt lielu labumu piepelnīšanās ekonomikas sektoram kopumā.

H.M.: No manas pieredzes banku sektorā un IT jomā es varu vieglāk izprast, kā šīs lietas darbojas, un ir vieglāk saprast lielāku kompāniju procesus, tāpat arī izprast, kā bankas strādā pie savu klientu izpratnes, kā efektīvi izmantot datus, kā arī, ņemot vērā datus, izstrādāt klientiem piemērotus pakalpojumus. Protams, mums ir svarīgi, un mēs arī varam viegli sadarboties un pat palīdzēt lielākām kompānijām, sniedzot mazāk izplatītus, taču arī ļoti svarīgus produktus.

- Kādi ir “Cachet” plāni Latvijas tirgū?

K.P.: Mēs esam šeit, lai piepelnīšanās ekonomikas dalībnieki varētu ieekonomēt naudu, lai viņiem ir nepieciešams mazāks starta kapitāls, lai varētu nodrošināt savu pakalpojumu sniegšanu, esot “Bolt” vai ‘Yandex” taksometra vadītājam. Nākotnē mūsu pakalpojumi attieksies arī uz ēdiena piegādes platformām, kā arī koplietošanas auto jomu. Līdz ar to mūsu ideja ir tāda, ka tiem, kas nodrošina pakalpojumus īsu vai nestandarta laiku, tas palīdz labāk plānot savu laiku.

Tāpēc nav nepieciešams strādāt 25 stundas nedēļā, lai tikai samaksātu par sava auto apdrošināšanu. Mēs gribam veidot savu produktu tā, lai cilvēks, kas savus pakalpojumus sniedz dažas stundas dienā, nevis pilnu darba dienu, maksā par apdrošināšanu atbilstoši nostrādātajām stundām, nevis pārmaksā.

H.M.: Padomājiet, ja, piemēram, ir cilvēks, kas strādā pamatdarbā. Viņš pārvadā pasažierus stundu pirms darba un stundu pēc darba. Viņam tās būs divas stundas dienā. Kāpēc šādam cilvēkam, kas brauc tik neilgu laiku dienā, ir jāmaksā tikpat daudz, cik taksistam, kam tas ir pamatdarbs? Tā ir ideja, ko cenšamies īstenot arī Latvijas tirgū. Un. ņemot vērā iegūtos datus, mēs varam cilvēkiem piedāvāt viņiem paredzētu pakalpojuma piedāvājumu, un ļaut maksāt par apdrošināšanu, nepārmaksājot par nesaņemtu pakalpojumu.

- Igaunija ir viena no digitalizētākajām valstīm pasaulē. Kas ir ļāvis sasniegt tik daudz šajā jomā un ko Latvija varētu mācīties no tā?

K.P.: Es gan gribētu uzslavēt Latviju, jo mums ir ļoti lieliska sadarbība ar latviešu kolēģiem. Daudzos gadījumos mēs jūtam, ka Latvijas partneri strādā ātrāk, un jūsu elektroniskie servisi ir attīstītāki nekā mūsu.

Tam gan ir viens izskaidrojums. Protams, Igaunija digitālās reformas sāka krietnu laiku agrāk un Latvija mazliet vēlāk, sekojot Igaunijas piemēram. Taču, ja tu sāc reformas vēlāk, tad jau ir dažādas labākas tehnoloģijas, ko reformu procesā izmantot. To mēs arī pieredzam saistībā ar Latviju. Arī jums ir ticība, ka tehnoloģijas var ievērojami uzlabot un atvieglot dzīvi, taču skaidrs, ka situācija nekad nav perfekta, jo tehnoloģijas ir jāpārvalda. Būtībā mēs varam teikt tikai labus vārdus par Latvijas elektroniskajiem servisiem un kopējo sadarbību.

HM: Latvijai un Igaunijai ir jau trīs nelielo IT uzņēmumu paaudzes, kas ir cieši sadarbojušās. Pirmā paaudze bija tā, kura vēl apguva internetu un tā sniegtās iespējas, otrā paaudze - tā, kas spēja interneta sniegtās iespējas izveidot par dažādiem pakalpojumiem, un trešā paaudze ir pašlaik – dažādi jaunuzņēmumi, kas piedāvā dažnedažādas iespējas, kas saistītas ar tehnoloģijām.

Ir jāņem vērā, ka gan Igaunijā, gan Latvijā šīs sabiedrības ir ļoti mazas, un mēs cieši strādājam kopā un zinām viens otru. Tieši IT sektorā mums ir izveidojusies cieša komūna, kurā palīdzam viens otram un atbalstām.

