Bagāts dzīvo kā grib jeb vēl ilgus gadus risināsies miljardieru "kosmosa karš" (7)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP / Scanpix

“Kosmiskais karš” starp miljardieriem ilgst jau vairākus gadus, un pagaidām virsroku ir guvis Īlons Masks. “SpaceX” dibinātājs pirmais ir nosūtījis kosmosā astronautus ar komerciālu kosmosa kuģi un nesen parakstīja jaunu līgumu ar militāru institūciju. Masks uzvar kaujās, bet ne karā. Sacensība starp viņu un bagātāko cilvēku pasaulē Džefu Bezosu kosmosa jomā ilgs vēl daudzus gadus.

Kā vēsta “Forbes”, pirmā uzvara miljardieru kosmosa apguves sacensībā pienākas Maskam – Pengatons nesen piekrita samaksāt “SpaceX” vairākus miljonus dolāru, lai varētu izmantot šā uzņēmuma raķetes un pilnībā atteikties no krievu tehnoloģijām.

Konkursa rezultāti par kosmisko tehnoloģiju iepirkumu militārām vajadzībām tika paziņoti pagājušajā nedēļā, kad kļuva zināms – Bezosa dibinātais “Blue Origin” pie līguma netika. Šīs kompānijas ģenerāldirektors Bobs Smits paziņoja, ka kompānija ir izdarījusi visu, lai “izteiktu pievilcīgu piedāvājumu” un ir ļoti “sarūgtināta” par konkursa rezultātiem.

Iespējams, ka tieši šis iepirkumu konkurss kļuva par vienu no pirmajām kaujām uzņēmēju karā par kosmosa iekarošanu par valsts naudu, kas pēc vairākiem gadiem būs mērāma nevis miljonos, bet miljardos dolāru. Pirmā, bet ne pēdējā kauja – Maska sāncensība pret Bezosu turpināsies vēl ilgus gadus, brīdinājuši eksperti.

Nodokļu maksātāju nauda, kas uzlaista kosmosā

7. augustā Maska “SpaceX” un “United Launch Alliance” (apvienotais “Lockheed Martin” un “Boeing” uzņēmums - ULA) ieguva divus piecu gadu līgumus, kas dod šai apvienībai tiesības sniegt ASV Kosmosa spēkiem raķetes par kopējo summu 653 miljonu dolāru apmērā. Līgumi paredz, ka “SpaceX” un ULA izpildīs aptuveni 30 misijas gan Pentagona, gan Nacionālās militāri kosmiskās izlūkošanas pārvaldes labā.

Tiek norādīts, ka miljardieru “kosmosa karš” sākās pirms vairākiem gadiem, kad ASV nolēma pārstāt izmantot Krievijas raķešu dzinējus. Tas notika laikā, kad sāka pieaugt ģeopolitiskā spriedze pēc Krimas okupācijas 2014. gadā. 2016. gada jūnijā ASV Senāts lēma, ka pēc 2022. gada 31. decembra Pentagons nedrīkstēs iepirkt Krievijā ražotos dzinējus RD-180, kas tiek izmantoti “Atlas-5” raķetēm. Tas deva jaunas iespējas lielākajām kosmosa kompānijām un miljardieriem. Līdz ar to Masks un Bezoss abi ir atvēruši jaunu nodaļu uzņēmējdarbības un kosmisko raķešu vēsturē.

Pašlaik ASV varasiestādes visvairāk cer uz to, ka uzņēmēji palīdzēs padarīt kosmiskās misijas daudz lētākas.

“Konkurences saglabāšana tirgū ir kā valdības, tā arī komercklientu interesēs. Tas ir mūsu veids, kā rosināt jaunu inovāciju radīšanu kosmosa apgūšanā. Šodienas situācija iezīmē jaunu ēru kosmosa raķešu sfērā, kas beidzot ļaus Pentagonam atteikties no Krievijā ražotajiem dzinējiem,” paziņoja ASV aizsardzības ministra palīgs Viljams Ropers.

Savukārt ģenerālleitants Džons Tomsons, kas vada Kosmisko un raķešu sistēmu centru Losandželosā, paziņoja, ka līgumi ar “SpaceX” un ULA ļaus radīt “jaunu inovāciju desmitgadi ASV raķešu jomas vēsturē”.

Neraugoties uz to, ka Bezoss cieta neveiksmi, abas kompānijas – kā “SpaceX” un “Blue Origin”, visticamāk, atstās lielu iespaidu uz kosmosa raķešu jomu vēl vairākus gadus. Tiek prognozēts, ka gan “SpaceX”, gan “Blue Origin” konkurence būs ļoti cieša. Abas kompānijas vēlas palaist izplatījumā pavadoņus, kas ļautu nodrošināt ātru un lētu platjoslas internetu visā pasaulē. Tieši tāpēc “karš starp Masku un Bezosu” norisināsies vēl ilgus gadus.

Eksperti norāda, ka “SpaceX” iepirkuma konkursā uzvarēja, jo tai ir vairāk autoritātes nekā “Blue Origin”. Tāpat “SpaceX” jau ir pieredze valsts pasūtījumu izpildē – izplatījumā ir nogādāts pavadonis, kā arī kravas uz Starptautisko Kosmosa staciju.

“Kosmoss vieno visus, visos tirgos, visur. Kā saka armijā – kosmoss – tā ir absolūtā virsotne,” saka “IQ Capital” direktors Deniels Kerjū.

Tēriņi konkurencei

Pēc konkursa rezultātu paziņošanas “Blue Origin” pārstāvji pauda, ka ir vīlušies par šādu iznākumu, un norādīja, ka konkursam tika veltīti 2,5 miljardi dolāru.

“Mēs radījām neticami pievilcīgu piedāvājumu ASV nacionālajai drošībai un ASV nodokļu maksātājiem. Mūsu izstrādātā raķete “New Glenn” ir demonstrējusi lielisku kravnesību, un tās izmantošana nākotnē ļautu veikt misijas par izdevīgām cenām,” teikts kompānijas ziņojumā.

Bezoss gan var sevi mierināt ar to, ka, neraugoties uz sakāvi šajā kaujā, ULA savā prezentācijā minēja, ka raķetēs tiek izmantota BE-4 dzinēju tehnoloģija, ko izstrādā tieši “Blue Origin”. 2014. gadā pasaulē bagātākais cilvēks Bezoss slavēja BE-4 dzinēju, kas ir spējīgs panest 250 tonnu lielu svaru, kā arī – tam ir ļoti zemi izmeši un zemas dzīves cikla izmaksas. Bezoss kā vienu no galvenajiem plusiem uzsvēra arī to, ka “dzinējs darbojas ar komerciāli pieejamu degvielu – saspiestas dabasgāzes formā, ko var izmantot atkārtoti.”

Jau februārī NASA izvēlējās “SpaceX” par misijas “Psyche” izpildītāju. Šīs misijas starts ir paredzēts 2022. gada jūlijā. Kosmosa aģentūra cer, ka izdosies izpētīt ar minerāliem bagāto asteroīdu Psiheju, kuru Arizonas universitātes pētniece Lindija Elkinsa Tantone aprakstīja kā “gigantisku, mīklainu metālisku asteroīdu, kas mums ir ārkārtīgi svarīgs”. Oficiālajā paziņojumā NASA apstiprināja, ka samaksās “SpaceX” 117 miljonus dolāru par misijas “Psyche” izpildi, piebilstot, ka šis asteroīds ir “unikāls un ļoti svarīgs mūsu Saules sistēmas elements”.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu