Pēdējo nedēļu notikumi Baltkrievijā ir radījuši baumas, ka pastāv Baltkrievijas rubļa straujas devalvācijas iespēja. Ārvalstu valūtas deficīts maiņas punktos šīs baumas tikai pastiprina. Tomēr pašreizējās indikācijas neliecina, ka valstī varētu atkārtoties tāda valūtas krīze, kādu Baltkrievija piedzīvoja 2011. gadā.
Kā izdevuma “Forbes” krievu versijai norāda Baltkrievijas Ekonomisko pētījumu centra BEROC eksperte Anastasija Luzgina,
pašlaik kaimiņvalstī pastāv dažādas baumas, taču ir trīs iemesli, kādēļ nav jābaidās no valūtas devalvācijas.
Pēdējā laikā Baltkrievijā viena no sarunu tēmām ir iespējamā Baltkrievijas rubļa vērtības krišanās. Tieši tāpēc pie valūtu maiņas punktiem ir garas rindas, jo cilvēki vēlas nodrošināties ar “drošākām valūtām”, lai izvairītos no zaudējumiem gadījumā, ja Baltkrievijas rublis zaudēs savu vērtību.
Vai šādas baltkrievu bažas ir pamatotas un kas sagaida kaimiņvalsts valūtu nākotnē?
Pirms vairākiem gadiem Baltkrievijas Nacionālā banka noteica brīvu valūtas kursa veidošanos. Baltkrievijas rubļa kurss veidojas Baltkrievijas valūtu – fondu biržā pēc nepārtrauktās dubultās izsoles rezultātiem. Katru dienu biržā bankas noslēdz darījumus par ārvalstu valūtas pirkšanu un pārdošanu.
Līdz ar to vidējais šo darījumu kurss arī ir oficiālais Baltkrievijas valūtas kurss nākamajā dienā. Nacionālā banka gan var iesaistīties valūtu tirgū gan kā ārvalstu valūtas pircējs, gan kā pārdevējs, tādējādi ietekmēt to vērtību. Taču
tāda iejaukšanās tiek izmantota tikai gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz straujām, īslaicīgām konkrētās valūtas svārstībām.
Piemēram, nodokļu apmaksas periodos, kad uzņēmumos pieaug pieprasījums pēc Baltkrievijas rubļa, kaimiņvalsts valūtas vērtība var palielināties. Savukārt, kad nodokļu apmaksa veikta un Baltkrievijas rublis vairs darījumos nav nepieciešams, tad jau pēc dažām dienām valūtas vērtība var kristies. Šādas īslaicīgas svārstības var radīt nervozitāti valūtu tirgū, kā arī ietekmēt uzņēmumu un iedzīvotāju uzvedību.
Savukārt ilgtermiņa kursa dinamikā regulators neiejaucas. To var redzēt arī šī gada marta Baltkrievijas rubļa un dolāra dinamikā. Mēneša laikā rubļa vērtība kritās no 2,24 līdz 2,6 rubļiem par dolāru, kas tika skaidrots ar Krievijas rubļa vērtības ļoti strauju kritumu. Nacionālā banka iesaistījās biržā kā ārvalstu valūtas pārdevējs, kas ļāva stabilizēt Krievijas valūtas kursu, un tādējādi novērst tālāku Baltkrievijas rubļa kritumu.
Pēdējo nedēļu laikā Baltkrievijas valūtu tirgū atkal ir vērojamas svārstības, kā rezultātā Baltkrievijas rubļa vērtība sāk mazināties.
Viens no šādas dinamikas faktoriem ir inflācijas un devalvācijas riski, par ko runāts vēlēšanu periodā.
Tomēr plašāku ainu iespējams apzināties, aplūkojot statistikas datus par augustu. Jau šobrīd redzams, ka ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc ārvalstu valūtām no privātpersonām, kas arī liek samazināties Baltkrievijas rubļa vērtībai. Negatīva ietekme ir arī baumām par strauju valūtas devalvāciju.
Tiesa gan,
ar ārvalstu valūtu pieejamību maiņas punktos arī ir problēmas, kas tikai pastiprina baumas par devalvāciju.
Lielākā daļa bankām pieejamie līdzekļi glabājas bankās kā bezskaidra nauda, un tikai neliela daļa glabājas skaidrā naudā. Līdz ar to, lai spētu apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc ārvalstu valūtas, finanšu iestādēm vispirms ārzemju valūtas ir jāiegūst “fiziskā” - skaidrās naudas formā. Tam ir nepieciešams laiks, tādēļ
maiņas punktos arī veidojas ārzemju valūtu deficīts.
Jebkurā gadījumā pašreiz Baltkrievijā nav vērojami tie ekonomiskie priekšvēstneši, kas varētu izprovocēt strauju devalvāciju, kas notika, piemēram, 2011. gadā. Toreiz Baltkrievijā īpaši izplatīts bija melnais valūtu tirgus, bet tajā cenas gada laikā izauga par vairāk nekā 100%. Pašlaik nekā tāda nav.
Atšķirībā no deviņus gadus senās situācijas, šodien valūtas kurss veidojas, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu. Tādējādi neveidojas pārmērīga starpība starp cenu pieaugumu un nacionālās valūtas vērtību. Inflācija gan saglabājas kā svarīgs prognozēšanas faktors.
Kopš augusta sākuma valūtas rezerves Baltkrievijā bija 8,86 miljardi dolāru, bet 2011. gada 1. augustā šis rādītājs bija 4,2 miljardi dolāru.
Otrkārt, vēl viens priekšvēstnesis 2011. gada valūtas krīzei bija paātrinātā iedzīvotāju reālu ienākumu palielināšana 2010. gadā, kad vidēji iedzīvotāju ienākumi pieauga par teju 15%. Līdz ar to veidojās ļoti strauja, negatīva saldo tirgus balansa veidošanās.
2020. gadā ir vērojams ļoti mērens reālo ienākumu pieaugums (pirmajā pusgadā 5,4%),
savukārt otrajā pusgadā gaidāms, ka šis pieaugums mazināsies vai pat kritīsies. Kritums iespējams, ņemot vērā pandēmijas ietekmi. Līdz ar to ir ļoti mērena ietekme uz importa preču dinamiku, kas ir aktīvāka nekā eksporta tempi.
Trešais iemesls – pēdējo gadu laikā ir mainījušās depozītu struktūras, kas darbojas faktiski kā aizsardzība pret ļoti strauju valūtas devalvāciju. Vismaz tuvākajā laikā noteikti.
Baumu mazināšanās par devalvāciju ir obligāts priekšnosacījums situācijas stabilizēšanai valūtas tirgū.
Pašreizējos apstākļos ir svarīgi īstenot pārdomātu ekonomikas politiku. Tas galvenokārt attiecas uz reālās algas pieauguma nodrošināšanu tikai ar proporcionālu darba produktivitātes pieaugumu, kā arī uz pārmērīga gatavās produkcijas krājumu pieauguma novēršanu uzņēmumu noliktavās.
Neapšaubāmi, politiskās situācijas stabilizācija valstī palīdzēs normalizēt situāciju valūtas tirgū. Ja šie nosacījumi tiks izpildīti, Valsts bankas līdzsvarotā monetārā politika nodrošinās stabilu valūtas tirgus darbību.
