Ļoti dārgas attiecības un "kurvīši": ko Krievijai nozīmē draudzība ar Baltkrieviju (24)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters / Scanpix

Krievija un Baltkrievija jau vairākas desmitgades ir īpašās tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās, tomēr – labumu no tā vairāk gūst Minska, nevis Maskava. Kā veidojas un uz kā turas izslavētā "krievu-baltkrievu draudzība”? Kas ir mainījies pēdējo gadu laikā?

Kā vēsta “Forbes”, jau no paša politiskās krīzes sākuma Baltkrievijā īpaši svarīgu vietu abu protestējošo pušu retorikā ieņem attiecības ar Krieviju. Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko pēc prezidenta vēlēšanām zvanīja Vladimiram Putinam trīs reizes četru dienu laikā, un ne reizi vien publiski apgalvoja, ka Maskava ir gatava palīdzēt Minskai ārējās agresijas gadījumā.

Turklāt Lukašenko vainoja Baltkrievijas opozīciju mēģinājumos saraut attiecības ar Krieviju un izstāties no Eirāzijas ekonomiskās savienības un “citām starptautiskām organizācijām, kur galvenā loma ir Krievijai”. Lukašenko vainoja opozicionārus tajā, ka tie it kā gatavojoties aizliegt Baltkrievijā krievu valodu.

Tieši tāpēc Lukašenko pretiniekiem nācās taisnoties. Opozīcijas Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško, kas arī ir bijušais kultūras ministrs, 20. augustā paziņoja, ka Krievija Baltkrievijai ir galvenais eksporta tirgus, enerģētisko resursu avots, un “līdz ar to Krievija un Baltkrievija ir mentāli dziļi saistītas”. Latuško gan piebilda, ka Baltkrievijai ir jārunā arī par attiecībām otrpus robežai – ar Eiropas Savienību.

Iemesls, kādēļ “Krievijas jautājums” ir tik svarīgs Baltkrievijas politikā, slēpjas ļoti ciešajās ekonomiskajās attiecībās starp abām valstīm. Bieži var dzirdēt, ka Krievijas atbalsts kaimiņvalstij ir ļāvis uzturēt labu valdības reitingu un zināmu popularitāti sabiedrībā. Cik kritiski svarīga ir Krievijas ietekme Baltkrievijas ekonomikā? Kā veidojušās Baltkrievijas un Krievijas attiecības pēdējās desmitgades laikā, un kurš ir lielākais ieguvējs no šīm attiecībām?

Ļoti dārga draudzība

“Vienīgais patiesais sabiedrotais, kas Krievijai ir palicis, – tā ir Baltkrievija. Es Putinam vienmēr esmu par to teicis: “Saproti – tu nevari pazaudēt Baltkrieviju”,” teica Lukašenko nepilnu mēnesi pirms prezidenta vēlēšanām augustā. Baltkrievijas līderis uzsvēra, ka “Minskas zaudēšana Krievijai varētu radīt lielu triecienu iekšpolitikai”.

Jā, Maskavai draudzība ar Minsku nav lēts prieks. Krievija ir lielākais Baltkrievijas kreditors.

2020. marta beigās kopējais kredītu apjoms, ko Krievija bija izsniegusi Baltkrievijai, bija aptuveni 8 miljardi dolāru.

Salīdzinājumam – Baltkrievijā kredītu apjoms no Ķīnas mērāms vien 3,3 miljardos dolāru.

Kopš 2011. gada Baltkrievijas parāds Krievijai ir pieaudzis teju trīs reizes – no 3 līdz 8 miljardiem. Tiešās investīcijas Baltkrievijā no Krievijas ir mērāmas 12 miljardos dolāru, no kurām puse ir saistāma ar “Gazprom” īstenoto gāzes pārvades kompānijas “Beltransgaz” iegādi.

Visnozīmīgākā Krievijas atbalsta daļa – tās ir enerģētiskās subsīdijas.

No 2012. līdz 2019. gadam šīs subsīdijas bija 45 miljardi dolāru. 2012. gadā, kad bija augstas energoresursu cenas, subsīdijas veidoja pat 17% no Baltkrievijas IKP. Tas ir vairākas reizes vairāk nekā subsīdijas, ko saņem Eiropas austrumu valstis no dažādiem Eiropas Savienības mehānismiem.

Kopumā subsīdijas Baltkrievijai var iedalīt trīs daļās. Pirmā daļa – atlaides par dabasgāzes piegādi. Šajā daļā no 2012. līdz 2019. gadam Baltkrievija saņēma 17,4 miljardus lielas subsīdijas. Citos gados gāzes cena Baltkrievijai bija pat divas reizes zemāka nekā citām valstīm. Tā, piemēram, 2012. gadā Baltkrievija tūkstoš kubikmetru gāzes iepirka par 168,4 dolāriem, bet citas valstis – par 368,8 dolāriem.

