"Eiropas Venecuēla" jeb Baltkrievijas ekonomikas nākotnes scenāriji

FOTO: AP / Scanpix

Neatkarīgi no tā, kā tuvāko dienu laikā attīstīsies notikumi Minskā, ir acīmredzams, ka Aleksandra Lukašenko radītais ekonomiskais modelis sevi ir izsmēlis, vēsta “Forbes” krievu versija, atsaucoties uz “Arbat Capital” vadītājiem Alekseju Goluboviču un Aleksandru Orlovu.

Lai vai kā Lukašenko administrācija vadītu valsti, ir jāapzinās, ka iepriekšējais ekonomiskais modelis sevi ir pilnībā izsmēlis. Baltkrievijas izaugsme ir pilnībā atkarīga no Krievijas tranzīta un dotācijām. Lai mazinātu šo atkarību, ir nepieciešams palielināt valsts lomu ekonomikā un ciešāku sadarbību ar citiem partneriem, respektīvi – ar Eiropas Savienību. Lai tas notiktu, abos gadījumos ir nepieciešama varas maiņa – kad pie varas nāk kāds “neatkarīgs kandidāts”.

“Abi scenāriji paredz ļoti lielas ekonomiskās reformas. Cik draudzīgas tirgum tās būs, varēs saprast jau tuvākajās dienās. Liela nozīme būs tam, ka Baltkrievijā un tās partnervalstīs būtiski pasliktinās makroekonomiskā situācija. Lukašenko pārlieku lielā nevēlēšanās ņemt vērā savas valsts, kā arī ārvalstu biznesa intereses varas saglabāšanas vārdā, arī var negatīvi ietekmēt ekonomiku,” raksta Golubovičs un Orlovs.

Covid-19 sekas ekonomikā ir jūtamas visā pasaulē. Baltkrievijā tās ir sakritušas vienlaicīgi ar politiskajām problēmām un pastiprinātu Krievijas kontroli, kā dēļ gandrīz tika apturēts tranzīts no Krievijas. Atjaunot ekonomiku būs grūts uzdevums, it īpaši, ja Lukašenko saglabās varu vēl vairākus mēnešus. Eiropas Savienības sankcijas būs jūtamas visai ātri.

Kas jāreformē vispirms?

Ārējā tirdzniecība – pēc tirgus cenām un bez kontrabandas. Pašlaik Krievijas daļa Baltkrievijas ārējā tirdzniecībā ir 50% (41% Baltkrievijas eksporta un 56% importa). Otro vietu ieņem Eiropas Savienība (32% eksports un 20% imports). Galvenie Baltkrievijas preču importētāji Eiropā ir Vācija, Polija, Itālija, Nīderlande, Lielbritānija, Lietuva, Francija un Spānija.

Gadījumā, ja Baltkrievijai netiks noteiktas sankcijas un Lukašenko tiks “atstādināts no ekonomikas virspavēlnieka pozīcijas”, tad būs nepieciešams īstenot vairākus uzdevumus.

Pirmkārt, vienoties ar Krieviju par tirgus noteikumiem tirdzniecībā kopumā, kā arī izbeigt dažādas slēptas vienošanās un metodes, kas regulēja piegādes Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā. Tāpat jāaizstāv tranzīta jomas uzņēmēju tiesības, izbeidzot negaidītu transporta plūsmas apturēšanu.

Tāpat Baltkrievijas uzņēmumiem ir jāļauj iepirkt energoresursus un ar to saistītos pakalpojumus specializētās izsolēs, kurās var piedalīties ne tikai Krievijas uzņēmumi, bet arī to Baltkrievijas meitaskompānijas.

Vēl ir jābeidz slepeni vienoties ar Ķīnas piegādātājiem, kas vēlas padarīt Baltkrieviju par galveno platformu savu preču eksportam uz Eiropas Savienību.

Vēl ir jāizbeidz piegādāt Krievijai viltotas Baltkrievijas preces – respektīvi kontrabandas ceļā ievest Krievijā Eiropas Savienībā ražotas preces, uzdodot tās par Baltkrievijā ražotām, tādā veidā jau piecus gadus ļaujot nopelnīt daudziem ierēdņiem, kas ir lojāli Baltkrievijas valdībai.

Izmaiņām ir jāsākas nekavējoties, jo bez tām nevarēs reformēt Baltkrievijas ekonomiku, kā arī valsts atkarību no ārējiem spēkiem – nenoteiktība biznesā neļauj normāli funkcionēt privātajam biznesam, kas, savukārt, jau tā kaitē valsts ekonomikai.

