/nginx/o/2020/08/14/13273241t1h4509.jpg)
Zinātnieki laboratorijas pelēm identificējuši jauna veida garšas šūnu, kas atšķirībā no citām garšas šūnām spēj uztvert rūgtu, saldu, skābu un tā saucamo “umami” garšu.
Viens no pētījuma autoriem izdevumam “Newsweek” pastāstīja, ka labāka sapratne par to, kā darbojas garšas kārpiņas un šūnas, var padarīt ēdienu garšīgāku, kā arī palīdzēt cilvēkiem, kuri sirgst ar noteiktām kaitēm.
Garšas kārpiņās ir trīs garšas šūnu veidi: I palīdz citām šūnām; II uztver rūgtu, saldu un “umami” garšu (līdzinās sojas mērces garšai); III reaģē uz skābu un sāļu garšu.
Zinātniskajā žurnālā “PLOS Genetics” publicētā pētījuma autori laboratorijas pelēm atklāja jaunu, “ļoti plaši noregulētu” III veida šūnu apakškopu. Tā spēj uztvert rūgtu, saldu, skābu un tā saucamo “umami” garšu, tomēr nereaģē uz sāli.
“Ir pārsteidzoši, ka mums ir individuālas garšas šūnas, kas spēj reaģēt uz tik daudziem garšas stimuliem. Kāpēc tā nereaģē uz sāli, ir mistērija,” komentēja viena no pētījuma autorēm Ketrīna Medlere.
Pētījumā zinātnieki izolēja ģenētiski modificētu laboratorijas peļu garšas šūnas. Tās atrodas garšas kārpiņās uz mēles virsmas. Pētnieku komanda arī identificēja vietu, kur garšas šūnās ir olbaltumvielas, kā arī izpētīja peļu smadzenes, lai izanalizētu, kā šūnas aktivizējas tajās.
Peles, kurām jaunā garšas šūna tika “atslēgta”, uzvedās tā, it kā nespētu sagaršot noteikto stimulu, proti, tās nevairījās dzert ūdeni, kuram zinātnieki bija piešķīruši nelabu garšu. Peles, kurām šī šūna darbojās, šo ūdeni atteicās dzert.
Un atšķirībā no ģenētiski nemodificētām pelēm, kas cukurūdeni dzēra kā trakas, modificētās peles tādu pašu daudzumu cukurūdens izdzēra tā, it kā tas būtu bezgaršīgs. Tas pats notika ar “umami” garšas ūdeni.
Pētnieki saka, ka sapratne par to, kā informācija no mēles nonāk smadzenēs, vēl ir visai limitēta. Daži domā, ka eksistē viena specifiska šūna katram attiecīgajam stimulam. Citi savukārt domā, ka informācija smadzenēs nonāk, kad šūnas aktivizējas specifiskā veidā, radot vajadzīgo atbildes reakciju.
Pētnieku komanda iepriekš izmantoja laboratorijas peles, lai parādītu, ka problēmas ar lieko svaru ēšanas traucējumu dēļ ir saistītas ar to, kā garšas kārpiņas nosūta signālus smadzenēm, veicinot pārēšanos.