VKKF īstenoja 1,9 miljonu eiro vērtu radošo personu nodarbinātības programmu, kurā atbalstu saņēma 648 personas iepriekš plānoto 1200 vietā. Kā iepriekš sacīja VKKF pārstāve Jana Vērdiņa, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daļai interesentu finansējums netika piešķirts, bija saistīts ar reģistrēšanos kā saimnieciskās darbības veicējam.

Runājot par konkursa rezultātiem, Zemītis sacīja, ka Pašnodarbināto mūziķu biedrība piedalījās sarunās par šo programmu, tomēr daži būtiski biedrības priekšlikumi netika ņemti vērā.

"Mēs nācām klajā ar saviem ieteikumiem, kā atbalstīt tos radošā darba veicējus, kuru darbība ārkārtējās situācijas laikā bija ierobežota, tomēr lēmēji izvēlējās citu modeli. Kvalificēties konkursam varēja teju jebkurš cilvēks, kurš iesniedza savu portfolio un kuram ārkārtējās situācijas laikā nebija oficiālu ieņēmumu,"

skaidroja Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes loceklis.

Zemīša ieskatā, šāds nolikums nozīmēja to, ka nekvalificējās tie cilvēki, kas krīzes laikā guva kaut vai nelielus ienākumus, tāpat nekvalificējās tie radošā darba veicēji, kuri saņem valstī noteikto minimālo algu.

Pēc Zemīša sacītā, kvalificēties konkursam varēja tie radošā darba veicēji, kas saņem honorārus aploksnē, kā arī tie jaunie mākslinieki, kuri tikai iesākuši savu karjeru.

"Finansējumu nesaņēma tie cilvēki, kas tiešām cieta zaudējumus, bet tie, kas nebija pietiekami daudz nopelnījuši. Tie arī saņēma vienreizēju maksājumu 1614 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Lai pierādītu savu radošumu, nevajag daudz, jo Latvijā netrūkst tādu, kas dzied vai pat ir uzrakstījuši kādu dziesmu vai tekstu," pauda mūziķis.

Zemītis uzsvēra, ka Pašnodarbināto mūziķu biedrības viedoklis netika sadzirdēts un saprasts. Tāpat viņš norādīja, ka šķērslis, lai pieteiktos konkursam, nebija arī reģistrēšanās kā saimnieciskā darba veicējam.

"Tas, ka tā būtu problēma, ir absurds, ņemot vērā, ka piereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam nav sarežģīti, tikpat viegli ir no šā statusa atteikties. Manuprāt, šāds apgalvojums neiztur kritiku,"

akcentēja mūziķis.

Zemīša ieskatā, Kultūras ministrija krīzes laikā bijusi laba sabiedrotā, tomēr jāņem vērā, ka naudas dalīšana notiek ar Finanšu vai Ekonomikas ministrijas akceptu. Iespējams, līdz galam nav saprasts, ka šī programma nav paredzēta valsts dotētiem kultūras nozares spēlētājiem, kuri rada tādu mākslu, kuru ir grūti pārdot.

"Mēs runājam par neakadēmisko sektoru, kuri ir spējīgi sevi pārdot, bet kuriem reāla palīdzība netika sniegta. Tas ir jāatzīst - šiem cilvēkiem netika palīdzēts," uzsvēra biedrības valdes loceklis.

Mūziķaprāt, arvien vairāk radošā darba veicēji vilsies un neuzstās uz oficiāla līguma slēgšanu, bet izvēlēsies naudu saņemt aploksnē. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo atbalsta saņēmēju loku, Zemītis pauda prieku par tiem, kam šī programma ir palīdzējusi.

"Es kā nozarē strādājošais nekvalificējos atbalsta saņemšanai, bet jaunieši, kuriem mūzika ir kā hobijs, atbalstu saņēma. Tomēr, ja uzdevums bija palīdzēt tiem, kas tiešām cieta zaudējums, tas neizdevās. Jādomā par citiem mehānismiem, ja, piemēram, sekos otrais saslimšanu ar Covid-19 vilnis," sacīja Zemītis.

