Rīga pēdējo desmit gadu laikā ir atpalikusi attīstībā no citām reģiona galvaspilsētām. Tā vietā, lai nāktu strādāt Rīgā, vietējie uzņēmumi dodas uz citām Latvijas pilsētām, bet starptautiski uzņēmumi - uz Viļņu un Tallinu. Kas Rīgai tuvākajos gados jāpaveic, svētdien TV3 raidījumam "Nekā personīga" komentēja eksperti un Viļņas mērs.
Pirmsvēlēšanu saukļi un partiju programmas rada iespaidu, ka veloinfrastruktūras un parku trūkums ir vienīgās Rīgas problēmas. Taču tuvākajos gados galvaspilsētai jātiek galā arī ar daudz sarežģītākiem uzdevumiem.
Laikraksta «Financial Times» piesaistīti analītiķi regulāri veido investīcijām labvēlīgāko Eiropas pilsētu sarakstus, analizējot gan megapoles, gan vidēja lieluma, gan mazpilsētas. Labākās sauc par nākotnes pilsētām.
Jaunākajā vidējā lieluma pilsētu sarakstā Viļņa ierindota ceturtajā vietā, Tallina - astotajā.
Lietuvas galvaspilsēta ir arī starp pilsētām ar lielāko ekonomisko potenciālu, labāko cilvēkkapitālu un vidi dzīvošanai. Pēc investīciju piesaistes Viļņa ir vislabākā vidēja izmēra pilsēta Eiropā. Savukārt Tallina ir otra biznesam draudzīgākā pilsēta.
Rīgas šajos topos nav. Investori to kā savu jauno atrašanās vietu neapsver.
"Mēs gribam, lai Rīga atgūst savas pozīcijas kā lielākā pilsēta ne tikai skaitliski, bet arī profesionāli, ka šis ir inovāciju un ar finanšu, un it sevišķi IT centrs. Mēs zinām, ka mēs zaudējām šo pozīciju 2016. gadā Tallinai un pakāpeniski arī Viļņai, bet mēs gribētu viņu atgūt, bet tas nav iespējams mūsdienās bez pilsētas pleca un vēl vairāk - sadarbības ar valsti," saka pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis uzsver: "Rīgai ir jādefinē skaidra attīstības vīzija. Tad arī uzņēmēju sabiedrība, investori redzēs, kur attīstās pilsēta, redzēs, kurās vietās var investēt un pielikt savu roku. Tas, kas ir īpaši svarīgi, investīcijām labklājīga vide, jo Rīgas pilsēta vai pašvaldības nevar iespaidot nodokļu politiku, jo tur ir tikai nekustamā īpašuma nodoklis, bet viss, kas saistās ar būvvaldi, ar dažādu atļauju piešķiršanu, ar tādu savā ziņā sarkanā paklāja nolikšanu priekšā investoriem - gan vietējiem, gan ārvalstu - tas ir tas pats, pats galvenais, jo patiesībā mums regulāri ļoti daudzi investori ne tikai sūdzas, bet
daudzi ir apturējuši desmitiem un simtiem miljonu lielus projektus tikai būvvaldes dēļ, tikai faktiski tādas izspiešanas dēļ,
kad ir jāmaksā kaut kas, un investori iet projām. Un sakars jau ir tāds - ja investīciju ir daudz, rodas jaunas darbavietas, ienāk nodokļi un pilsēta attīstās un viss notiekas, un ir naudiņa visam - veloceliņiem, bērnudārziem, viskautkam."
Darbu saraksts ir garš - atdzīvināt tukšo Vecrīgu, pārvirzīt uz ostu braucošo kravas transportu ārpus centra, atjaunot kritiskā stāvoklī esošās daudzdzīvokļu mājas mikrorajonos.
Starptautiskās konsultāciju kompānijas «Mercer» veidotajā globālajā sarakstā Rīga pēc dzīves kvalitātes ierindota 90. vietā.
Analizēta pārvietošanās pilsētā, drošība, dzīves apstākļi. Pārējās Baltijas valstu galvaspilsētas novērtētas augstāk. Rīdzinieku dzīves kvalitātes uzlabošana ir tiešā domes ziņā.
Pēc Celmiņa domām, pirmais jautājums ir, kādu pozīciju - proaktīvu vai reaktīvu - Rīga ieņem attiecībā uz «zaļo kursu», proti, kā izskaitīsies transports pilsētā, kā tiks patērēta enerģija, siltinātas vai nesiltinātas ēkas. "Mēs maksāsim sodus vai būsim gatavi šim procesam? Tas ir viens jautājums. Otrs - kādā veidā mēs spēsim cilvēkus pārtransportēt no punkta A uz punktu B. Vai cilvēki joprojām būs tikai privātajā transportā, kas ir saprotams it sevišķi Covid-19 kontekstā, vai arī cilvēki pārkāps uz sabiedrisko transportu vai velotransportu. Numur trīs - «Rail Baltica» jautājums, kas ir liels jautājums, kādā veidā šī trase ienāk pilsētā un kādā veidā viņi uzlabo apkaimes, kuras viņa šķērso," uzskaita Celmiņš.
