Vai Putins militāri atbalstītu Lukašenko? (39)

Vai Krievija varētu lietot militāru spēku Lukašenko atbalstam?

Livdanska norāda, ka Krievija pagaidām ietur salīdzinoši nogaidošu pozīciju. Iespējams, ka Putins pats gaida, kamēr Lukašenko tiks galā ar sasāpējušo situāciju, un tad potenciāli piedāvās kādus tālākus attīstības scenārijus. Tomēr tādā gadījumā, ja protesti nenorimstas, Krievija varētu nākt palīgā un palīdzēt Lukašenko protestus apspiest. Tad paveras kāds cits, svarīgāks jautājums – ko Krievija par to vēlēsies pretī? Iespējams, ka šāda scenārija gadījumā Krievija varētu izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju, lai rastu tās piekrišanu abu valstu ciešākas integrācijas projektam. Tas tad Baltkrieviju tiešā veidā padarītu atkarīgu no Krievijas. Iespējams, ka utopiskā scenārijā varētu runāt arī par vienotu valsti. Jebkurā gadījumā Krievija notiekošo Baltkrievijā ļoti aktīvi vēro.

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs norāda, ka pagaidām situācija Baltkrievijā attīstās Krievijai diezgan izdevīgi un Lukašenko pozīcijas pagaidām ir stabilas.

Līdz ar to nav īpašas nepieciešamības piedāvāt militāru palīdzību. Savukārt, ja Lukašenko režīms saļodzīsies, tad Krieviju no militāras intervences varētu atturēt kāds cits faktors. Šajā gadījumā runa ir par Krievijas iedzīvotāju nevēlēšanos iesaistīties jaunos konfliktos. Tāpat Maskavai nav izdevīgi izraisīt jaunu pretreakciju no Eiropas Savienības un ASV.

Vai Baltkrievijā varētu sākties pilsoņu karš?

Bikovs pauž viedokli, ka, visdrīzāk, šāds scenārijs realizēties nevarētu. Tomēr ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ļoti Lukašenko režīms spēs dozēt pret tautu vērsto vardarbību. Piemēram, Ukrainas revolūcijas laikā prezidenta Janukoviča nesamērīgā spēka lietošana mudināja ielās iziet arvien vairāk cilvēku. Iespējams, ka Lukašenko ir mācījies no Janukoviča negatīvās pieredzes.

Livdanska savukārt uzskata, ka Baltkrievijas opozīcijas pašreizējā līdere Svetlana Tihanovska ar savu aizbraukšanu no valsts ir atstājusi protestētājus bez varas centra. Protesti tagad norisinās daudz spontānāk un nefokusētāk. Tas savukārt samazina demonstrāciju spēku un iespēju, ka ap viņu varētu vienoties tauta.

Kāpēc Tihanovska aizbrauca no valsts?

Livdanska atgādina, ka Tihanovska savu ceļu uz prezidenta amatu sāka pēc tam, kad Baltkrievijas varas iestādes apcietināja viņas vīru. Savukārt pēdējās dienās varas iestādes draudēja viņai ar bērnu atņemšanu. Pēc šiem draudiem viņa pieņēma lēmumu, ka bērnus nosūtīs drošībā uz kādu no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr aiz cieņas pret vīru un Baltkrievijas tautu kopumā viņa nolēma nenokāpt no politiskās skatuves. Lietuva kā patvēruma vieta tika izvēlēta tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ – tā ir tuvāk. Turklāt starp abu valstu sabiedrībām ir diezgan labas attiecības.

Vai Lukašenko pakļautās Baltkrievijas drošības iestādes varētu sākt šķelties?

Pašreizējo protestu ietvaros daudzos gadījumos ir bijis redzams, ka Baltkrievijas drošībnieki atsakās vērsties pret demonstrantiem un to priekšā noliek savus vairogus. Tāpat arī Centrālās vēlēšanu komisijas vēlēšanu novērotāji daudzos gadījumos stāsta par reālo situāciju saistībā ar vēlēšanu viltošanu.

Livdanska norāda, ka gadījumā, ja šāda iekšējā pretestība Lukašenko varai turpināsies, viņa pozīcijas tiks apdraudētas līdz tādam līmenim, ka sabiedrība varētu viņu gāzt.

Šeit viņam par sliktu spēlē fakts, ka Lukašenko ir atkarīgs no viņam pakļautajām drošības iestādēm, nevis otrādi. Pagaidām gan tas viss ir tikai atsevišķu gadījumu līmenī.

Kāpēc Lukašenko lieto spēku? Vai izdevīgāk nebija ļaut, lai protesti norimst paši par sevi?

Livdanskasprāt, Lukašenko vardarbības solim gatavojās jau ilgi pirms vēlēšanām. Atšķirībā no viņa pretiniekiem Babariko, Tihanovskas un citiem, kuri pirms balsojuma vērsās pie tautas, Baltkrievijas diktators vērsās pie valsts drošības struktūrām. Tāpat arī savā retorikā Lukašenko bieži atsaucās uz ārējo apdraudējumu Baltkrievijas suverenitātei. Tas simbolizēja valsts attīstības ceļu pretestības gadījumā.

Lukašenko nākamais termiņš – sarežģītākais līdz šim

Abi pētnieki piekrīt tam, ka gadījumā, ja Lukašenko izdosies saglabāt savu varu, viņa nākamie valdīšanas gadi būs ļoti sarežģīti.

Viņam ļoti liela enerģija būs jāvelta tam, lai saglabātu politiskās elites (galvenokārt, drošības struktūru) atbalstu. Šīs drošības struktūras nedrīkst viņu redzēt kā cilvēku, kuru varētu vienkārši aizstāt. Pretējā gadījumā viņš varu zaudēs ļoti ātri. Tāpat Lukašenko būs nepieciešams veikt vairākas fasādes reformas, kuras radītu ilūziju par lielāku demokrātiju Baltkrievijā. Livdanska atgādina, ka prezidenta bieži izmantotas zāles ir politieslodzīto atbrīvošana. Bikovs norāda, ka iespējamas būtu arī izmaiņas valdībā un valsts konstitūcijā, kuras noteiktu vēlēšanu kārtību.