Otrā subsīdiju daļa – tās ir nulles nodevas par naftas eksportu. Šādi Baltkrievijai ir izdevies iegūt 24,9 miljardus dolāru. Trešā daļa – beznodokļu naftas imports no Krievijas, kas devis Baltkrievijai 2,7 miljardus dolāru.

Krievijas nafta ir ļoti svarīga Baltkrievijai, kam nav lielu naftas rezervju.

Valstij pašai gan ir neliela naftas ieguves vieta Rečickojā, kur tiek iegūtas līdz 1,7 miljoni tonnu naftas. Tā gan Baltkrievijas tirgū nenonāk, jo tiek eksportēta. Krievijas nafta ir galvenais avots Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas savukārt pārstrādātos produktus pārdod tālāk uz ārzemēm. Līdz ar to Baltkrievija ir ceturtais galvenais Krievijas naftas eksportētājs aiz Ķīnas (70,6 miljoni tonnu gadā), Nīderlandes (46,2 milj. t. gadā) un Vācijas (18,9 mij. t. gadā).

Jāņem vērā, ka Baltkrievija ir otrs lielākais Krievijas gāzes patērētājs tūlīt aiz Vācijas. Pārdošanas ziņā Baltkrievija ir trešajā vietā. Vairāk gāzes Krievija pārdeva uz Vāciju (10,6 miljardu dolāru vērtībā) un Austriju (3,2 miljardi dolāru). Gāzi Baltkrievijai piegādā “Gazprom”, kam faktiski ir monopols Baltkrievijas tirgū.

Šķīdinātāji un pārmuitošana

Neraugoties uz ievērojamajām subsīdijām, naftas un gāzes jautājumi ir tie, kas pēdējos gados regulāri ir kļuvuši par dažādu saspīlējumu avotu starp Maskavu un Minsku.

Tā, piemēram, 2017. gada martā Lukašenko nekautrējās publiski kritizēt Maskavu: “Es gribētu, lai mūsu zinātnieki rada kādu enerģijas avotu, lai mums uz ceļiem nav jārāpo pat mūsu brāļu priekšā, lūdzoties viņiem tonnu naftas vai kubikmetru gāzes.”

Viens no skaļākajiem skandāliem notika 2011. gadā, kad Baltkrievija saņēma Krievijas naftu bez muitas nodevu maksāšanas. Te gan bija nosacījums – nodeva nav jāmaksā, ja Baltkrievija nepārdod naftu ārpus Muitas savienības robežām. Tajā pasā gadā Baltkrievija pēkšņi palielināja šķīdinātāju eksportu, kas sasniedza pat 1,9 miljardus dolāru, lai gan gadu iepriekš tas bija vien 160 miljoni.

Noskaidrojās, ka šie šķīdinātāji patiesībā bija naftas produkti, kas nosūtīti uz eksportu.

Šī shēma paredzēja, ka Baltkrievija var eksportēt uz Rietumvalstīm naftas produktus, tajā pašā laikā nemaksājot nodevu Krievijai.

Tieši tāpēc Krievija 2012. gadā pieprasīja no Baltkrievijas kompensāciju 1,5 miljardu dolāra apmērā. Konflikts tika atrisināts gadu vēlāk, un, kā izrādījās, 2013. gadā šķīdinātāju eksporta apjoms samazinājās pat tūkstoš reizes.

Vēl viens strīdus ābols ir bijušas cenas gāzei, kas tiek piegādāta uz Baltkrieviju.

2016. gadā gāzes cena piedzīvoja kritumu, tādēļ arī samazinājās cenas starpība, ko maksā citas valstis un Baltkrievija. Tā, piemēram, 2015. gada sākumā Baltkrievija par tūkstoš kubikmetriem gāzes maksāja par 116 dolāriem mazāk nekā citas valstis. Gada beigās šī starpība bija vien 19 dolāri. Minska uzstāja, ka tā nevēlas maksāt pārāk augstu cenu, un Baltkrievija pieprasīja pārrēķināt gāzes cenu.

Krievijai tas bija principiāls jautājums – “Gazprom” samazinot cenu Baltkrievijai par 10 dolāriem, nāktos zaudēt pat 200 miljonus dolāru lielu peļņu.

Tā rezultātā

Baltkrievija vienpusēji pārtrauca maksāt līgumā noteikto summu – 132 dolāri par tūkstoš kubikmetriem gāzes, aizstājot to ar “daudz taisnīgāku” – 73 dolāriem.

2017. gada februārī Baltkrievija iekrāja 550 miljonus dolāru lielu parādu, kā rezultātā sākās strīds. Abām pusēm gan izdevās panākt kompromisu par tā saucamo pārmuitošanu. Ideja ir tā, ka Baltkrievija saņēma 24 miljonus tonnu naftas gadā, no kuriem seši miljoni tonnu bija tranzīts. Par šiem sešiem miljoniem tonnu Baltkrievija saņēma nodevas 500 – 800 miljonu dolāru vērtībā. Jāpiezīmē, ka Krievija no šīs prakses atteicās 2020. gadā.

