Piecas tendences, kas neatgriezeniski mainīs pasažieru gaisa satiksmi

Pašlaik aptuveni 20 lidsabiedrības visā pasaulē ir pārtraukušas sniegt savus pakalpojumus vai arī ir paziņojušas par bankrotu. Simtiem tūkstošu lidsabiedrību darbinieku ir zaudējuši darbu vai arī atrodas dīkstāvē, saņemot dažādus pabalstus. Tūkstošiem lidmašīnu atrodas lidostu angāros, un vecākie lidaparāti – priekšlaicīgi izņemti no apgrozījuma.

2001. gada 11. septembra terorakti, 2008.-2009. gada finanšu krīze bija būtisks drauds komerciālajai aviācijai, tomēr Covid-19 krīze pārspēj abas iepriekš minētās. Daudzas no šajā krīzē gūtajām rētām aviācijas nozarei būs dziļas un saglabāsies uz visiem laikiem. Paredzams, ka pirms – Covid līmeņus komercaviācija sasniegs vien 2022. gada otrajā pusē, un tas būs vien vietējo lidojumu līmenī.

Kā būs ilgtermiņā? CNN veica iespējamo scenāriju modelēšanu, balstoties uz dažādiem ekonometriskiem modeļiem, reāllaika pasažieru plūsmu datiem un citiem faktoriem. Šajā prognozē ir iekļauts arī potenciālais otrais Covid-19 uzliesmojuma vilnis, kā laikā atkārtoti varētu tikt atjaunoti dažādi ceļošanas ierobežojumi. Tāpat prognozēs ņemts vērā, ka ap 2021. gada vidu plašākai sabiedrībai varētu būt pieejama arī koronavīrusa vakcīna.

No ilgtermiņa prognozēm izriet piecas galvenās tendences, ar ko globālā komercaviācijas nozare saskarsies tuvāko gadu laikā.

Mazāk lidsabiedrību

Bankroti un konsolidācija – tie ir iemesli, kas liks samazināties lidsabiedrību skaitam līdz 2023. gadam. Tās lidsabiedrības, kas izdzīvos Covid-19 krīzē, strādās ar daudz vienkāršākiem tīkliem, kā arī darbosies ar lielākām bāzēm un tirgiem.

Lētāki lidojumi, mazāk iespēju

Patērētājiem komerciālās aviācijas nozares sarukums nozīmēs to, ka būs mazāk pieejami lidojumi un mazāka iespēja aizlidot uz mazākām pilsētām. Respektīvi, aviokompānijas var samazināt lidojumu skaitu, lai palielinātu pieprasījumu. Tomēr šādas stratēģijas efektivitāti ietekmēs ekonomiskā neskaidrība un augsts bezdarba līmenis vairākās valstīs. Ļoti iespējams, lai atgūtos no krīzes, lidsabiedrības var piedāvāt dažādas atlaides. Tomēr tas tiešā veidā saistīts ar to, cik ātri tiks izstrādāta vakcīna vai efektīvi medikamenti pret koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.

Vairāk lidsabiedrību darbiniekiem nāksies zaudēt darbu

Ja ASV Kongresam neizdosies panākt vienošanos par jaunu atbalsta programmu lidsabiedrībām līdz 1. oktobrim, tad vairāk nekā 200 000 aviokompāniju darbinieki ASV paliks bez darba. Tas nozīmē, ka darbu vienas dienas laikā var zaudēt aptuveni trešā daļa no kopējā lidsabiedrību darbaspēka. Arī globālā mērogā sagaidāms, ka ļoti daudziem lidsabiedrību darbiniekiem būs jāatvadās no darba, jo var beigties dažādās atbalsta programmas, kas pašlaik atbalsta aviokompānijas.

Kamēr aviokompānijām ir nepieciešams samazināt izdevumus un optimizēt izmaksas, tām ir arī nepieciešams saglabāt darbiniekus, kuriem būs jārūpējas par kompāniju izaugsmi laikā, kad pasažieru lidojumu nozare sāks pilnībā atkopties no globālā mēroga krīzes.

Piloti un tehniskie darbinieki ir lieliski piemēri, kā darbinieki var palīdzēt lidsabiedrībām atgūties. Pirms pandēmijas šajās kategorijās bija vērojams darbinieku trūkums. Tomēr tagad būs iespējams īstenot arī priekšlaicīgu pensionēšanos gados vecākiem pilotiem.

