Asociācija: Riepu atpakaļ savākšanas apmērus Latvijā būtu jāpalielina pakāpeniski (2)

Asociācijā pauda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi un apspriešanai nodevusi informatīvo ziņojumu par nolietotu riepu apsaimniekošanu. Tostarp, lai nodrošinātu nolietoto riepu vēsturiski izveidotā uzkrājuma savākšanu, kas Latvijā pārsniedz 107 000 tonnu, un pārstrādi, rosināts būtiski paaugstināt riepu atpakaļ savākšanas mērķa apmērus.

LRAA pārstāvji norādīja, ka asociācija atbalsta mērķa paaugstināšanu, taču tam jānotiek pakāpeniski, tuvāko gadu laikā sasniedzot 80% no tirgū esošā apmēra, lai izvairītos no vēl straujāka "pelēkā" sektora pieauguma nozarē. 

Asociācijas vadītāja Tīna Lūse norādīja, ka

LRAA priekšlikums ir nolietoto riepu atpakaļ savākšanas mērķi tuvāko gadu laikā no esošajiem 65% paaugstināt līdz 80%. 

Pēc viņas minētā, tas nodrošinās gan to, ka tirgus varēs pielāgoties izmaiņām un izvairāmies no "pelēkā" sektora tālāka uzplaukuma, gan arī ļaus izstrādāt efektīvāku un pārdomātāku savākšanas sistēmu.

"Nosakot uzreiz, piemēram, 100% mērķi, ir pilnīgi skaidrs, ka riepu tirdzniecībā strauji palielināsies to tirgotāju skaits, kas, tostarp centīsies izvairīties no finansiālās atbildības par riepu atpakaļ savākšanu, jo tas viņiem veidos papildu izmaksas. Savukārt tie tirgotāji, kuri strādā godprātīgi un jau tagad, sadarbojoties ar ražotāju atbildības sistēmām, nodrošina tirgū novietoto riepu atpakaļ savākšanu un pārstrādi, zaudēs savu konkurētspēju," pauda Lūse.

Tāpat asociācijā atzīmēja -

nosakot, ka atpakaļ ir jāsavāc pilnīgi viss tirgū novietotais riepu apmērs, būtiski pieaugtu nolietoto riepu apsaimniekošanas izmaksas,

to iekļaujot riepu cenā. 

Asociācijā atzīmēja, ka šobrīd par aptuveni 40% no Latvijas tirgū novietoto riepu kopējā apmēra netiek maksāta apsaimniekošanas maksa. Tas nozīmē, ka tie tirgotāji, kuri jau tagad darbojas, ievērojot normatīvu prasības, maksā arī par to nolietoto riepu apsaimniekošanu, kuras Latvijas tirgū realizējuši tirgotāji, kuri prasības nolietoto riepu apsaimniekošanas jomā neievēro.

Veicot radikālas izmaiņas regulējumā, godprātīgo tirgotāju izmaksas pieaugtu vēl straujāk.

Lūse skaidroja, lai riepu tirgotājiem ļautu adaptēties, vienlaikus mazinot iespēju izplesties "pelēkajam" sektoram, reģenerācijas prasībām jāaug pakāpeniski, piemēram, sākotnēji savākšanas normu nosakot 80% apmērā, kas ļautu vismaz daļēji risināt vēsturiski uzkrāto, nolietoto riepu problēmu, par ko liecina arī Lietuvas pieredze. 

Viņa pauda, ka nepieciešams arī skaidri noteikt, cik liela daļa no apsaimniekotāja savāktā riepu apmēra drīkst būt vēsturiskās riepas un cik lielai daļai jābūt aktuālo klientu realizētajām riepām. "Proti, lai neveidojas situācija, kad viens apsaimniekotājs savāc riepas tikai no citu uzņēmumu izveidotas izgāztuves, kāda atrodas, piemēram, Rīgā, Starta ielā, bet ar reālu riepu savākšanu no saviem klientiem, kuri veic maksājumus par riepu apsaimniekošanu, nemaz nenodarbojas, jo šādas riepu savākšanas izmaksas ir lielākas," klāstīja Lūse.

