Pētnieki domā, ka daži psihiskie traucējumi ir pārprasti (1)

Pētījumā biologi un antropologi rosina zinātnes komūnas vēlreiz padomāt par psihiskām kaitēm. Viņi parāda, ka eksistē iemesli, lai, piemēram, depresiju vai posttraumatiskā stresa sindromu uztvertu kā organisma reakciju uz nelaimi, neveiksmēm, postu, nevis kā ķīmiska līdzsvara trūkumu smadzenēs. Savukārt uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms varētu būt no senčiem mantots funkcionēšanas veids, kas vienkārši neatbilst mūsdienu dzīves kārtībai, rakstīts izdevumā "Forbes".

Adaptīvā atbilde uz neveiksmi 

Psihiskie traucējumi tiek plaši ārstēti ar medikamentiem pēc īpaša medicīniska modeļa. Kāpēc tad antropologi, kas piedalījušies šajā pētījumā, apgalvo, ka šie traucējumi nemaz nav medicīniski? Viņi norāda uz dažiem atslēgas punktiem. Pirmkārt - medicīnas zinātne nekad nav spējusi pierādīt, ka trauksme, depresija vai PSTD ir iedzimti stāvokļi. 

Otrkārt - pētījuma autori atzīmē, ka par spīti izplatītajai un pieaugošajai antidepresantu lietošanai trauksmes un depresijas gadījumi nesamazinās; situācija neuzlabojas. No 1990. līdz 2010. gadam depresīvie traucējumi un trauksmes traucējumi saglabājās starp 4% un 4,4%. Tajā pašā laikā pierādījumi parādīja, ka antidepresanti iedarbojas ne labāk par placebo. 

Treškārt - ar kādu no šiem traucējumiem sirgst katrs 14. cilvēks, un šis rādītājs joprojām ir nemainīgs. Tiesa, ir aplēsts, ka konfliktu skartajās valstīs ar depresiju, PSTD, trauksmi un citiem traucējumiem sirgst katrs piektais cilvēks. 

Kopumā pētījuma autori saka, ka trauksme, depresija un PSTD varētu būt adaptīvas reakcijas uz kaut kāda veida nelaimi vai postu. 

Aizsardzības sistēmas ir adaptācijas, kas aktivizējas labklājību apdraudošās situācijās, lai minimizētu labklājības zudumu. Nav grūti redzēt, kā tas varētu būt trauksmes gadījumā; raizes palīdz mums izvairīties no briesmām. Tomēr depresijas gadījumā? Pētnieki saka, ka garīgās ciešanas palīdz mums koncentrēties uz neveiksmēm, tādējādi mazinot esošo nelaimīgi situāciju un palīdzot no likstām izvairīties nākotnē. 

Ja tas šķiet ne pārāk ticami, tad ņem vērā, ka neirologi ir atklājuši, ka visi šie trīs traucējumi ir saistīti ar apdraudējuma identificēšanas sistēmu smadzenēs. Trauksme varētu rasties cīņas vai bēgšanas sistēmas hroniskas aktivizācijas dēļ. Savukārt PSTD varētu parādīties brīdī, kad trauma izraisa sastingšanas reakciju, kas dzīvniekiem ļauj pirms nāves atslēgt sāpes; bet depresija varētu būt šīs pašas sastingšanas reakcijas hroniska aktivizācija. 

Apzīmējumiem ir nozīme 

Apzīmējumi ir kaut kas tāds, ko mēs pieņemam, lai definētu, kas mēs esam un uz ko esam spējīgi. Pārāk bieži apzīmējumi mūs ierobežo. Tieši tāpēc zinātnieki saka: tas, kā mēs apzīmējam trauksmi, depresiju vai PSTD, ir ļoti svarīgi. Vai kādam ir depresija, medicīniski traucējumi smadzenēs, vai arī viņiem ir depresīva adaptīva reakcija uz neveiksmēm, postu. Postu mēs varam pārvarēt, bet psihiskie traucējumi ir jāpārvalda. Apzīmējuma veids ietekmē dažādās iespējas. 