Rūpniecība un pakalpojumi: jāsamazina nodokļi un jāatsakās no “valsts plāna”

Baltkrievijas rūpniecības sektors ir kaut kas unikāls. To ir grūti salīdzināt ar Krievijas rūpniecības sektoru, kā arī ar tās analogu Eiropas Savienībā. Pēc produktivitātes rādītājiem Baltkrievijas rūpniecības sektors ievērojami atpaliek no visām Eiropas valstīm. Viens no iemesliem ir mākslīgi turpināta nodarbinātība, bet pamatā lielākā problēma ir investīciju trūkums tehnoloģijās.

Kā norāda eksperti, galvenā Baltkrievijas prioritāte tuvāko mēnešu laikā būtu reformēt “plānveida” pārvaldi, likvidējot pseidokredītu finansēšanas sistēmu, kurā valsts kontrolē cenas, ir neskaidras subsīdijas un necaurspīdīga resursu izdale.

“Neefektīvās organizācijas vajag likvidēt un radīt jaunas darba vietas privātajā sektorā. Tieši tas, nevis totāla privatizācija ļaus Baltkrievijai izbēgt no strauja ražošanas apjomu samazinājuma un masveidīga bezdarba pieauguma,” “Forbes” raksta “Arbat Capital” vadītāji.

79

Reformu laikā vairākus pirmos gadus ļoti svarīgi būs nepieļaut bankrotu vai atsevišķu nozaru izzušanu. Tas attiecas uz tām jomām, kas ir turējušās uz totālas un neefektīvas monopola sistēmas rēķina, kā arī nodrošināt, lai no valsts neaizplūst cilvēku kapitāls, it īpaši IT nozarē.

Tiek norādīts, ka enerģētikas nozarē ļoti svarīgi būs veikt atteikšanos no monopolizācijas, kā arī pāriet uz ne tikai Krievijas, bet arī uz Eiropas Savienības standartu regulējumu. Baltkrievijai ir nepieciešams liberalizēt elektroenerģijas tirgu, kas ļautu pelnīt, pateicoties energoresursu eksportam uz Eiropas Savienību un Ukrainu. Eksperti iesaka enerģētikas tirgū ielaist arī jaunus spēlētājus, piemēram, no Skandināvijas valstīm.

Mašīnbūves nozarē ir nepieciešama modernizācija. Pašlaik Krievijas uzņēmumi Baltkrievijā ražo dažādas autodaļas, kuru pašizmaksa ir ļoti zema. Līdz ar to, neveicot kardinālas pārmaiņas šajā nozarē, nodrošināt tās rentabilitāti nākotnē būs ļoti sarežģīti.

IT biznesam, kas Baltkrievijā attīstās īpaši strauji, “pateicoties prezidenta atbalstam”, ir nepieciešami jauni, ārēji stimuli. Pagaidām īpašus labumus valsts no IT nozares nav guvusi (ja neskaita to, ka šajā valstī tika radīta spēle “World of Tanks”).

Lai nezaudētu personāla resursus un vēlreiz mēģinātu padarīt IT par vienu no vadošajām ekonomikas nozarēm, ir jārada apstākļi ārvalstu kapitāla piesaistei. Piemēram, Krievijas tirgū ir ārkārtīgi nepieciešama konkurence IT jomā, tāpēc investēt jaunos un interesantos tirgus spēlētājos būtu izdevīgi.

Tāpat jāņem vērā, ka biznesa kapitalizācija Baltkrievijā nav veikta kopš deviņdesmitajiem gadiem. IT nozare var ne tikai izdzīvot, bet piedzīvot lielu izaugsmi gadījumā, ja pret nozari netiks noteiktas sankcijas. Tas gan var notikt tad, ja Baltkrievijā notiks varas maiņa.

Zemkopība: Privatizācija un mērens protekcionisms

Zemkopības sektora dotācijas Baltkrievijā ir kā piemērs, kad “vara rūpējas par zemniekiem”. Tas notiek ļoti ilgu laiku – vēl kopš PSRS laikiem. Tomēr saistībā ar šo nozari jārunā arī par varas īstenotu apmānu, kad valsts neatstāj lauku ciematiem līdzekļus attīstībai, faktiski saglabājot kolhozus. Vienīgie līdzekļi ir paredzēti infrastruktūras uzturēšanai kārtībā un pensiju nodrošināšanai. Šādi Lukašenko sasniedza vienu mērķi – elektorāta lojalitāti. Taču no ekonomiskā viedokļa skatoties – nekas nav izdarīts, lai palielinātu produktivitāti šajā sektorā, par privātīpašumiem un inovācijām nemaz nerunājot.