Runājot par piedāvājumu, ko biedrība cēla priekšā, runa bijusi par pretendentu pārbaudi, vai pagājušā gadā no marta līdz jūnijam cilvēks ar radošo darbu ir nopelnījis vismaz valstī noteikto minimālo algu. Ja radošā persona algu ir nopelnījusi, tas nozīmē, ka viņam palīdzība ir vajadzīga.

"Šādu mehānismu diemžēl neizskatīja. Mēs arī saprotam, ka ne visus ieteikumus var ņemt vērā. Galvenā problēma bija nolikums, jo neizdevās noformulēt, kas ir tie, kuri ir cietuši zaudējumus," akcentēja Zemītis.

Viņš uzsvēra, ka šajā programmā atbalstu nav guvuši tie mākslinieki, kas dod kultūras nozarei vērā ņemamu pienesumu. Krīzes laiks iezīmējis arī citu, ne mazāk būtisku jautājumu - valsts atbalsts kultūrvietām.

Kā piemēru Zemītis minēja mūzikas namu "Daile", kas līdzekļus nopelna pats, bet atšķirībā no citām kultūrvietām, kuras atbalsta valsts, palīdzību nav saņēmis.

"Tiek runāts, ka kultūrai vajag atbalstu, tomēr brīžiem šķiet, ka kontroles mehānismam, kā nauda tiek izlietota, vajadzētu būt nopietnākam. Piemēram, radošo personu nodarbinātības programmas līdzekļi palika pāri. Vajadzētu vēlreiz pārdomāt, kā mēs varam nozares spēlētājiem palīdzēt," sacīja Zemītis.

Jautāts, vai nozares pārstāvji gatavojas iespējamam otrajam Covid-19 saslimšanu vilnim, Zemīts uzsvēra, ka radoši cilvēki nevar īsti tam sagatavoties, jo koncerti joprojām notiek, ievērojot cilvēku pulcēšanās ierobežojumus.

"Es varu gatavoties, spēlējot tos koncertus, ko man šodien atļauj, un krājot naudu, paredzot, ka valsts, visticamāk, nepalīdzēs un izdomās citu shēmu. Ar programmu varēja palīdzēt 1200, bet palīdzēja pusei. Arguments, ka kāds ir pārāk slinks, lai piereģistrētu saimniecisko darbību...1614 eiro ir liela nauda, un cilvēki nav dumji, no šā statusa var arī atteikties tikpat viegli kā pieteikties," sacīja Zemītis.

Viņš pauda cerību, ka otrais vilnis nebūs tik spēcīgs, jo gan publika, gan pasākumu organizatori ir atbildīgi un seko līdzi situācijas attīstībai.

"Ja tas notiks, neveiksmes būtu jāņem vērā un jāspēj atrast mehānismu, kā sniegt palīdzību vēl mērķtiecīgāk. Gribu vērst uzmanību, ka patlaban vislielākos zaudējumus cieš tieši lielo pasākumu rīkotāji," situāciju nozarē raksturoja Zemītis.

Jau vēstīts, ka VKKF mērķprogramma "Radošo personu nodarbinātības programma" izveidota pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, lai mazinātu Covid-19 negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari, tajā strādājošajām radošajām personām.

Mērķprogramma finansē radoša darba veikšanu kultūras nozarē individuāli nodarbinātām radošām personām, kuras ir autortiesību vai blakustiesību subjekti Autortiesību likuma izpratnē, kuru profesionālā radošā darbība tikusi ierobežota valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, un veicina līdzšinējā radošajā darbībā māksliniecisko kvalitāti apliecinājušu radošo personu turpmāko radošo izaugsmi un žanriski daudzveidīgu kvalitatīvu mākslas un kultūras vērtību radīšanu.