Pabeigti RAKUS Cilvēka audu un šūnu apstrādes centra būvdarbi; darbību sāks oktobrī

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Edijs Pālens/LETA

Patlaban ir noslēdzies Cilvēka audu un šūnu apstrādes centra tīrtelpu izbūves process, taču to joprojām nepieciešams sertificēt, lai tas darbību varētu sākt jau oktobrī, trešdien medijiem pavēstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Centra izveides izmaksas kopumā veido 670 000 eiro, no kuriem lielākā daļa ir valsts līdzekļi, bet 85 000 eiro - slimnīcas finansējums.

Kā norāda Austrumu slimnīcas Būvniecības daļas vadītājs Edgars Pudzis, tagad notiks centra telpu validācija - tiks veikta sertifikācija, lai iegūtu gala atzinumus. To laikā tostarp tiks vērtēta centra ventilācijas sistēmas funkcionēšana, iekārtu darbība, kā arī mikrobioloģiskā piesārņojuma klātbūtne.

Pēc slimnīcas vadītāja paustā, gadā aptuveni 300 pacientu būtu nepieciešami pakalpojumi, ko sniedz Cilvēka audu un šūnu apstrādes centrs.

Tie galvenokārt būs onkoloģiskie pacienti, kuriem ārstniecības procesā nepieciešama cilmes šūnu transplantācija.

Oktobrī plānots pabeigt arī šobrīd lielāko ārstniecības iestādes projektu - stacionārā "Gaiļezers" pirmās puses rekonstrukciju. Būvdarbi stacionāra otrajā pusē, pēc Paeglīša paustā, sāksies nākamgad pavasarī, savukārt pēc tam sekos Latvijas Onkoloģijas centra plānotie uzlabojumi, tostarp pacientu palātu atjaunošana.

Centra tīrtelpu izveidošana ir pēdējo gadu tehnoloģiski sarežģītākais būvniecības projekts Austrumu slimnīcā,

atklāj iestādes Būvniecības daļas vadītājs. Viņš skaidro, ka sākotnējais plāns bija izveidot ISO standartam atbilstošas telpas, tomēr jau būvniecības laikā tika pieņemts jauns izaicinājums - izveidot telpas atbilstoši augstākajam pasaules standartam - GMP jeb "Good manufacturing practice", kas nodrošinās slimnīcas infrastruktūras ilgtspēju vēl daudzus gadus uz priekšu.

"Šis projekts bija liels mācīšanās izaicinājums, kas apvienoja zināšanas un prasmes gan no slimnīcas ārstniecības un tehniskā personāla, gan būvuzņēmēja pieredzi un piesaistīto ārējo ekspertu zināšanas," atklāja Pudzis.

Lai varētu veikt audu un šūnu apstrādi atbilstoši Latvijas un Eiropas normatīvo aktu prasībām, viens no svarīgākajiem nosacījumiem - tīrtelpās jābūt nodrošinātai gaisa plūsmas tīrībai, kas nepieļauj mikrobioloģiskā un piesārņojuma daļiņas gaisā. Tādēļ centrā ir izbūvētas ventilācijas sistēmas, kas spēj nodrošināt cilmes šūnu apstrādes procesam atbilstošu gaisa padevi. Vienlaikus ir veikta inženierkomunikāciju pārbūve un inženiertīklu izbūve. Ir izbūvētas gaisa spiediena mērīšanas un kontroles sistēmas, kā arī daļiņu kontroles iekārtas.

Telpām ir paaugstinātas drošības prasības, tādēļ ir ierīkotas pieejas kontroles sistēmas, kas nepieļauj nesankcionētu iekļūšanu telpās. Starpsienas, grīdas, griesti, durvis un materiālu padeves lūkas ir izbūvētas no stingri definētiem būvmateriāliem un saskaņā ar detalizētām norādēm par darbu izpildes gaitu un sagaidāmo rezultātu.

Tāpat būtiski ir uzlaboti apstākļi cilmes šūnu uzglabāšanai, izvietojot tās tieši blakus jaunizveidotajām tīrtelpām, uzlabojot dzesēšanas sistēmas un telpas drošības sistēmas. Tīrtelpas ir aprīkotas ar laminārajiem skapjiem, kas nodrošina A tīrības klases gaisa plūsmu, piemērotiem ledusskapjiem un citu aprīkojumu, kas nepieciešams audu un šūnu apstrādei. Arī galdi, krēsli un plaukti, ir iegādāti atbilstoši tīrtelpu prasībām, lai šajās telpās varētu uzturēt un nodrošināt tīrības režīmu.

Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja Sandra Lejniece skaidro, ka šobrīd Latvijā sekmīgi tiek veiktas divu veidu transplantācijas - autologā un no ģimenes donora. "Esam vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kas īsteno šāda veida ārstēšanu," piebilst speciāliste.

Ja cilmes šūnu transplantācijai tiks izveidota nepieciešamā infrastruktūra, lai apstrādātu cilvēka audus un šūnas atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajiem standartiem,

Austrumu slimnīcā varēs tālāk attīstīt perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācijas programmu -

šobrīd pieejamajai autologajai un alogēnajai transplantācijai no ģimenes donora pievienojot arī transplantāciju no ārpus ģimenes donora, norāda Lejniece.

Austrumu slimnīcas ārstniecības direktors Haralds Plaudis stāsta, ka šobrīd, sākot tīrtelpu sertifikācijas procesu, tiek pilnveidoti un uzlaboti ārstniecības procesa jautājumi - ne tikai juridiskie un finanšu, bet arī, piemēram, atsevišķu slimnīcas klīniku sertifikācijas procesi, konkrēta ārstniecības pakalpojuma sniegšanai.

Iestādes ārstniecības direktora ieskatā tas neizbēgami veicinās mediķu izaugsmi - zināšanu un profesionālo prasmju pilnveidi. "Piemēram,

pateicoties izbūvētajām tīrtelpām, Oftalmoloģijas klīnikas ārsti nākotnē varētu veikt radzenes transplantācijas operācijas," piebilst Plaudis.

Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Hematoloģijas un transplantācijas nodaļa ir vienīgā vieta Latvijā, kur pacientiem ar onkoloģiskajām hematoloģiskajām slimībām var nodrošināt nepieciešamo autologo vai alogēno cilmes šūnu transplantāciju, ja tas nepieciešams kombinācijā ar ķīmijterapiju.

Kaulu smadzeņu transplantācija mēnesī tiek veikta vidēji četriem pacientiem, savukārt gada laikā - gan autologo, gan alogēno cilmes šūnu transplantāciju saņem vidēji 34 cilvēki. Pirmā perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācija tika veikta 2000.gada 15.maijā, - tolaik vēl slimnīcas "Linezers" Hematoloģijas centrā. Kopš Latvijā tiek veikta kaulu smadzeņu transplantācija, palīdzība ir sniegta vairāk nekā 300 cilvēkiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu