Vācijas autobūves un rūpniecības sektori lielu pārmaiņu procesus sāka vēl pirms pandēmijas sākuma. Lielākā arodbiedrība Vācijā “IG Metall” uzskata, ka pēcpandēmijas situācijā tikai īsāka darba nedēļa palīdzētu novērst masveida atlaišanas autobūves nozarē, raksta “Deutsche Welle”.
Arodbiedrība, kurā ir vairāk nekā 2,3 miljoni biedru, ar četru darba dienu nedēļas ideju ir nākusi klajā pirms nākamās kolektīvo pārrunu kārtas, kas notiks nākamā gada sākumā.
“IG Metall” priekšsēdētājs Jorgs Hofmans laikrakstam “Suddeutsche Zeitung” sacīja, ka īsāka darba nedēļa būtu atbilde uz rūpniecības sektora strukturālajām pārmaiņām. Tādā veidā būtu iespējams saglabāt darba vietas, un nevienam strādājošajam nebūtu jābaidās par atlaišanu.
Neraugoties uz krīzi, kolektīvo pārrunu laikā Hofmans ir gatavs pieprasīt algas pielikumu strādājošajiem autobūves nozarē.
Tiek norādīts, ka autobūve ir galvenais dzinējspēks Vācijas ekonomikai, taču klimata pārmaiņas, pāreja uz elektroautomobiļiem, automatizācija un digitalizācija ir atstājušas negatīvu iespaidu uz lielākajiem Vācijas autoražotājiem.
Arodbiedrība “IG Metall” pārstāv lielāko autoražotāju - “Audi”, BMW un “Porsche” intereses, un tā ir lielākā rūpnieciskā arodbiedrība Eiropā. Analītiķi uzskata, ka piedāvājums par īsāku darba nedēļu, kas nācis no tik lielas arodbiedrības, kļūs par labu piemēru arī citu nozaru arodbiedrībām.
Vācijā autobūves sektorā strādā aptuveni 830 tūkstoši cilvēku, bet nozares ieguldījums Vācijas IKP ir mērāms ar pieciem procentiem. Iepriekš veiktos pētījumos secināts, ka negatīvāko scenāriju gadījumā līdz 2030. gadam Vācijas autobūves sektorā darbu varētu zaudēt līdz pat 400 000 cilvēku.
