Pirms simts gadiem parakstītais Latvijas un Krievijas Miera līgums bija robežšķirtne Latvijas un Krievijas valstu attiecībās, kas iezīmēja mūsu valsts neatgriezenisku piederību Eiropas ģeopolitiskajai telpai, šodien uzrunājot klātesošos Miera līguma 100.gadadienai veltītajā svinīgajā pasākumā Rīgas pilī uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Kā informēja parlamenta Preses dienestā, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Miera līgums bija nozīmīgs un secīgs solis pēc Latvijas valsts nodibināšanas un uzvaras Neatkarības karā. To ļoti drīz vienbalsīgi ratificēja Latvijas Satversmes sapulce, atzīmēja Mūrniece.
Tomēr Satversmes sapulcē valdošajam optimismam par sadarbības iespējām ar Krieviju nebija lemts piepildīties, jo pēc 20 gadiem miera līgums tika rupji pārkāpts, Padomju Savienībai okupējot Latviju, pauda Saeimas priekšsēdētāja. Mūrniece uzsvēra, ka tolaik īpaši nozīmīgs bija plašais starptautiskās sabiedrības atbalsts Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politikai.
"Mūsu paaudzes politiķu un diplomātu, visas sabiedrības uzdevums ir atcerēties vēsturi, nepieļaut totalitāro režīmu paveikto noziegumu reabilitāciju.
Diemžēl Krievijas centieni pārrakstīt vēsturi, lai tā attaisnotu savu šā brīža politiku, ir kļuvusi par tendenci. Mēs redzam neslēptus Krievijas mēģinājumus apšaubīt Latvijas okupācijas faktu," sacīja Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka starptautiskās sabiedrības pienākums ir iestāties par Ukrainas un Gruzijas teritoriālās neaizskaramības un suverenitātes ievērošanu, kā arī rūpīgi sekot tam, kas notiek Baltkrievijā, kuras sabiedrība pieprasa vairāk demokrātijas.
"Šodien ir svarīgi, lai valstu divpusējās un daudzpusējās attiecības ar Krieviju attīstītos, nelokāmi ievērojot starptautiskajos līgumos nostiprinātās tiesības, cienot katras valsts suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību," uzsvēra Mūrniece.
