PBLA aicina Kariņu un Rinkēviču nostāties "pareizajā vēstures pusē" un noteiktāk atbalstīt Baltkrievijas opozīciju

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde un dalīborganizācijas aicina Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) nostāties "pareizajā vēstures pusē" saistībā ar notiekošo Baltkrievijā, teikts PBLA atklātajā vēstulē sabiedrīobai.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte informēja, ka vēstule tapusi, lai paustu bažas par notikumu attīstību Baltkrievijā un vardarbību, kādu prezidenta Aleksandra Lukašenko valdība lieto pret protestētājiem, valsts iedzīvotājiem un preses pārstāvjiem.

Vēstulē uzsvērts, ka PBLA rūp arī Latvijas valdības nostāja attiecībā pret Baltkrieviju kā valsti un tajā valdošo režīmu, kas pēc "nedemokrātiskām vēlēšanām vardarbīgi vēršas pret savu tautu". Saulīte PBLA valdes vārdā aicina valdību un Ārlietu ministriju stingri vērsties pret Lukašenko režīmu un tā vardarbīgās nostājas īstenotājiem, skaidri un noteikti paust Latvijas valsts un iedzīvotāju nosodījumu notiekošajam mūsu kaimiņvalstī.

Saulīte vēstulē uzsvēra, ka šajā laikā nedrīkst stāvēt malā un klusēt ekonomisku vai politisku apsvērumu dēļ. Tāpat viņa akcentēja, ka apvienības valde atzinīgi novērtē Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas ārlietu dienestu centienus palīdzēt nostabilizēt situāciju Baltkrievijā. PBLA aicina Latviju ieņemt stingru pozīciju sankciju jautājumā gan pret prezidenta Lukašenko režīma pārstāvjiem, gan pret Lukašenko vadīto militāri rūpniecisko sektoru un paust savu nostāju Eiropas Savienības vadītāju un ārlietu ministru sanāksmēs.

Tāpat PBLA aicina Latvijas valsti noteiktāk atbalstīt demokrātisko opozīciju Baltkrievijā, morāli un, iespēju robežās, materiāli, kā arī aicināt mūsu sabiedrotās valstis darīt to pašu.

"Uzskatām, ka Latvijai jābūt drosmīgai un neļodzīgai demokrātisko principu paudējai un aizstāvētājai starptautiskajā vidē, jo tikai tā mēs nostāsimies "vēstures pareizajā pusē" un iegūsim cieņu un pateicību Baltkrievijas tautas acīs," norādīts vēstulē.

Saulīte pauž ticību, ka Lukašenko režīms Baltkrievijā drīz būs vēsturē, līdzīgi kā Viktors Janukoviča režīms Ukrainā, un Latvija varēs veidot nākotnes ekonomiskās un politiskās attiecības ar demokrātisku un draudzīgu kaimiņvalsti.

LETA jau vēstīja, ka šodien Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija publiskojusi galīgos 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus, saskaņā ar kuriem Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%.

Pēc vēlēšanu komisijas datiem, pavisam vēlēšanās nobalsojuši 5 818 956 cilvēki, iepriekšējās balsošanas laikā - 2 806 640 cilvēki. Par Lukašenko nobalsojuši 80,1% jeb 4 661 075 cilvēki, bet par Tihanovsku 10,1% jeb 588 622 cilvēki, paziņoja komisija. Pārējie kandidāti Andrejs Dmitrijevs saņēmis 1,21% balsu, Anna Kanopacka -1,67%, Sergejs Čerečeņs -1,14%. Savukārt 4,59% vēlētāju nobalsojuši pret visiem kandidātiem.

Tihanovska, Dmitrijevs, Kanopacka un Čerečeņs bija iesnieguši vēlēšanu komisijā sūdzības par vēlēšanu neatzīšanu. Komisija Tihanovskas, Dmitrijeva un Kanopackas sūdzības noraidījusi, bet Čerečeņa sūdzību tā vispār neesot saņēmusi.

Opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamajiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā cietuši vai aizturēti tūkstošiem cilvēku. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.

Uz augšu
Back