Savukārt ceturtais jautājums ir satiksmes pārvadi, tajā skaitā bēdīgā stāvoklī esošais Deglava tilts, Vanšu tilts, Brasas un VEF tilts, kā arī mazāki jautājumi, piemēram, zaļās teritorijas apkaimēs, daudzdzīvokļu namu rajonos, un drošas un ērtas pārvietošanās iespējas ar velosipēdu.
Celmiņš min arī problēmas kvalitatīvas izglītības un mājokļa pieejamībā jaunām ģimenēm. "Tas, ko mēs redzam tīri skaidri -
līdzko cilvēks sasniedz iespēju aizņemties mājai, viņš nekavējoši pārvācas uz Pierīgu un pēc tam braukā uz Rīgu atpakaļ.
Man liekas, ka tas ir jautājums, nopietns jautājums, kas tad būs Rīgas iedzīvotāji, kas tad šeit strādās un kas pelnīs, un kas samaksās par visu infrastruktūru?" vaicā eksperts.
Eiropas pilsētas tuvākajos gados ieviesīs inovācijas klimata izmaiņu mazināšanā. Tās centīsies neradīt vairāk izmešu nekā meži un jūra spēj attīrīt.
Tikmēr Rīga nav spējusi ieviest pat atkritumu šķirošanu.
2018. gadā Eiropas Komisija Latvijai nosūtīja brīdinājumu. Nākamais solis varētu būt naudas sods.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda: "Ja mēs rēķinām, ka Rīgā un Pierīgā tiek radīta gandrīz puse no visiem sadzīves atkritumiem, tātad vairāk nekā 41% no visiem sadzīves atkritumiem - protams, lielākā daļa no tiem tieši Rīgā - tad attiecīgi mēs varam redzēt to proporciju, cik daudz būtu jāveic šīs darbības tieši galvaspilsētā, lai sakārtotu jautājumu attiecībā uz atkritumiem, paaugstinātu šo dalīto atkritumu vākšanas gan punktu, gan laukuma pieejamību."
Dalītai atkritumu vākšanai bija jābūt nodrošinātai jau 2015. gadā visā valsts teritorijā.
Vesere atzīmē, ka Rīga ir gandrīz vienīgā no pašvaldībām, kur šobrīd šis jautājums nav pilnībā atrisināts, tātad iedzīvotājiem visā pilsētā dalīto atkritumu savākšanas pakalpojums nav pieejams.
"Otrs jautājums, par ko noteikti ir jārunā, saistās ar gaisa kvalitāti Rīgas pilsētā, un diemžēl atsevišķos brīžos mēs nevaram teikt, ka vienmēr ir šī gaisa kvalitāte laba Rīgas pilsētā," uzsver Vesere.
Par paraugu tam, kā īsā laikā kļūt par spīdekli, uzņēmēji un eksperti min Viļņu.
Kamēr Rīga stagnējusi, Viļņa dažu gadu laikā kļuvusi par vienu no labākajām vietām Eiropā jaunām investīcijām un dzīvošanai.
Piecu gadu laikā pilsētas budžets gandrīz divkāršojies un Viļņa kļuvusi par Baltijas līderi investīciju piesaistē un starptautiskos reitingos. Par pilsētas pārdrošajām kampaņām runā pasaules populārākie mediji.
To pamanījis arī britu komiķis Džons Olivers un savā šovā «Last Week Tonight with John Oliver» izcēlis reklāmas kampaņu, kurā Viļņa pasludināta par Eiropas G punktu. "Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa, un parasti cilvēki neko daudz par to nezina. Tādēļ tā šonedēļ sāka drosmīgu tūrisma kampaņu. (..) Saskaņā ar šo kampaņas plakātu - neviens nezina, kur tā atrodas, bet, kad to atrod, tas ir apbrīnojami."
Viļņas mērs Remigijs Šimašus skaidro: "Mēs piemērojam apzinātus pūliņus, lai būtu konkurētspējīgāki šajā ziņā, gan parādot savas priekšrocības, gan esot pievilcīgai pilsētai, kur dzīvot jauniem, talantīgiem cilvēkiem. Ir ļoti skaidrs, ka galvenais jautājums no visiem izlūkiem, kas meklē jaunu vietu, ir: vai jums šeit ir pietiekami daudz talantīgu cilvēku. Es saprotu: lai mums šeit būtu talantīgi cilvēki, mums vajadzīga laba vide, lai viņi gribētu dzīvot pilsētā.
