Kultūras jomā Rīgas deputātu kandidāti sola uzlabot pašvaldības sadarbību ar valsti, risināt kultūrpieminekļu jautājumu, padarīt Rīgu par "kultūrpolitiski gudru pilsētu", kā arī padarīt to zaļāku, šādas apņemšanās šodien izskanēja Imanta Ziedoņa bibliotēkas rīkotajās politiķu debatēs par kultūras tematiku.
Šodien Ziedoņa bibliotēkas komanda aicināja uz diskusiju sešu vadošo partiju pārstāvjus, lai runātu par Rīgas pilsētas attīstības plāniem kultūras jomā. Sarunā "Gods kalpot Rīgai" pārstāvēja Ausma Cimdiņa un Irina Vītola, apvienību "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienību - Einārs Cilinskis, "Jauno Vienotību" - Ints Dālderis, Jauno konservatīvo partiju - Jānis Ozols un Dāvis Stalts, savukārt "Attīstībai/Par!" un "Progresīvos" - Aigars Bikše. Partijas "Saskaņa" pārstāvji uz ielūgumu neesot atbildējuši.
Cimdiņa uzsvēra, ka pēdējos gados Rīgai esot ļoti nodarīts pāri, ka "pat laucinieki vairs negrib uz Rīgu braukt". Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Rīga ir ļoti skaista pilsēta un, viņasprāt, tai jākļūst zaļai un kultūrpolitiski gudrai. Viņa klāstīja, ka "Gods kalpot Rīgai" nesamazinās līdz šim kultūrai atvēlēto finansējumu, kas esot 21 miljons eiro, kā arī solīja turpināt jau iesāktās programmas.
Bikše savukārt uzsvēra, ka nākamo piecu gadu laikā svarīga ir apkaimju attīstība. "Svarīgi iedibināt, ka Rīgā nav tikai uz centru vērsta kultūras dzīve, bet turpināt iesākto un ieklausīties apkaimju aktīvistu viedoklī," pauda "Attīstībai/Par" un "Progresīvo" pārstāvis. Viņaprāt, Rīgā esot pārāk maz piemiņas vietu sievietēm, kā arī ielu nosaukumos esot ļoti maz sieviešu vārdu, kas atspoguļojot "pilsētas kultūras kontekstu" jeb to, kā novērtē cilvēku vietu.
Rīgā ļoti lielu potenciālu saskata "Jaunās Vienotības" pārstāvis, kurš uzskata, ka četru gadu laikā Rīga varētu izvirzīties par vienu no Eiropas kultūras metropolēm, kā, piemēram, Stokholma un Helsinki. Rīga pat varētu pārspēt iepriekš nosauktās pilsētas, uzskata Dālderis, uzsverot, ka sākotnēji jāuzlabo pašvaldības komunikācija ar valdību, kas atrisināšot virkni jautājumu, tostarp, kultūras pieminekļu jautājumu.
"Strīds par to, kurš uzturēs pieminekļus, pastāv gadiem, un beidzot tas sāk risināties," teica Dālderis, atzīmējot, ka tas esot uzskatāms par "apkaunojumu visiem".
Deputāta kandidāts atzīmēja, ka, viņaprāt, Rīgā nepieciešams savs vēstures muzejs, savs profesionālais teātris, savs pūtēju orķestris un profesionālais simfoniskais orķestris, kas nepiederētu valstij, bet pašvaldībai.
Cilinskis norādīja, ka nākamo piecu gadu laikā Rīgā būtu jāsakārto jautājums par nacionālo koncertzāli un kultūras pieminekļiem, kā arī jāpabeidz Mežaparka estrāde. Tāpat, viņaprāt, jāsāk darbs Doma baznīcā, kurai esot problēmas ar pamatiem, kā arī jāpadara to pieejamu cilvēkiem ar invaliditāti.
Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Dāvis Stalts stāstīja, ka viņa pārstāvētās partijas vīzija balstoties uz kultūras cilvēku "regulāro vīziju". Viņš stāstīja, ka partija atbalstītu daudzu dažādu mūzikas žanru koncertus, kuri notiek bāros, klubos un citās kultūrvietās, bet kuri notiek uz tāda kultūruzņēmējdarbības pamata, kad "mākslinieki subsidē no saviem neesošajiem līdzekļiem to, lai citi saņemtu šo kultūras devu".
Tāpat Stalts norādīja, ka uzskata salūtu par novecojušu parādību, ko var aizvietot ar kvalitatīvākām un baudāmākām mākslas aktivitātēm, piemēram, audiovizuāliem šoviem, kas izmaksu ziņā esot lētāk. Partijas pārstāvis arī apgalvoja, ka redz attīstību Uzvaras laukumā, piemēram, izvietojot tur laikmetīgās kultūras telpu, vai, iespējams, mainot tā nosaukumu.
Arī Cilinskis atzīmēja, ka atbalstītu ideju par salūtu atcelšanu, kā arī viņš teica, ka atbalstītu mazāku skaitu lielo bezmaksas koncertu, kas ļautu šo finansējumu novirzīt apkaimju projektiem un alternatīvās kultūras projektiem.
Dālderis norādīja, ka, esot pie varas, nerīkotu krievu popmūzikas bezmaksas koncertus, bet piešķirtu lielāku finansējumu kultūras pasākumiem apkaimēs.
Kā vēstīts, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām reģistrēti 15 politiskie spēku kandidātu saraksti.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva problēmas atkritumu apsaimniekošanā. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.
Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16.aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rīkošanu augusta izskaņā.
