Pārtikas audzētāji pauž satraukumu par samazinātās PVN likmes pārskatīšanu augļiem un dārzeņiem (1)

Trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē pārtikas audzētāji norādīja, ka patlaban nebūtu korekti pārskatīt un atcelt PVN samazināto likmi augļiem un dārzeņiem, ņemot vērā, ka pārtikas audzētāji ir cietuši Covid-19 periodā.

Patlaban PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pārtikas audzētājiem skaidroja, ka patlaban valdībā notiek intensīvas sarunas par samazinātās PVN likmes saglabāšanu augļiem un dārzeņiem saglabāšanu, bet plašākus komentārus par konkrētiem risinājumiem esot pāragri paust.

Vienlaikus LOSP sēdē lauksaimnieki un pārtikas ražotāji pārmeta mazumtirgotājam "Maxima Latvija" mazo interesi par vietējiem ražotājiem. Viņi norādīja, ka lielajiem veikalu tīkliem kā "Maxima Latvija" būtu veikalu plauktos jāveido lielāks vietējo ražotāju piedāvājums, neskatoties uz to, ka vietējās produkcijas izcenojums ir dārgāks nekā importam. Tāpat LOSP biedri aicina veikalu pagatavotajos ēdienos biežāk izmantot vietējo ražotāju produktus.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs sacīja, ka būtu lieliski, ja tirgotājiem parādītos vairāk vietējo ražotāju ogas, kas nav miglotas. Viņš uzskata, ka

Latvijas tirgotājiem ir nepieciešama vietējo ražotāju daudzveidība, lai atbalstītu vietējo tirgu.

Vienlaikus biedrības sēdē Gerhards informēja, ka Latvija 2021.-2027.gada periodā Kopējā lauksaimniecības politikā saņems 3,347 miljardus eiro, no tā tiešmaksājumos 2,41 miljardu eiro un lauku attīstībai 851 miljonu eiro. Un papildus arī 86 miljonus eiro no Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda. Tas nozīmē, ka Latvijas kopējā Kopējā lauksaimniecības politikas finansējuma apjoms 2021.-2027. periodā, salīdzinot ar esošo periodu, pieaugs par 661 miljonu eiro jeb 24,6%.

Tāpat zemkopības ministrs aicināja LOSP biedrus vairāk koncentrēties uz Eiropas Savienības (ES) atveseļošanās projektu naudām.

Jau ziņots, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums salīdzinājumā ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.

Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs pieaudzis par 40% - ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par hektāru. Kopumā Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk nekā iemaksā - par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.

Zemkopības ministrija (ZM) jau iepriekš ir paudusi, ka nav apmierināta ar Eiropadomes lēmumiem par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā Latvijas lauksaimniekiem paredzēto finansējumu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, jo Latvijas lauksaimniekiem būs krietni zemāks atbalsta apmērs nekā citu ES valstu zemniekiem.

Ministrijā aģentūrai LETA atzina, ka pat ar nelielo finansējuma palielinājumu Latvijas lauksaimnieki salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu zemniekiem, joprojām paliks ar krietni zemāku ES atbalstu, sasniedzot vien 82% no ES vidējā līmeņa 2027.gadā.

ZM norādīja, ka tādējādi arī nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki netaisnīgi būs nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citu dalībvalstu zemniekiem, kaut arī lauksaimnieciskās ražošanas izejvielu, pakalpojumu un tehniskā nodrošinājuma cenas visā ES ir līdzvērtīgā līmenī. Vienots ir arī starptautiskais tirgus un lauksaimniecības preču iepirkuma cenas visām dalībvalstīm.