Cilvēki mūsdienās sevi uzskata par globāliem pilsoņiem, it īpaši tie, kas ir ļoti apdāvināti. Viņi var dzīvot jebkur pasaulē.
Mums ir ļoti pievilcīgi apstādījumu ziņā, pilsētas sajūtas ziņā, dzīvojamās zonas pievilcīguma ziņā, mācību iestāžu ziņā, visā, lai jauni cilvēki izvēlētos Viļņu dzīvošanai. Mums ir sajūta, ka mums ir panākumi šajā ziņā, bet mums ir svarīgi, lai visam Baltijas reģionam veicas."
Viļņa piemēro radikālu atvērtības politiku. Visi pašvaldības dati ir publiski pieejami, domes iestādes komunicē angļu valodā, aicina talantus no ārvalstīm dzīvot Viļņā, iebraucējus aktīvi integrē sabiedrībā.
Celmiņš atgādina piemēru ar «Uber» taksometru pakalpojumu servisu - kad tas izteica ideju, ka gribētu ienākt Viļņā, jau pēc 30 dienām uzņēmumam bija ofiss ar darbiniekiem. "Tas ir pat Eiropas mērogiem liels ātrums. Un lieki piebilst, ka mums nav uzņēmumiem, ar ko runāt," atzīst speciālists.
Šimašus uzsver, ka tā nav tikai nauda, kas rada iespaidu: "Mēs esam redzējuši daudzus, daudzus piemērus un gadījumus, kur sabiedriskās teritorijas tika atjaunotas, bet vietai tas nerada nekādu prieku. Sabiedriskais transports tika atjaunots, bet daļa naudas tika izšķērdēta. Mēs zinām daudzus piemērus, kur nauda nebija vienīgais spēlētājs konkurencē.
Tā ir svarīga, bez tās ir praktiski neiespējami kaut ko sasniegt, bet arī attieksme, atmosfēra, vēlme pieņemt jaunus cilvēkus, atvērtība -
cik atvērti jūs esat, vai vēlaties piesaistīt jaunus cilvēkus."
Vienlaikus Viļņas mērs atzīst, ka pilsēta dažkārt naudu tērējusi ne pārāk gudri, piemēram, pirms pieciem gadiem Viļņai joprojām bija pašvaldības aviokompānija, kas izmaksāja ļoti dārgi, kā arī daudzas citas pašvaldības iestādes, kas nebija efektīvas. Lai sasniegtu labus rezultātus, svarīga ir ne tikai ekonomiska izaugsme, bet arī pašvaldības uzņēmumu reorganizācija, uzsvēra Šimašus: "Mēs ieviesām radikālas reformas atbilstoši OECD standartiem par to, kā pašvaldības uzņēmumi ir jāpārvalda. Un mums bija ļoti labi rezultāti."
"Tā, kā bija iepriekšējos 10 gadus, nu, grūti iedomāties vēl sliktāk.
No izteikumiem un arī tām diskusijām, kas bijuši pie mums, tomēr man liekas, ka ir jābūt labāk," cerīgs ir Rostovskis.
Viņaprāt, pat neskatoties uz iepriekšējiem 10 gadiem, Rīgas potenciāls ir nesalīdzināmi lielāks nekā Tallinai un Viļņai: "Mēs esam visam pa vidu, mums ir aviācija attīstīta pietiekami un mēs esam jebkurā gadījumā lielāki. Tikko mēs sakustēsimies ar daudz lielāku jaudu, mums ne tikai ir pa gabalu jābūt priekšā Tallinai, Viļņai, mums ir jāliek citi mērķi. Jābūt ir tādai Skandināvijas un Baltijas [labākajai pilsētai]. Mums jādomā, kā mēs sacenšamies ar Stokholmu, Kopenhāgenu, Helsinkiem."
Viens no jaunā Rīgas mēra uzdevumiem būs pārmaiņas ieviest ne tikai vadībā, bet arī ierūsējušos pašvaldības departamentos un uzņēmumos.
Viļņas mērs to raksturo kā vienu no pārmaiņu sarežģītākajiem posmiem. Taču tas bijis svarīgākais pilsētas kursa maiņā.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks sestdien, 29.augustā.
Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst. 7 līdz 22. Trešdien, ceturtdien un piektdien, iepriekšējās balsošanas laikā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti dažādos laikos: trešdien, 26. augustā, no plkst. 16 līdz 21, ceturtdien, 27. augustā, no plkst. 9 līdz 16, bet piektdien, 28. augustā, no plkst. 12 līdz 20.