Interesanti, ka ievērojams gaļas un piena produktu (vairāk nekā 2 miljardi dolāru gadā) un citu vietējo lauksaimniecības eksportēto preču apjoms gandrīz nepalielināja kopējo valsts pārtikas rūpniecību, jo lielie un vidējie uzņēmumi joprojām bija valsts kontrolē un visa "liekā peļņa" faktiski tika konfiscēta. Darbs, kas paredzēts gandrīz tikai vietējam un Krievijas tirgum, vairāk nekā divdesmit gadu Baltkrievijai nav ļāvis radīt zīmolus, kas būtu zināmi, piemēram, Eiropas tirgos.

Tagad valstij jārisina problēmas ne tikai ar vietējo uzņēmumu aizsardzību pret “atdošanu ārzemniekiem”, bet arī to pozīciju saglabāšanu vietējā tirgū. Pārtikas nozare ir viegli sasaistāma ar zemkopības nozari, kas varētu būt viens no Baltkrievijas ekonomikas balstiem, ja vien nebūtu konkurences no Austrumiem un Rietumiem.

Finanšu sektors un pilnīga spēles noteikumu maiņa

Krievija Baltkrievijai ir ne tikai galvenais tirdzniecības partneris, bet arī galvenais kreditors starptautiskajā arēnā. Kopējais Baltkrievijas parādu apjoms liecina, ka 63% aizdevumu ir no Krievijas, 19% no Ķīnas, bet 18% - no dažādām Rietumvalstīm.

Eksperti norāda, ka finanšu sektorā ir nepieciešams reformēt faktiski visu – sākot ar banku sektora liberalizāciju, atverot tirgu ārvalstu finanšu institūcijām,  jāatceļ kapitāla plūsmas un valūtu kursu konvertācijas ierobežojumi, kā arī pilnībā jāpārstrukturizē Baltkrievijas Centrālās bankas darbs.

“Baltkrievijai ir iespēja spert lielu soli uz priekšu finanšu sistēmas attīstībā, pārejot no valsts kontrolētas banku sistēmas uz tādu, kuras pamatā ir visi jaunākie finanšu tehnoloģiju sasniegumi,” norāda Golubovičs un Orlovs.

Veicot nozīmīgas makroekonomiskās reformas, nevar izbēgt no inflācijas pieauguma (taisnības labad jāsaka, ka tas tāpat pieaugs), kas būs jaunās varas nopietns pārbaudījums, jo tajā laikā var rasties nostalģija pēc “vecajiem labajiem laikiem, kad valdīja stabilitāte”. Šim riskam risinājuma nav, taču ar laiku reformas palīdzēs ekonomikai augt, kā arī piesaistīt ārvalstu kapitālu, kas savukārt var stabilizēt Baltkrievijas rubļa kursu.

Nākamais solis būs privātā kapitāla fonda izveidošana, lai piesaistītu kapitālu privātajam sektoram. Ja to izdotos papildināt ar akciju tirgus attīstību, fonds ļautu izmantot visus kanālus ārējo ieguldījumu piesaistīšanai, vienlaikus dodot privātajam biznesam iespēju veikt tirgus kapitalizāciju.

Ja Baltkrievijas ekonomika netiks steidzami reformēta, tad to gaida ļoti dziļa lejupslīde. Galu galā pat pirms koronavīrusa krīzes un pašreizējām politiskajām kaislībām bija prognozēts, ka Baltkrievijas ekonomika stagnēs.

Tagad Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Baltkrieviju gaida vismaz 6% IKP kritums 2020. gadā. Šis ir piemērs, kad pastāv klasiska maksājumu bilances krīze, ko pastiprina atkarība no viena ārējās tirdzniecības partnera.

Ja šīm prognozēm pievieno politiskās krīzes efektu un slikto situāciju ar koronavīrusu, tad būtu reāli sagaidīt IKP kritumu par vairāk nekā 10–12%, kas varētu kļūt par jaunu neatkarīgās Baltkrievijas antirekordu.

“Nedemokrātiskā režīma agonija varētu turpināties vēl ļoti ilgi. Taču tam ir nepieciešami finanšu ieguldījumi no Krievijas vai Ķīnas. Tomēr abās valstīs tagad ir pašu problēmas, un tās diez vai gribēs ieguldīt naudu citas valsts nedienās.

Tāpēc "Eiropas Venecuēlā" pat ekonomiskajā ziņā ir nobriedusi revolucionāra situācija, kad "augstākā šķira vairs nevar dzīvot ierastajā veidā, bet zemākā vairs nevēlas dzīvot kā iepriekš,” noslēdz eksperti.

79

Foto: Protesti Baltkrievijā 

Uz augšu
Back