1

Mikroblogošanas vietnē Twitter to pazīst, lietojot tēmturi #EstonianMafia.

KP: Jaunuzņēmumu sabiedrībā ir vērojams liels savstarpējais atbalsts, taču tas ir veidojies vēl no “pirmās – interneta paaudzes”, kad bija cieša sadarbība arī ar valsts iestādēm, tāpēc Igaunijā šajā sadarbības procesā bija jāiesaistās arī privātajam sektoram, radot jaunas inovācijas.

Tieši šī ciešā sadarbība starp uzņēmumiem, valsti un sabiedrību ir galvenais veiksmes faktors. Arī Izraēlā ir laba sadarbība starp valsti, universitātēm un kompānijām, kas arī ir ļoti līdzīga Igaunijas piemēram. Tieši to es arī uzskatu par veiksmes stāstu.

- Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi no mums sāka strādāt attālināti. Kā šī pandēmija var palielināt digitalizācijas progresu kopumā?

H.M.: Es domāju, ka pandēmija jau ir palīdzējusi palielināties digitalizācijas lomai. Nedomāju, ka ir kāda kompānija, kam nebija jādomā par to, kā kaut kādus procesus digitalizēt, lai izdzīvotu. Mums pirms Covid krīzes bija vairāki digitalizācijas piemēri. Daudzās valstīs, pateicoties procesu digitalizācijai, mainījās izpratne par darbu kā tādu – pieauga dažādu piepelnīšanās darbu loma, piemēram, ēdienu piegādē.

Covid noteikti palīdzēja īstenot šos procesus, un arī kompānijām lika pārvērtēt savu darbību, iemācoties strādāt attālināti.

Covid situācija, protams, nav laba, taču tā ir ļāvusi ilgtermiņā ieviest labas pārmaiņas, tādējādi mainot cilvēku dzīvi arī pēc pandēmijas.

1

K.P.: Tas noteikti dos labu grūdienu nākotnes darbam un dzīvesveidam. Būs iespējas radīt dažādus jaunus pakalpojumus, kas nepieciešami cilvēkiem ar nenormētu darba laiku. Tādējādi cilvēkam, kas dienas laikā strādā trīs vai pat četrās vietās, pieejamāki varētu kļūt dažādi apdrošināšanas un pat finanšu pakalpojumi. Tāpēc mums ir nepieciešams atbalstīt un iedrošināt kompānijas, kas rada jaunus un noderīgus pakalpojumus.

H.M.: Vēl viena interesanta doma saistībā ar Covid situāciju ir tā, ka mēs sākam pārdomāt dažādas lietas – kas tad īsti ir darba vieta, kāda nozīme darbā ir tehnoloģijām? Arī apdrošināšanas joma ir ievērojami mainījusies, un pēc pandēmijas beigām tā nebūs tāda kā pirms pandēmijas. Ir interesanti, kā lietas mainās.

- Runājot par Covid-19 krīzes sekām - cik smaga šī krīze ir Igaunijā un kā uzņēmumi tiek galā ar to?

K.P.: Es domāju, ka no biznesa viedokļa ir bijuši vairāki uzņēmumi, kas šajā krīzē saskatīja iespēju mainīties un radīt jaunus produktus. Mēs arī esam viena no tādām kompānijām. Šajā pandēmijā radās nepieciešamība pēc bezkontakta piegādēm, piemēram, ne tikai ēdiena, bet arī lielveikalu produkcijas piegādes.

Pirms tam nebija tik daudz piegādes servisu. Arī “Uber” un “Bolt” radīja dažādus piegādes pakalpojumus. Cerams, ka tas nepienāks, bet nākamajā potenciālajā Covid vilnī un nākotnē būs pakalpojumi un mūsu sniegtā apdrošināšana, piemēram, atsevišķām piegādēm. Protams, lielākie izaicinājumi ir saistīti ar ārvalstu darbaspēku, jo ceļošana pašlaik nav tik vienkārša. Tas ir izaicinājums, no kā cieš mūsu abu valstu ekonomikas.

H.M.: Ir sektori, kas katrā krīzē cieš vissmagāk, un šajā gadījumā tas ir ceļošanas sektors. Taču, kā Kalle minēja, ir iespējams radīt jaunas jomas. Tad, kad notika iepriekšējā finanšu krīze – no 2008. līdz 2010. gadam, tas bija laiks, kad tapa lielākās dalīšanās platformas un radās jauni segmenti.

Krīze ir jauna iespēja rasties pakalpojumiem, kas pēc pieciem gadiem būs tik pieprasīti cilvēku ikdienā, ka bez tiem nevarēs iedomāties cilvēku ikdienas dzīvi. Domāju, ka tas arī ir mūsu kompānijas skatījums uz pasaules norisēm. Ir jāskatās no pozitīvās puses.

