Valdība otrdien atbalstīja 5,1 miljona eiro piešķiršanu studentu stipendijām, kā arī palielināja minimālās stipendijas apmēru līdz 200 eiro.
Noteikumus izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kurā norāda, ka
2020./2021.mācību gadā studējošajiem minimālās mēneša stipendijas apmērs tiek palielināts no 99,60 eiro uz 200 eiro.
Palielināts arī kopējais stipendiju skaits - plānots, ka paaugstinātās stipendijas papildus varēs saņemt vēl aptuveni 743 studenti.
Jaunā norma paredz, ka
stipendijas saņems tie studējošie, kuri mācās valsts budžeta vietās.
Tie, kuri paši maksā par studijām, uz stipendijām nevarēs pretendēt. Pret šo normu iebilda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas uzskata, ka tieši tie studenti, kuri par izglītību maksā paši, ir augstākā riska kategorijā, tomēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka to nosaka Augstskolu likums.
Šim mērķim 2020.gadā paredzēts 2 040 000 eiro finansējums, savukārt 2021.gada pirmajiem sešiem mēnešiem - 3 060 000 eiro.
Noteikumi paredz, ka augstskolā stipendiju fondu izveido, paredzot katrai pilna laika bakalaura studiju programmas vietai, profesionālās augstākās izglītības programmas vietai, maģistra studiju programmas vietai un rezidenta medicīnā studiju vietai - 150,82 eiro gadā līdzšinējo 145,13 eiro vietā.
Noteikumi arī paredz, ka katrai pilna laika doktora studiju programmas vietai tiek atvēlēti 996,01 eiro gadā līdzšinējo 990,32 eiro vietā.
Vienlaikus noteikumi ir papildināti ar normu, kas nosaka, ka 2020./2021.mācību gadā studējošie bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidenti medicīnā var pretendēt uz stipendiju Covid-19 radīto ekonomisko seku mazināšanai 200 eiro apmērā mēnesī.
Minēto stipendiju piešķirs studējošajiem, kuriem Covid-19 radīto ekonomisko seku dēļ uz pieteikuma iesniegšanas dienu ir samazinājušies ienākumi un kuri nesaņem nekādu valsts sociālo pabalstu, kas paredzēts Covid-19 radīto ekonomisko seku mazināšanai. Ja studējošajiem, kuri pretendē uz minēto stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, prioritāte stipendijas saņemšanā ir invalīdam, bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, studējošajam, kura ģimenei, ar kuru viņam ir nedalīta saimniecība, uz stipendiju konkursa norises dienu piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, studējošajam no daudzbērnu ģimenes, kā arī studējošajam, kuram ir viens vai vairāki bērni.
Ministrijā skaidroja, ka, izvērtējot Covid-19 radītās sociālekonomiskās krīzes sekas un ņemot vērā Latvijas Studentu apvienības veiktās studējošo aptaujas rezultātus,
IZM secināja, ka ir pamatotas bažas par lielas daļas studējošo iespējām turpināt mācības.
Krīzes laikā ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, nelabvēlīgāka kļuvusi arī situācija darba tirgū, tāpēc stipendiju fonda palielināšana 2020./2021.mācību gadam varētu mazināt studējošo atbiruma risku.
IZM uzsvēra, ka pēc terminētā atbalsta beigām atbilstoši valsts budžeta iespējām ministrija vērtēs studējošo sociālā atbalsta nodrošinājumu.
Tāpat ministrijā akcentēja, ka
stipendiju apmērs Latvijā atpaliek no kaimiņvalstīm un Latvijā minimālā stipendija nav paaugstināta vairāk nekā 10 gadus.
Līdz šim studenti savas finansiālās problēmas daļēji risināja, paralēli studijām strādājot, taču Covid-19 radītās krīzes dēļ šīs iespējas ir mazinājušās, pauda IZM.
Savukārt esošais stipendijas apmērs var būt nepietiekams, lai noturētu augstskolās izcilākos studējošos, tāpēc IZM izstrādājusi grozījumus noteikumos par stipendijām, nākamajā studiju gadā palielinot gan minimālās stipendijas apmēru, gan kopējo saņēmēju skaitu.
IZM norādīja, ka Latvijas augstskolās kopā studē 79 388 studenti, no kuriem
41% jeb 32 787 studē par valsts budžeta līdzekļiem, bet 59% jeb 46601 par studijām maksā paši.
Tāpat tika uzsvērts, ka stipendijas pagājušajā studiju gadā saņēma aptuveni 3600 studentu, kuri studē valsts finansētajās studiju vietās.
IZM norāda, ka tās padotībā esošo augstākās izglītības iestāžu valsts finansēto studiju vietu skaits sadalās pa koledžām un augstskolām. Koledžās pirmā līmeņa studiju programmās 2474 studējošie nākamgad saņems budžeta vietas, savukārt augstskolās pirmā līmeņa, bakalaura un maģistra studiju programmās - 14 981 studējošie.
Zemkopības ministrijas padotībā esošo augstākās izglītības iestāžu valsts finansēto studiju vietu skaits būs 2456, Kultūras ministrijas padotībā esošo augstskolu valsts finansēto studiju vietu skaits - 1667, Veselības ministrijas padotībā esošo augstākās izglītības iestāžu valsts finansēto studiju vietu skaits būs 3114, savukārt Labklājības ministrijas padotībā esošo augstskolu valsts finansēto studiju vietu skaits būs 20. Kopumā tās ir 24 712 studiju vietas.
Uz stipendiju konkursa kārtībā var pretendēt studējošais, kurš noteiktajā termiņā sekmīgi nokārto nepieciešamos pārbaudījumus
un pilnībā iegūst attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu.
Latvijas Studentu apvienībā (LSA) informēja, ka studentiem Covid-19 seku mazināšanai pieejami arī citi atbalsta mehānismi. Augstskolās norisināsies prasmju un iemaņu attīstības programma, kurā par darbu līdz 20 stundām nedēļā studentam būs iespējams saņemt stipendiju 200 eiro apmērā. Tomēr šīs programmas veiksmīga darbība atkarīga arī no augstskolu iesaistes tajā un spējas nodarbināt savus studējošos, pauda apvienībā.
Tāpat plānots, ka
studenti no augusta vidus varēs ņemt studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, kas no šī gada pieejami bez papildu galvotāja.
Studējošā kredīta maksimālais apmērs ir 80% no minimālās mēnešalgas, kas šobrīd ir 344 eiro, savukārt studiju kredītu varēs saņemt pilnas studiju programmas maksas apmērā. Kā norāda LSA, kredītus pagaidām pieteikusies izsniegt tikai "Swedbank".