Tomēr 2024. gadā atkal aviācijas nozare saskarsies ar darbinieku trūkumu tieši šajās kategorijās. Protams, ar nosacījumu, ja tajā laikā nozare būs atguvusies un sasniegusi 2019. gada līmeni.

Biznesa ceļojumi neatgūsies

Viena no svarīgākajām lietām, par ko jādomā, runājot par lidsabiedrībām, ir tieši biznesa ceļojumu segments. Šajā segmentā ir ievērojami samazinājies pieprasījums, un sagaidāms, ka līdz 2021. gada beigām biznesa ceļojumu skaits būs atguvis vien ceturto daļu no 2019. gada apjomiem.

Daudzas kompānijas šajā laikā ir iemācījušās, kā rīkoties citādāk, lai turpinātu savu biznesu, un viens no šādiem rīkiem ir videokonferences, kas lieliski aizstāj komandējumus. Kompānijām tas ļauj arī veiksmīgi ieekonomēt naudu, ja darbinieks nav jāsūta komandējumā, jo tikšanos ar ārvalstu partneri var īstenot turpat birojā – ar attālinātas sapulces palīdzību.

Līdz ar to – ar laiku, protams, biznesa ceļojumu skaits atkal augs, taču ne tik ātri kā izklaides ceļojumu skaits. Tādēļ par biznesa ceļojumu apjomu atgriešanos 2019. gada līmenī pagaidām nevar runāt. Vismaz ne pārskatāmā nākotnē.

Starpkontinentālie lidojumi atkopsies lēnām

Vēl viens faktors, kas aviācijas nozarē tuvāko trīs gadu laikā neatkopsies, ir starpkontinentālie lidojumi, respektīvi – pārlidojumi no viena kontinenta uz otru. Ņemot vērā, kādi ierobežojumi ir noteikti visā pasaulē, kas paredzēti Covid-19 izplatības mazināšanai, tie, visticamāk, saglabāsies spēkā vēl ilgāku laiku. Tā, piemēram, amerikāņi nevar ceļot, kur vien vēlas, jo lielākajā daļā pasaules viņiem ir nepieciešams pavadīt laiku karantīnā. Tas ir tādēļ, ka ASV cīnās ar ļoti lielu saslimstības gadījumu skaitu.

Vēl viens nozīmīgs faktors ir arī pašu ceļotāju attieksme. Pētījumā, kurā piedalījās aptuveni 5000 lidsabiedrību klienti, atklāts, ka lielākā daļa – 58% aptaujāto pēc pandēmijas būs gatavi lidot īsākos maršrutos savā reģionā, kamēr 6% vispār nevēlas lidot. Tikai 12% aptaujāto pauda gatavību lidot starpkontinentālajos lidojumos arī pēc pandēmijas.

Vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka pandēmija būs mainījusi veidu, kā ceļot, kā arī to, kādus galamērķus izvēlēties. Priekšroka būs tiem galamērķiem, kur ir zemāki saslimstības rādītāji un labāka situācija ar higiēnas ievērošanu. Starpkontinentālie lidojumi 2019. gada apjomus varētu sasniegt vien 2023. gada otrajā pusē.

Paredzams, ka Ķīna, Dienvidkoreja, Itālija, Norvēģija, Jaunzēlande un Grieķija spēs atjaunot 75% no 2019. gada iekšējo lidojumu pieprasījuma. Šīs valstis ir starp tām, kurām ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību, tādēļ šīs valstis redz pieprasījuma pēc lidojumiem pieaugumu. Pārējā pasaulē pieprasījums atgriezīsies lēnāk. Paredzams, ka ASV lidojumu pieprasījuma apjoms šogad sasniegs vien 40% no pērnā gada līmeņa.

Kaut arī nozares tuvākā laika perspektīva ir neskaidra, komerciālās aviācijas sarukumam noteikti sekos nākamais – izaugsmes periods. Līdzīgi tas bija arī pēc iepriekšējās krīzes, kad sākās izaugsmes un rentabilitātes periods teju desmit gadu garumā. Tiesa gan, jaunais izaugsmes periods attieksies uz aviokompānijām, kuras izdzīvos šajā krīzē...