1

- Kā šī krīze ir ietekmējusi jūsu uzņēmumu?

H.M.: Patiesību sakot, ietekme nav tik liela. Mums gan bija viens mēnesis, kad bija spēkā lielākie ierobežojumi, – aprīlī, kad redzējām lielu pieprasījuma kritumu pēc mūsu pakalpojumiem, jo pastāvēja liela neziņa. Pēc tam pārdošanas apjomi pakāpeniski atjaunojās. Bija vērojama interesanta tendence – apdrošināšanas pārdošanu skaits saglabājās iepriekšējā līmenī, taču samazinājās skaits, uz cik stundām apdrošināšana ņemta.

Tas nozīmē, ka cilvēki zināja, ka turpinās braukt, un arvien jauni klienti pieteicās mūsu pakalpojumiem, sniedzot taksometru pakalpojumus. Covid laikā palielinājās pieprasījums pēc elastības, un mēs to varējām sniegt.

K.P.: Tā bija laba mācība, kā rīkoties šādos apstākļos, un arī pašiem atziņas, kā strādāt un izdzīvot, strādājot no mājām. Piemēram, programmētājiem radās daudz vairāk laika, ko veltīt ģimenei, – izdevās ietaupīt laiku, jo vairs nebija jāpavada laiks ceļā - varēja uzreiz piecelties un jau pidžamās ķerties klāt darbam.

Nākotnē, kad mūsu plānos ietilpst paplašināšanās politika, mums ir daudz izdevīgāk noalgot jaunus darbiniekus, kas ir gatavi darboties attālināti. Līdz ar to mums nevajag pārcelt kādu darbinieku no Tallinas uz Londonu vai arī pašiem braukt uz turieni. Tas mūsu darbu padara daudz vienkāršāku.

Iespējams, ka tā ir viena lieta, kas kļūs par darba standartu un komunikāciju ar partneriem nākotnē. Nav nepieciešams lidot uz otru Eiropas galu, lai organizētu tikai vienu vai divas tikšanās. Lidošana vairs nav tik vienkāršs uzdevums. Ceļošana un attālinātās tikšanās iespējas ļoti pozitīvā veidā ietekmē mūsu biznesu.

- Varbūt ir kādas pozitīvas atziņas vai lietas, ko paņemt no šīs krīzes?

H.M.: Darba un privātās dzīves elastība – vairs nav obligāti jāsēž sastrēgumos. Var daudz brīvāk plānot savu laiku. Mums nevajag domāt un uztraukties par to, ka mēs nevaram aizlidot, piemēram, uz Parīzi. Tagad mēs zinām, ka cilvēks, ar ko jāsazinās, būs mājās Parīzē, un attālināti varēsim ar viņu “tikties”.

Tas ir daudz vienkāršāk. Šādas sadarbības ir daudz vienkāršākas. Ir daudz jaunas inovācijas, jo cilvēki saprot, ka šis ir laiks, kad ir iespējams radīt ko jaunu un paliekošu.

K.P.: Jā, jauni pakalpojumi ir tie, kuri krīzes iespaidā rodas un atstās ietekmi uz dažādām ekonomikas daļām. Tuvāko divu gadu laikā, visticamāk, pieaugs to cilvēku skaits, kas vēlēsies papildus piepelnīties, sniedzot dažādus pakalpojumus.

Tieši pandēmijas laikā lielākā daļa cilvēku lielveikala preču piegādes pakalpojumus izmantoja pirmo reizi dzīvē. Pat ja arī puse no viņiem vairs neizmantos šos pakalpojumus vēlāk, kaut kāda uzvedība un ieradumi mainīsies, un tas noteikti ietekmēs arī biznesu. Jaunie pakalpojumi ļauj ietaupīt laiku, un tas, savukārt, var arī atstāt pozitīvu ietekmi uz vides pārmaiņām.

“Cachet” ir apdrošināšanas tehnoloģiju (insuretech) uzņēmums, kura mērķis ir mainīt apdrošināšanas tirgu un veidu, kā līdz šim izmantoti apdrošināšanas pakalpojumi. Proti, kopbraukšanas platformu autovadītāji var ietaupīt līdzekļus, nemaksājot par laiku, kad auto tiek izmantots personīgām vajadzībām vai atrodas dīkstāvē. Risinājums ir īpaši piemērots kopbraukšanas pakalpojumu, piemēram, “Bolt” un “Yandex Taxi” autovadītājiem.

Uz augšu
Back