Asociācijā pauda atbalstu VARAM priekšlikumam ieviest pasākumus lietotu riepu ievešanas un izplatīšanas ierobežošanai,

diferencējot arī dabas resursa nodokļa (DRN) likmes jaunām un lietotām riepām. Šādi ierobežojumi būtu nepieciešami, jo lietotās riepas ir tuvāk atkritumu statusam, salīdzinot ar jaunām riepām.

Asociācija atzinīgi vērtēja, ka informatīvajā ziņojumā ir iekļauts LRAA rosinājums, kas paredz, ka pirmo reizi reģistrējot jaunu automašīnu Latvijā, DRN par transportlīdzekļa komplektā ietilpstošajām riepām jāaprēķina atsevišķi, piemērojot tām attiecīgo DRN likmi, vai arī atbrīvojumu, ja noslēgts riepu apsaimniekošanas līgums. "Priecē, ka ir sadzirdēts LRAA aicinājums stingrāk pievērsties riepu tirdzniecībai internetā. Attiecībā uz visiem šiem pasākumiem būtiski piedomāt ne vien pie regulējuma radīšanas, bet arī pie uzraudzības stiprināšanas un pārbaužu veikšanas, lai labās ieceres nepaliktu tikai uz papīra," uzsvēra Lūse.

LRAA atbalsta arī ieceri vienādot prasības ražotāju atbildības sistēmām (RAS) nolietotu riepu apsaimniekošanā, jo daļa problēmu vēsturiski radušās, ņemot vērā, ka apsaimniekotāju piedāvātais pakalpojums nav salīdzināms.

"Tāpat ar interesi gaidīsim ministrijas iecerēto izvērtējumu nolietoto riepu depozīta modeļa ieviešanai.

Kā rāda, piemēram, Somijas pieredze, tas var izrādīties efektīvs instruments, lai efektīvi apsaimniekotu un pārstrādātu tirgū novietotās riepas. Turklāt šis modelis varētu iet roku rokā ar ministrijas piedāvāto priekšlikumu ieviest Latvijas tirgū realizēto riepu pārdevumu reģistrācijas sistēmu, kas nodrošina labāku izsekojamību un attiecīgi arī normatīvu prasību izpildi," pauda Lūse.

Tāpat VARAM piedāvā daļu DRN ieņēmumu novirzīt riepu pārstrādes attīstībai un inovācijām, lai tādējādi risinātu jautājumu par nolietotu riepu atkārtotu izmantošanu, kā arī izvērtēt nepieciešamās izmaiņas nodokļu politikā, kas veicinātu otrreizējo materiālu izmantošanu tautsaimniecībā. 

Asociācijā norādīja, ka atbalstāmi ir arī citi VARAM ieteikumi, piemēram, turpināt attīstīt zaļā iepirkuma nosacījumu izmantošanu,

it īpaši publiskajā sektorā, attiecībā uz nolietotu riepu pārstrādes produktu izmantošanu. Tikpat svarīgi turpināt pilnveidot nolietoto riepu apsaimniekošanas kontroli, un īstenot sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus par drošu un videi draudzīgu riepu apsaimniekošanu.

Lūse atzīmēja, ka situācijas apjaušanai Latvijā VARAM, gatavojot ziņojumus par nolietoto riepu apsaimniekošanu,

būtu jāņem vērā ne vien Valsts vides dienesta (VVD), bet arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, jo tie rāda reālo realizāciju,

kamēr VVD dati - tikai "balto" tirgus daļu. Tāpēc tie nevar kalpot kā noteicošais rādītājs, domājot par nepieciešamajām izmaiņām.

"Piemēram, pēc VVD datiem, pērn Latvijā tika realizētas 15 300 tonnas riepu, taču, pēc CSP datiem, ik gadu realizēto riepu daudzums ir par aptuveni 10 000 tonnām lielāks, nekā to uzrāda VVD dati. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 40% no Latvijas tirgū realizētajām riepām neiziet cauri dabas resursu nodokļa sistēmai, tas ir, par to apsaimniekošanu netiek noslēgts līgums, ne arī nomaksāts nodoklis," skaidroja Lūse.