Pēdējā laikā lielākais strīds starp Krieviju un Baltkrieviju notika tad, kad Krievija sāka īstenot naftas manevru, kas paredzēja eksporta nodevas samazināšanu līdz nullei 2024. gadā. Vienlaicīgi ar to tika noteikts, ka būs jāmaksā lielāks nodoklis par derīgo izrakteņu ieguvi. Respektīvi – Krievijas naftas uzņēmumiem nākas maksāt nevis par naftas eksportu, bet gan par naftas ieguvi. Līdz ar to Baltkrievijai par tās importētajiem 24 miljoniem tonnu gadā būtu jāmaksā daudz vairāk.

Baltkrievija pauda neapmierinātību, ka ar šādu Krievijas gājienu tā zaudētu ap 10 miljoniem dolāru gadā. Tādēļ Baltkrievija nekautrējās prasīt kompensācijas.

Maskava uzreiz brīdināja Minsku, ka tā atceras stāstu par šķīdinātājiem. To izdarīja finanšu ministrs Antons Siluanovs. Parasti publiskajā vidē atturīgais politiķis sacīja, ka pacietība pret kaimiņiem ir beigusies.

“Mēs sakām – nedrīkst pieņemt vienpusējus lēmumus, lai vienpusēji saņemtu labumus. Jūs esat mūsu sabiedrotie, mūsu kaimiņi, un mums ir arī līgumi. Bet uzticība un pacietība – tā ir beigusies,” teica Siluanovs.

Bez šķīdinātājiem Krievijas puse uztraucās par sankciju produktu reeksportu, ko Baltkrievija naski izmantoja savā labā – iepirka no Eiropas Savienības produktus, kas Krievijā pakļauti sankcijām, formāli “pārveidoja” tos par Baltkrievijas ražojumiem un ieveda Krievijā. Tāpat arī akcīzes preces – “sliktu šķirņu cigaretes”, kas arī tika ievestas Krievijā no Baltkrievijas.

2019. gadā Baltkrievija paziņoja, ka tās zaudējumi ir 300 miljoni dolāru, bet 2020. gadā varētu būt ap 420 – 430 miljoni dolāru. Un tas viss, pateicoties tam, ka Krievija nolēma nemaksāt par naftas eksportu. Pagājušajā gadā gan sākās pārrunas par to, kā Baltkrievija varētu kompensēt nodokļu manevra zaudējumus. Pārrunas sarežģījās pēc tam, kad naftas vadā “Družba” Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcās nonāca “netīra” nafta. Baltkrievija aprēķināja, ka tādēļ ir zaudēti ap 2 miljardiem dolāru.

Galu galā Krievija un Baltkrievija vienojās par atlaidi – 15,7 dolāri par tonnu. Tādējādi Baltkrievija var ieekonomēt 283 miljonus dolāru, iepērkot naftu no Krievijas.

Pirmajā pusgadā gan Baltkrievija sāka samazināt naftas iepirkumus no Krievijas – februārī un martā tika iepirktas vien 0,4 miljoni tonnu pretstatā 1,2-1,5 miljoniem tonnu, kas tiek iepirktas “normālos apstākļos”. Skaidrojums tam – Minska sāka iepirkt naftu no ASV, Norvēģijas, Saūda Arābijas un citām NVS valstīm.

Vienpusējs labums

Galvenais princips, pēc kura Lukašenko izdevās iegūt atlaides no Krievijas, ir tajā, ka viņš veido draudzīgas attiecības ar Krievijas valsts aparātu vai lielo biznesu. Pēdējos gados tas ir bijis ļoti vajadzīgs, arī, piemēram, “Gazprom”, kas caur Baltkrieviju būvēja gāzesvadu Jamala – Eiropa, vai arī “Rosatom”, kas kopā ar Baltkrieviju ceļ jaunu atomelektrostaciju.

Pašlaik Baltkrievijā visi – gan opozīcija, gan pat valdība – runā par plāniem diversificēt ekonomiku. Tomēr ne IT sektors, ne arī tehnikas ražošanas komplekss nespēj aizstāt Krievijas subsīdijas, jo nodokļu ieņēmumi no šiem sektoriem ir daudzreiz mazāki nekā Krievijas dotā nauda.

Pēc būtības Krievija daudzus gadus ir devusi naudu Baltkrievijai apmaiņā pret politisku piekāpšanos no Baltkrievijas puses, tomēr nereti saņemot “kurvīti”, nevis piekāpšanos.

Politiskajā sfērā Krievijai ir ļoti svarīgi parādīt, ka draudzībai ar Baltkrieviju ir liela nozīme. Tā ir kā ziņa citām postpadomju valstīm, taču šodien šī ideja ļoti daudzos aspektos ir zaudējusi savu nozīmi. Lukašenko, pretēji Krievijas vēlmei, nav uzvedies kā “tipiski prokrievisks” līderis, jo nav atrisināts jautājums par Krievijas militārās bāzes izveidi Baltkrievijā, tāpat Lukašenko nav atzinis Dienvidosetiju, ir tuvinājies Rietumiem. Tas Putinam nav bijis pa prātam.

Komentāri (24)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu