Rācenis: Ieviešot jauno mediķu atalgojuma modeli, izgaismosies ārstu trūkums nozarē

Viens no jaunā mediķu atalgojuma modeļa mērķiem ir precīzi uzskaitīt visus ārsta veicamos pienākumus. Šajā sakarā Rācenis pauž pārliecību, ka tad, kad tiks uzskaitīti visi pienākumi, ko veic katrs speciālists, parādīsies daudz pienākumu, kas līdz šim netika uzskaitīti, bet ko ārsts joprojām veicis. Pēc mediķu organizācijas priekšsēdētāja paustā,

minētais īpaši attieksies uz reimatologiem un iekšķīgo slimību speciālistiem.

Runājot par pašu modeli, Rācenis sacīja, ka "kopumā tas darbs, kas tika izdarīts, ir labs - pamata principi, kas ir iestrādāti, ir ļoti pamatoti". Tomēr problēma ir tāda, ka

modelis ir grūti ieviešams, jo pastāv lielas atšķirības starp dažādām specialitātēm,

skaidroja mediķis. Arī ārstniecības iestāžu vidū vienas specialitātes kontekstā var pastāvēt atšķirības.

"Pats galvenais ir tas, ka ir nodefinēta pamata laika slodze," uzsver Rācenis, piebilstot, ka, protams, pastāvēs problēmas, jo ir grūti saprast, kas tieši ir viena slodze un kā to ielikt dažādās pozīcijās. Piemēram, ir jānosaka konsultācijas vidējais ilgums, bet tas var būt dažāds un atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp arī pacientiem un specialitātēm.

Modelis jau ir ticis testēts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Lai gan Rācenis nav iesaistīts testēšanā, būdams ārstniecības iestādes darbinieks, viņš atklāja, ka testēšana ir virtuāla un tajā uzskaita visu, ko ārsts veic. "Pretī ir reālais slodžu apmērs, kas tiek likts jaunajā modelī," skaidroja mediķis. Vienlaikus tiek noteikts arī pilna laika ekvivalents, lai redzētu ārsta atalgojumu - kā tas izskatītos pēc jaunā modeļa ieviešanas.

LJĀA bija viena no tām organizācijām, kas izvēlējās piedalīties jaunā atalgojuma modeļa izstrādē kopā ar Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Ārstu biedrību, slimnīcu vadītājiem, ekonomistiem un virkni citu speciālistu.

Kā ziņots, pēc jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas pamatalgu veidos 70% no atalgojuma.

Pamatalgas kritērijos ietilps izglītība, pieredze, prasmju līmenis, darba apjoms un darba kvalitāte.

Savukārt atlikušos 30% no atalgojuma veidos mainīgā daļa, kuru noteikts tādi kritēriji kā pacientu skaits, pacientu skaits ar sarežģītām diagnozēm, vidējais ārstēšanas ilgums, veikto operāciju skaits un to sarežģītība, savlaicīgi nodoto vēsturu skaits, higiēnas un pretepidemioloģiskā plāna ieviešana, disciplīna un darba kvalitāte, papildu pienākumu veikšana, citām struktūrvienībām sniegto konsultāciju skaits un aprūpes kvalitātes kritēriji.

Pēc ministrijas plānotā, atšķirība atalgojumā starp amatu grupām nepārsniegs 60%. Tādējādi atalgojuma atšķirība starp pirmās grupas un piektās grupas amatiem plānota līdz 60%, kamēr starp pirmās un trešās - 30%.

Jaunajā modelī ārstiem plānots mazāk atalgojuma mainīgo daļu -

ja patlaban šo sadaļu veido desmit no 13 ārstu veicamajiem pienākumiem, tad pēc izmaiņām mainīgo atalgojuma daļu veidotu vien divi elementi no kopumā 13, kuru vidū ir tādi veicamie pienākumi kā konsultāciju sniegšana, darbs dienas stacionārā, ambulatorais darbs un citi.

Mainīsies arī māsu pilna laika slodzē ietilpstošie elementi, iekļaujot izglītošanu kā pamatalgas sastāvdaļu un atbrīvojoties no māsu tālākizglītības kā vienas no pilna laika slodzes komponentiem.

Atbilstoši VM plānam, jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešana sāktos 2021.gada 1.janvārī, un tā ilgtu divus gadus - līdz 2023.gada 1.janvārim.