/nginx/o/2020/08/15/13276321t1he0ce.jpg)
Latvijas kartings atzīmē 60. jubileju un braucēji, kas pašos pirmsākumos ar saviem panākumiem nesa Latvijas vārdu plašajā Padomju Savienībā un Eiropā, dalās atmiņās, kā toreiz, vispārēja deficīta apstākļos, tika būvēti nepārspējami kartingi.
Raidījuma vadītājs Pauls Timrots Madonā satiks kartinga vecmeistarus, lai uzzinātu visu par šī sporta veida sākumu Latvijā – kādi bija pirmie kartingi, no kurienes nāca iedvesma to būvei, ko braucēji vilkam mugurā un kā sevi pasargāja no traumām, lai bezbailīgi startētu sacensībās. Skatītājiem būs iespēja redzēt vēsturiskos kartingus, braucēju ekipējumu un uzzināt visu par kartinga sākumposmu no šī sporta veida aizsācējiem Latvijā.
Savulaik pie braukšanas varēja tikt labākie no skrūvētājiem – braucējiem bija jāprot vīlēt, zāģēt, virpot, frēzēt un metināt, turklāt detaļas nebūt nebija pieejamas. Teodors Liepa tolaik uzbūvējis kartingu, kura rāmis svēra tikai 27 kilogramus, bet motori bijuši švaki un kartingiem tika izmantotas mazās lidmašīnu riepas.
Juris Majors ir bijis klāt pirmo kartingu izmēģinājumā 1960. gadā un tolaik uzbūvējis arī savu pirmo braucamo. Agris Staņēvičs ar kartingu braucis no 1966. gada līdz 1972. gadam, pirmo gadu tikai vīlējis savu braucamrīku, līdz ticis pie braukšanas un jau 1968. gadā kļuvis par PSRS jaunatnes čempionu.
Salīdzinot kartinga pirmsākumus ar mūsdienu sporta veidu, Vladislavs Šlēgelmilhs uzskata, ka atšķirība ir kā diena pret nakti. Savukārt Hugo Jurševskis, kurš padomju laikā kartinga latiņu pacēlis starptautiskā līmenī, uzskata, ka arī šodien kartings iet uz priekšu, bet konkurence vairs nav tik liela.
Ēriks Gasparovičs, salīdzinot pionieru cimdus, ķiveres un kombinezonus ar mūsdienu ekipējumu, parādīs, kāpēc ir jādomā par ilgtspējīgākām lietām arī autosportā.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".