Aptauja: Latvijā 26% iedzīvotāju nav uzkrājumu (4)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Pexels

Latvijā 26% iedzīvotāju nav uzkrājumu, pavēstīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.

Vienlaikus, pēc aptaujas datiem, Latvijā ir sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars - uzkrājumi ir 74% iedzīvotāju, taču Latvijas iedzīvotāji joprojām ir kūtrākie krājēji Baltijā, jo Lietuvā uzkrājumi ir 77% iedzīvotāju, bet Igaunijā - 82%.

Tāpat aptaujas dati liecina, lai gan Latvijas iedzīvotāju gan bankas kontos (52%), gan skaidrā naudā (56%) uzkrātā summa joprojām lielākoties nepārsniedz 1000 eiro, uzkrājumu apmērs pēdējos gados ir audzis, jo, piemēram, 2016.gadā uzkrājumi šādā apmērā bija 77% iedzīvotāju, kuri veica uzkrājumus bankas kontos, un 94%, kas deva priekšroku krāt skaidrā naudā.

"Pēc aptaujas rezultātiem redzams, ka kopš 2014.gada Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas metodes nav būtiski mainījušās - 43% regulāri ik mēnesi uzkrāj noteiktu daļu no saviem ienākumiem, kamēr trešdaļa jeb 34% izvēlas uzkrāt to, kas mēneša beigās paliek pāri. Jāteic gan, ka trešdaļā gadījumu ik mēnesi uzkrājumos novirzītais naudas apmērs nepārsniedz 5% no ienākumiem. Tomēr arī šeit novērojama pozitīva tendence: uzkrājumos novirzītais naudas apmērs aizvien turpina pieaugt - pēdējo četru gadu laikā dubultojies to krājēju skaits, kas var atļauties finanšu rezerves veidošanai atlicināt 10-15% no saviem ienākumiem, un pat trīskāršojies to skaits, kuri ik mēnesi uzkrāj vairāk par 15%," pauda Kropa.

Aptaujā arī secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību - šogad 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011.gadā šādu viedokli pauda 55%. 

Kropa norādīja, ka galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75% aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības rada ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies nozīmīgs uzkrājums. 

Tajā pašā laikā aptaujā secināts, ka neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa jeb 67% aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10% no ienākumiem varētu tērēt prātīgāk.

Aptaujā secināts, ka uzkrātos līdzekļus Latvijas iedzīvotāji galvenokārt glabā bankas kontā (46%) vai skaidrā naudā (24%). Vienlaikus secināts, ka ilgāka termiņa uzkrājumi ir salīdzinoši nelielai Latvijas sabiedrības daļai. Vispopulārākie ir uzkrājumi trešajā pensiju līmenī jeb privātajos pensiju fondos (16%), termiņdepozīts bankā (13%) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu (9%). 

Kropa atzīmēja, ka Latvijā kopš 2011.gada teju visās pozīcijās krājēju skaits trīskāršojies, kā arī ir augusi sabiedrības izpratne par otrā pensiju līmeņa jeb valsts fondēto pensiju kapitālu kā savu uzkrājumu veidu.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu