Aprēķināts, cik lielus zaudējumus Baltkrievijas ekonomika cietusi interneta atslēgumu dēļ (2)

Interneta atslēgums, kas noticis prezidenta vēlēšanu un pēc tam sekojošo protestu laikā, Baltkrievijas ekonomikai izmaksājis 56,4 miljonus dolāru dienā.

Kā liecina grupas “NetBlocks” servisa COST dati, zaudējumi ir saistāmi ar banku digitālo versiju, taksometru pakalpojumu, maksājumu karšu, tīmekļa tirdzniecības un citu nozaru darba pilnīgu apturēšanu. Kopējais zaudējumu apjoms tiek skaidrots ar to, ka interneta blokādē izmantota tīmekļa filtrēšanas sistēma DPI (Deep Packet Inspection). Kā norāda “Financial Times”, atsaucoties uz “NetBlocks”, vairāki ārvalstu resursi, kas vispār nav saistīti ar Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, piemēram, “Walmart” un “Disney” mājaslapas, tika apzināti bloķēti, lai “radītu iespaidu par pēc iespējas masveidīgākām tehniskajām problēmām”. Kopumā Baltkrievijā tika bloķētas vairāk nekā 10 000 mājaslapu.

DPI tehnoloģija tiek izmantota tādās valstīs kā Ķīna un Irāna, lai cenzētu interneta datu plūsmu. Tāpat šī pati tehnoloģija tiek izmantota arī Krievijā, kas testē “suverēno internetu”. Tiek norādīts, ka šī sistēma spēj atšķirt datu plūsmu pēc vairākiem tipiem, piemēram, pēc datu plūsmas var noteikt, vai tiek izmantotas ziņapmaiņas “Telegram” datu paketes, vai, piemēram, video serviss “YouTube”.

“Financial Times” norāda, ka 2018. gadā Baltkrievija DPI iekārtu iegādē iztērēja vairāk nekā 2,5 miljonus dolāru. Tiesa gan, “Baltkrievijas varasiestādes nebija tik gudras kā Krievijas varas pārstāvji”. Kā norādīja “Interneta aizsardzības biedrības” pārstāvis Mihails Klimarevs, Maskavā internets tika atslēgts tikai atsevišķās vietās, lai neļautu protestējošajiem koordinēt savas darbības.

“Baltkrievijā notiekošais liecina, ka Lukašenko režīms nerūpējas par savu tautu un ekonomiku,” sacīja Klimarevs.

Par traucējumiem interneta darbībā Baltkrievijas iedzīvotāji sāka ziņot jau svētdienas rītā – tieši prezidenta vēlēšanu dienā. Populārākās mājaslapas, sociālie tīkli, ziņapmaiņas programmas, kā arī neatkarīgo mediju mājaslapas darbojās ar traucējumiem vai vispār nebija pieejamas.

“Telegram” dibinātājs Pāvels Durovs paziņoja, ka Baltkrievijā internets “reizēm var pilnībā atslēgties”, tādēļ šis serviss izmantoja dažādus cenzūras apiešanas rīkus, lai tas būtu pieejams Baltkrievijas iedzīvotājiem.

Interneta darbība Baltkrievijā tika atjaunota vien trešdien. Vietējā Sakaru un informācijas ministrija paziņoja, ka “nozīmīgi traucējumi interneta pieejā” tika novēroti no 9. līdz 11. augustam. Tāpat interneta pakalpojumu sniedzējiem tika ieteikts pārrēķināt abonentmaksu saviem klientiem. Trīs dienas ar traucējumiem, pēc “NetBlocks” aprēķiniem, Baltkrievijas budžetam var izmaksāt ap 170 miljoniem dolāru.

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko interneta darbības traucējumus skaidroja ar to, ka “to koordinē spēki ārzemēs”. Valsts oficiālais sakaru operators “BelTelekom” paziņoja, ka no 8. augusta tika fiksēts “būtisks interneta plūsmas pieaugums, kas fiksēts no ārējām IP adresēm”, tāpat novēroti arī dažāda mēroga kiberuzbrukumi. Tajā pašā laikā “Forbes” aptaujātie eksperti uzskata, ka Baltkrievijas interneta blokāde no ārzemēm ir maz ticama vai pat neiespējama.

Tiek vēstīts, ka Baltkrievijas iedzīvotāji jau vairākas dienas pēc kārtas iziet protesta akcijās pret prezidenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju. Pirmajās trīs protestu dienās Baltkrievijas policija aizturējusi vairāk nekā 6000 cilvēku. Tāpat tiek ziņots, ka vairāku spēka struktūru darbinieki ir nolikuši savas pilnvaras, atsakoties pildīt varasiestāžu pavēles.