Abu ar Liepāju cieši saistīto mākslinieku radītais projekts ir vizuālās mākslas un literatūras sinerģija, uzsvēra idejas īstenotāji.

"Tā nav nekāda Hansa Kristiana Andersena mazā nāriņa, tā ir pieaugusi sieviete, un stāsts, kā vienmēr, ir par mīlestību. Tas ir nevis mazas meitenes sapnis par mīlestību, bet gan pieaugušas, pieredzējušas sievietes sapnis par mīlestību un, protams, jūru," komentēja Peršēvics.

Viņš uzskata, ka tas ir kaut kas vairāk par skaistu priekšmetu, tas ir katalizators sarunai, arī pašam ar sevi. "Un es vēlējos parunāt par sievietes likteni, tās lomu sabiedrībā. Tāds feministisks darbiņš sanāca," pauda tēlnieks.

Bet Siliņam šis ir viņa literārā pseidovēsturiskā projekta papildinājums. Liepu Tēva teikas viņš raksta vairākus gadus. Teikās aprakstītas dažādas ar Liepāju un tās apkaimi saistītas ticamas un neticamas lietas. Siliņš uzskata, ka, izdomājot stāstus par vietām, kas ikdienā neliekas nekas īpašs, tiek bagātināta Liepājas kultūrvide, vai vismaz dzīve darīta interesantāka.

Savukārt "Teika par Karostas nāriņu" ir stāsts par mīlestību. Siliņa ar literāro pseidonīmu Liepu Tēvs rakstīto teiku nākamgad kopā ar citām teikām paredzēts izdot arī grāmatā.

Nāras tapšanā ir iesaistījušās arī gleznotājas Agate Apkalne un Ivonna Kalita.