Lūk, kāda birka tiek piekabināta uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromam (UDHS). Pirms kādas paaudzes zēni ar UDHS tika apzīmēti kā “sliktie puiši” un tika sodīti par savu uzvedību. Tagad mēs bērniem ar šo sindromu cenšamies palīdzēt apzināties, ka viņi vienkārši mācās citādāk. Bieži vien problēmas pēc tam pazūd, jo “sliktais puika” nu var kļūt par “labo puiku”. 

Somijā, kurā fiziskajām aktivitātēm skolās ir ļoti liela loma, ir arī mazāks UDHS līmenis. Tikmēr ASV bērniem tiek prasīts sēdēt klusi un nekustīgi lielāko dienas daļu. Sākumskolas skolēni dienā saņem 15 līdz 20 minūšu brīva laika, kas ir krietni mazāk, nekā savā laikā saņēma viņu vecāki - 60 līdz 90 minūtes. Varbūt tieši tāpēc UDHS gadījumu skaits ASV pēdējos 15 gados ir pieaudzis. 

Pētījuma autori saka, ka UDHS nav traucējums. Drīzāk evolucionāra neatbilstība mūsdienu modernajai mācīšanās sistēmai, kuru mēs esam radījuši. Viens no pētījuma autoriem Edvards Hāgens preses paziņojumā uzsvēra, ka mūsu evolūcijas vēsturē maz kas ir saistīts ar klusu sēdēšanu pie galda un skatīšanos, kā skolotāja uz tāfeles raksta vienādojumus. 

Ja UDHS nav traucējums, bet nesakritība ar vidi, tas tā vairs nav medicīniska lieta, bet gan izglītības sistēmas problēma - prasība pēc tās reformas. Tiesa, šim pētījumam ir arī nepilnības, proti, attiecībā pret UDHS pastāv daudzi bioloģiskie faktori. Piemēram, pastāv pierādījumi, ka priekšlaicīgas dzemdības var vēlāk bērnam palielināt UDHS risku. 

Sociālas reformas vai medicīniska ārstēšana 

Pētījuma autore Kristena Saime salīdzina trauksmes, depresijas un PSTD ārstēšanu ar antidepresantiem ar lauzta kaula ārstēšanu, nesavienojot to. Viņa tic, ka šīs problēmas izskatās vairāk pēc sociāli kulturāliem fenomeniem, tāpēc risinājums ir nevis vienmēr salabot disfunkcionālo lietu smadzenēs, bet gan salabot disfunkcionālo lietu sociālajā pasaulē. 

Lai gan kritika par to, kā mēs ārstējam psihiskās veselības traucējumus, ir godīga, tomēr pētījuma mērķis nav pēkšņi mainīt ārstēšanas metodes, bet rast jaunus veidus, kā pētīt šīs problēmas. Pētījumiem par depresiju, trauksmi un PSTD būtu jācenšas mazāk manipulēt ar smadzeņu ķīmiju. 

Tiesa, arī smadzeņu ķīmijai ir liela nozīme psihisko traucējumu sakarā. Kādā nesenā pētījumā pētnieki parādīja, ka ar depresiju un trauksmi asociēti simptomi ir saistīti ar izmaiņām smadzeņu ķīmijā.         

Kā mēs varam saskaņot tādus pētījumus kā šis ar antropologu kritiku? Patiesībā mēs varam. Izmaiņas smadzenēs, kas asociējas ar trauksmi un depresiju, pastāv, tomēr tas nenozīmē, ka tās nevar uztvert kā atbildes reakciju uz nelaimēm, postu.   

Vai mums nepieciešams mainīt to, kā ārstējam garīgas kaites? Jā un nē. Apzīmējumos ir vajadzīgas izmaiņas. Garīgās veselības atgūšana daļēji ir atkarīga no tā, vai pacients tic tam, ka viņš var izveseļoties. Šeit varētu palīdzēt pacientu informēšana, ka viņu simptomi var būt saistīti ar dabisku reakciju uz nelaimēm, postu. 

Ārstiem nav nekāds jaunums, ka nelaimes var ļoti ietekmēt garīgo veselību, tiesa, kamēr sociālās reformas neaizvāks ciešanu sociālos iemeslus, ārstiem būs jāturpina traucējumus ārstēt ar ierastajām metodēm.  

Sīkāk par psihisko veselību un ar to saistītām lietām lasi TVNET īpašajā projektā "Uz robežas".